Darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Rail Baltica" projekta risināšanai izraudzīti pārstāvji no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. Komisiju vadīs Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", komisijas sekretārs – Kristaps Krištopans no "Latvija pirmajā vietā".
Savu pienesumu sola Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"), Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība), Atis Labucis ("Jaunā Vienotība"), Amils Saļimovs ("Stabilitātei!") un Gints Štekerhofs (Zaļo un zemnieku savienība). Visiem uzdots izstudēt Valsts kontroles ziņojumus par "Rail Baltica" projekta ieviešanas problēmām un atslepenotos Satiksmes ministrijas ziņojumus.
"Sēkla ir iesēta jau 2014. gadā ar pilnīgi neadekvāti zemu novērtējumu par finansiālo ieguldījumu – 1,98 miljardiem eiro, par ko, kā visi saka, nebūtu iespējams šo dzelzceļa projektu iesākt, kur nu vēl uzbūvēt. No tā jau tika pieņemts lēmums šo dzelzceļu būvēt. Tieši tas bija sākuma posms.
Jāsaprot, kurš pieņēmis šo sākuma kļūdu," sacīja komisijas vadītājs Kulbergs.
Komisijas sēdes notiks arī vasarā. "Esmu enerģijas pilns to darīt, jo nav jau laika gaidīt. Tas ir jautājums arī par šī un nākamā gada budžetu," piebilda Kulbergs.
Līdzdarbojoties Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lems par bijušo un esošo amatpersonu aicināšanu uz iztaujāšanu, bet lai sadarbotos un netraucētu prokuratūras sāktajai izmeklēšanai. Lielais mērķis – palīdzēt panākt organizētāku projekta turpināšanu un nonākt līdz skaidrībai, cik īsti "Rail Baltica" turpinājums izmaksās.
"Man svarīgi ir saprast izmaksu pusi. Es nevaru iedomāties, ka privātajā sektorā varētu tik ilgstoši noklusēt un nenest atbildību par to sadārdzinājumu un kurā brīdī tas ir noticis. Tāpēc ir svarīgi noteikt laika joslu un likt pretī atbildīgās personas, un šķetināt, kas viņu pilnvaru laikā ir noticis. Tad attiecīgās personas aicināt uz komisijas sēdēm, un arī tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji būtu jāpiesaista," uzskata Butāns.
Tieši Nacionālā apvienība vienu no bijušajiem par "Rail Baltica" projekta virzību atbildīgajiem satiksmes ministriem – Jāni Vitenbergu – sākotnēji virzīja darbam šajā izmeklēšanas komisijā. Tikai pēc publiskām norādēm, ka tādējādi izmeklēšanas komisijas deputātam, iespējams, nāktos izmeklēt arī pašam savu darbu, politiskais spēks darbam komisijā deleģēja Butānu.
"Jā, es uzskatu, ka Jānis Vitenbergs pēc zināšanu līmeņa šobrīd būtu parlamentā kompetentākais, bet, ja KNAB saskata interešu konfliktu, mēs to respektējam un izvēle krita par labu manai kandidatūrai, jo strādāju Saeimas Budžeta komisijā," paskaidroja Butāns.
Iepriekš un arī šoreiz parlamentārās izmeklēšanas komisiju Saeimā iniciējuši opozīcijas deputāti. Iepriekš parlamentārās izmeklēšanas komisijas itin vispārīgos gala ziņojumos norādījušas uz valdības un koalīcijas darba trūkumiem kādā projektā vai nozarē. Taču šoreiz arī publiski izteiktas cerības, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta trūkumiem varētu dot konkrētu pienesumu, kā uzlabot projekta pārvaldību un palīdzēt nonākt līdz rezultātam. Un darīt to kopā ar valdību, uzsver "Jaunās Vienotības" frakcijas pārstāvis izmeklēšanas komisijā Atis Labucis.
"Protams, dara bažīgu, ka no ministrijas ir bijusi nepietiekama un, es negribu spekulēt, bet, iespējams, sagrozīta informācija nesta uz valdību.
Šai pārraudzībai noteikti jābūt konkrētākai. Ir jāsaprot, vai nākotnē veidojas kādi jauni klupšanas akmeņi, piemēram, saistībā ar projekta finansēšanu. Finanšu ministrs ir minējis par publiskās – privātās partnerības finansēšanas modeli. Šobrīd izskatās, ka jautājumu ir ļoti daudz, bet skaidrs, ka projektam ir jāturpinās un jābūt realizētam, nevis nepabeigtām stacijām un, tā teikt, pieminekļiem, par ko smīkņāt nākamajām paaudzēm," pauda Labucis.
Gan kopīgos secinājumus pēc ziņojumu izlasīšanas, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu plānu tai dotajiem sešiem mēnešiem deputāti apspriedīs sēdē 11. jūlijā. Turpmākās sēdes solīts sasaukt regulāri – arī vasarā.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
