ĪSUMĀ:
- Pērn alus ražošana sarukusi par 15%, bet šogad piecos mēnešos – augusi par gandrīz 5%.
- "Valmiermuižas" darītava: Aug pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus.
- Latvija pārvērtusies par alus importētājvalsti.
- Nozarē netrūkst vēl citu izaicinājumu – resursu un izejvielu cenu kāpums, pirktspēja.
- Konkurence ir ļoti sīva, Latvijā ir 68 darītavas, pēdējos gados neviena nav aizvērta.
Aug pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus
Pērn saražotā miestiņa apjoms kopumā saruka par 15%, bet šī gada pirmo mēnešu dati liecina – alu ražojam vairāk. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – četros mēnešos saražoti 24 miljoni litru alus, bet ievesti 37 miljoni. Miestiņa brūvētāji saka, ka jaunā alus sezona sākusies ļoti ražīgi.
"Mums gatavošanās gada īsākajai naktij sākas jau janvārī.
Arī šogad bez jau tradicionālajām un klasiskām alus garšām esam daudz strādājuši, lai piedāvātu jaunumus – tieši bezalkoholiskas garšas. Šogad mums visstraujākais pieaugums ir tieši bezalkoholiskajam alum. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, tas audzis par 180 %, kas ir priecējoša izaugsme," stāstīja alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.
Bezalkoholisko alu piedāvā gan mazās amata alus darītavas, gan lielražotāji. Pēdējo četru gadu laikā šī segmenta sortiments ir tikai pieaudzis un pircējiem izvēles iespējas palielinās. Vēl viena svarīga tendence – pieaug arī pieprasījums pēc kvasa.
Importē vairāk, nozarei ir arī citi izaicinājumi
Tiesa, negatīva tendence, kas vērojama pēdējos gados, ir tā, ka Latvija pārvērtusies par alus importētājvalsti.
"Tā viena negatīvā tendence ir tāda, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā aizvien vairāk alus tiek importēts un Latvija pārvērtusies par pārliecinošu alus importētājvalsti, un
vairāk nekā 60% visa Latvijā pārdotā alus ir importēts, un bieži vien ar latviskiem nosaukumiem.
Latvija, kur alus ir nacionālais dzēriens, dažādu ne pārāk veiksmīgu ekonomisko politiku rezultātā ir kļuvusi par pārliecinošu alus importētāju," uzskata alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.
Nozarē netrūkst vēl citu izaicinājumu.
"Izaicinājumu alus nozarē ir pietiekami daudz. Ražošana ir resursu ietilpīgs un pietiekami garš process. Šobrīd visa Eiropa saskaras ar dramatisku izejvielu un energoresursu cenu pieaugumu, vienlaikus cilvēku pirktspēja nekļūst lielāka. Attiecīgi ražošanas izmaksas palielinās, savukārt produkcijas cena nedrīkst pieaugt tik strauji, jo tad samazinātos pārdošanas apjomi," par izaicinājumiem stāstīja Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.
Konkurence ir ļoti sīva
Latvijā reģistrētas 68 alus darītavas un konkurence nozarē ir ļoti sīva.
"Vietējie ražotāji spiesti konkurēt ar importa produkciju, kas lielā daudzumā nāk iekšā Latvijā. Tas ir spēles laukums, kurā vietējie ražotāji šobrīd ir spiesti spēlēt. Vienlaikus jāatzīst, ka tas izdodas pietiekami veiksmīgi, jo alus ražotnes pēdējos gados nav vērušās ciet.
Ir atvērušās dažas jaunas, bet kopumā jāsaka, ka tas nav viegls bizness," secināja Liniņš.
Ražotāji arī cer uz valsts konsekvenci nodokļu politikas jomā. Šogad tika apstiprināta akcīzes nodokļu politika nākamajiem trim gadiem, un Pēteris Liniņš cer, ka nebūs kādu strauju izmaiņu, kas varētu ietekmēt nozari.
Pēdējo desmit gadu laikā alus ražošana Latvijā ir sarukusi un gandrīz puse pārdotā alus tiek ražota Latvijā.
Viens no iemesliem ir augstie darbaspēka nodokļi, kādēļ dažas rūpnīcas savu ražošanu ir pārcēlušas ārpus valsts robežām. Būtu jārada tādi apstākļi, lai ražot Latvijā būtu izdevīgāk nekā kaimiņvalstīs, uzskata savienības vadītājs.
Tikmēr biedrība "Latvijas Neatkarīgie aldari" aptaujā secinājusi, ka 88 % Latvijas iedzīvotāju priekšroku dotu Latvijā brūvētam alum, un produkta marķējumā aicina pievērst uzmanību ražotājvalstij.
