EK savā ziņojumā Latvijai iesaka palielināt vairākus nodokļus, tostarp nodokļus kapitālam un īpašumam, lai atrastu papildu finansējumu veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Komisija savā ziņojumā norādījusi, ka valsts izdevumi veselības aprūpei Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), turklāt paredzēts, ka tie samazināsies līdz 2020. gada līmenim. Turklāt Latvijas nodokļu ieņēmumu īpatsvars no iekšzemes kopprodukta joprojām esot ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju.
Ieguldījumu eksperts, "INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Martinovs uzskata, ka mums vairāk jāvirzās uz esošā budžeta efektīvāku izlietošanu. Piemēram, veselības nozarē vēl esot iespējams būtiski palielināt efektivitāti.
"Mums joprojām vēl nav izdevies izveidot vidusslāni, un skaidrs, ka šādi nodokļi, ja mēs piemērosim tos diezgan plaši, tas varētu negatīvi ietekmēt arī vidusslāņa veidošanos.
Runājot par nekustamā īpašuma nodokli, noteikti mēs esam tā jau diezgan izrāvušies salīdzinoši ar kaimiņiem – gan ar igauņiem, gan ar lietuviešiem.
Jau šobrīd rodas iespaids, ka mēs Latvijā esam pakļauti papildu slogam salīdzinoši ar viņiem. Latvijā tā ir akūta problēma arī šobrīd, un to pastiprināt vēl vairāk, manuprāt, nebūtu prātīgi," sprieda Martinovs.
Tajā pašā laikā EK uzsvērusi, ka darbaspēka nodokļu likmes Latvijā ir relatīvi augstas un jāpievērš lielāka uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanai. Tam piekrita arī Martinovs:
"Mums darbaspēka [nodokļu] slogs ir lielāks nekā kolēģiem, un tas noteikti arī ietekmē iespēju veidot kaut kādus jaunus projektus. Bieži vien mēs no šī viedokļa arī ciešam, jo, ja salīdzina, cik izmaksās darbaspēks, tad Latvijā tas ir dārgāks no nodokļu viedokļa, it sevišķi, ja runājam par vienkāršākiem projektiem, kur nav plānots piesaistīt augsta līmeņa darbaspēku," klāstīja eksperts.
Ekonomists aicināja paturēt prātā, ka EK mūsu situāciju vērtēja kopumā, bet būtu jāskatās detalizētāk un niansētāk.
EK rekomendācijas skar arī darba tirgu, jo Latvijā pieaug darbaspēka un prasmju trūkums.
"Latvijai rekomendēts arī strādāt pie darbaspēka prasmju ciešākas pielāgošanas darba tirgum, īpaši STEM nozarēs, kur inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, arī dabaszinātnēs, matemātikā un IT sektorā sagaidāms darbaspēka deficīts," tā norādījis EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Tāpat Latvijai jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, mazinot administratīvos šķēršļus un uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam.
Jāatbalsta uzņēmumu spēja ieviest inovācijas un digitalizāciju, lai palielinātu darba ražīgumu.
EK arī uzsvērusi nepieciešamību īstenot reformas un investīcijas, lai uzlabotu valsts ekonomisko konkurētspēju.
Ieteikums skar arī Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, nodrošinot reformu pabeigšanu līdz 2026. gada augustam. Turklāt jāpaātrina kohēzijas politikas programmu ieviešana, koncentrējoties uz prioritātēm, par kurām jau ir panākta vienošanās.
Joprojām pastāv problēmas un ievērojamas reģionālās atšķirības starp galvaspilsētu Rīgu un pārējo Latviju, jo īpaši Latgali, tāpēc jāstrādā pie to mazināšanas.
Tikmēr atzinumu par Latvijas ekonomisko stāvokli sniedzis arī Starptautiskais Valūtas fonds. Viena no iestādēm, ar ko valūtas fonda pārstāvji sarunājās, ir Latvijas Banka. Tajā norādīja, ka ziņojumā "starp rindām" esot nolasāms, piemēram, vēstījums, ka Starptautiskā Valūtas fonda eksperti Latvijai šobrīd iesaka nepazemināt nodokļos, drīzāk domājot pretējā virzienā – atsevišķus, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli pat paaugstinot.
Taču kopumā valūtas fonda secinājumi lielā mērā sakrīt ar to, par ko runā Latvijas Centrālā banka.
"Šajā ziņojumā nekā tāda kliedzoša, pārsteidzoša nav. Vairāk ir, teiksim, tādās, varētu teikt, domstarpības, kas mums varbūt ir ar fonda ekspertiem, tās ir par kaut kādām niansēm. Tās nav tādas fundamentālas domstarpības, kur mēs teiktu: balts, viņi – melns. Vai otrādāk," atzina Latvijas Banka Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds.
Īsi pēc valūtas fonda vizītes publiskotais ziņojums bija tikai pirmā tā versija, pilnais atzinums tiks publiskots vasaras beigās.
