Šā gada valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti, pieņemot, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums 2019. gadā sasniegs 3%, kas nozīmē, ka tautsaimniecības pieauguma temps samazināsies. Vidējā mēnešalga šogad varētu sasniegt 1063 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 60 eiro vairāk nekā pērn.
Atjaunotās makroekonomikas prognozes ir saskaņotas ar visām institūcijām, otrdien pēc valdības slēgtās sēdes uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs no „Jaunās Vienotības”.
Prognozes ir saskaņotas ar Fiskālās disciplīnas padomi, arī vietējām un starptautiskām institūcijām. Apstiprināti arī pārskatīti izdevumi, rezultātā 2019. gadā rasti vēl 51,3 miljoni eiro.
Valdība apņēmusies pildīt Satversmes tiesas spriedumu par tiesnešu un prokuroru algu celšanu, kā arī iepriekšējās valdības solījumu par 20% algu pieaugumu mediķiem. Tāpat valdība otrdien, 5.februārī, nolēma 7,6 miljonus eiro novirzīt finanšu noziegumu apkarošanai.
Līdz ar to budžeta projektā izveidojies robs 44,5 miljonu eiro apmērā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs cer to daļēji aizpildīt ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, taču tam vajadzīgs saskaņojums no Eiropas Komisijas.
“Pašreizējā situācijā no mūsu iesniegtajiem gandrīz 30 miljoniem eiro saskaņoti ir 8. Es nedomāju, ka mums saskaņos visu, bet tā ir viena no rezervēm. Tad arī pārvērtēsim izdevumu apjomus citās jomās,” atzina Reirs.
Lai neatpaliktu no pašu pieņemtā budžeta apstiprināšanas grafika, valdībai trūkstošā nauda jāatrod trīs dienu laikā.
“Valsts budžets ir ap 9 miljardiem, un šie 40 miljoni – tā ir milzu nauda, bet kopējā kontekstā, es domāju, ka ar Finanšu ministrijas palīdzību [tos] atradīs,” pauda premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Bažīgi jauno budžetu gaida pedagogi. Iepriekšējās valdības apstiprinātais algu celšanas grafiks paredzēja, ka šogad septembrī skolotāju minimālo algas likmi jāpalielina par 40 eiro līdz 750 eiro. Tam gada pēdējos mēnešos vajadzīgi 15 miljoni eiro, kuru pagaidām budžetā nav.
“Es šodien vēl nepateikšu ne jā, ne nē, jo divpusējās sarunas starp Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ir paredzētas ceturtdien no rīta, un tas ir viens no jautājumiem, kuru mēs liekam darba kārtībā,” atzina izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga atzina, ka “šodien negribētos teikt, ka mēs kā arodbiedrība aicinātu ielās iet, vispirms mēs, protams, mēģināsim pārliecināt [valdību]”.
“Mēs arī lūgsim brīdi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē, lai nozares ministrija, Kultūras ministrija, Finanšu ministrija un Centrālā statistikas pārvalde sagatavo ziņojumu par reālo situāciju, kāds ir pedagogu deficīts jau šodien,” piebilda Vanaga.
Finanšu ministrs Reirs gan uzsver – algu pielikumu pedagogi saņems tikai apmaiņā pret skolu tīkla reformām.
“Nevar būt tā, ka mēs esam pieņēmuši, ka celsim pedagogiem atalgojumu kaut kādā apjomā, pretī saņemot tīkla optimizāciju, un pēc tam, kad ir pieņemti šādi lēmumi, pasaka – mēs tīklu neoptimizēsim, mēs neko negribam uzlabot, bet jūs maksājiet līdz tam līmenim,” norādīja Reirs.
KONTEKSTS:
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem 2019.gada budžeta projektā iezīmējas 34 miljonu eiro iztrūkums. Šajos aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam.
Jaunizveidotā Krišjāņa Kariņa valdība budžeta projektu Saeimai plāno iesniegt 8.martā. Ar Saeimas vadību panākta vienošanās, ka budžetu pirmajā lasījumā varētu izskatīt 20. martā, bet otrajā lasījumā to pieņemt 3. aprīlī.
