Ašeradens norādīja uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozari, kurai īsti nav jaudas, lai realizētu plānotos projektus. Otrs – būvniecības nozare, kurā pašlaik ir lejupslīde, un uzņēmumu viedokļi par to, kā problēmu risināt, ir pretrunīgi. Un tas apdraud Latvijas iespējas jēgpilni tērēt Eiropas naudu.
"Mēs varam izrādīties situācijā, kad par to pašu naudu uzbūvēsim mazāk. Jeb tas novedīs pie situācijas, ka sistēmā, lai varētu realizēt projektus, nepamatoti augs cenas un mēs nevarēsim neko izdarīt," sacīja ministrs.
Viena risinājuma, ko darīt, valdībai šobrīd nav, taču risinājums tikšot meklēts. Un to meklēt sāks ar būvniecību, kur aktuālākie ir divi līdz galam neatbildēti jautājumi.
"Vai Latvijā cenu indeksācijas mehānisms ir pietiekami efektīvs? Skandināvijā strādā labi, Somijā, igauņi apmierināti. Jāskatās, vai šis jautājums ir būvniecību apturošs vai harmoniski ļauj procesu turpināt abām pusēm. Mēs redzam, ka bieži būvlaukumos, nevienojoties par cenu pieaugumu, darbi tiek apturēti. Un tiek maksātas soda naudas. Tas ir viens jautājums. Otrs jautājums, kādēļ nozare ir tik nekonsolidēta un nav vienota viedoklī? Tas jāizrunā ar pašu nozarei. Bieži redzam pēdējos gados – ģenerāluzņēmēji ir bijuši, maigi izsakoties, neganti pret apakšuzņēmējiem – ne visi rēķini apmaksāti. Ļoti iespējams, mums jādomā, kā jautājumu risināt un situāciju harmonizēt," sacīja ministrs.
KONTEKSTS:
Ja Latvija izpildīs visas prasītās reformas, valstij kopumā pieejamais finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma būs 1,82 miljardi eiro. Ieguldījumi plānoti investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī vēl vairākās citās jomās. Saņemtā nauda tiek ieskaitīta Valsts kasē, un to izmantos programmās, kas būs pieteiktas.
