Ukrainas premjers Deniss Šmihals ir nosaucis Polijas valdības rīcību par nedraudzīgu un populistisku gājienu.

Polijas zemnieki vēršas pret ukraiņu lēto produkciju

Tā kā Ukrainas graudus un citu lauksaimniecības produkciju Krievijas lēmuma dēļ šobrīd vairs nevar eksportēt pa Melno jūru, atkal aktuālāks kļuvis jautājums par sauszemes tranzītu caur Eiropas Savienības valstīm. Tam ir izveidotas īpašās "solidaritātes joslas".

Tomēr Ukrainas pierobežas valstis baidās, ka lētā ukraiņu lauksaimniecības produkcija destabilizēs viņu tirgu. Tādēļ šobrīd ir noteikts, ka Ukrainas graudi, kukurūza, kā arī rapša un saulespuķu sēklas Polijā, Ungārijā, Čehijā, Rumānijā un Bulgārijā nedrīkst palikt. Šos produktus var vest tikai tranzītā.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis uzskata, ka šo ierobežojumu vajadzētu pagarināt vismaz līdz gada beigām.

"Es jau tagad varu pateikt, ka Polija stingri aizstāvēs savas intereses un mēs nepiekritīsim graudu importam. Ja nebūs atbilstošu Eiropas noteikumu, mēs pamatosimies uz Polijas drošības apsvērumiem. Bet pret tranzītu mēs neiebilstam un esam vienojušies, ka ar tranzītu nekādu problēmu nav."

Brisele risina sarunas

Oficiālā prasība pagarināt importa ierobežojumus Briselē vēl nav saņemta. To ceturtdien apstiprināja Eiropas Komisijas preses sekretārs Balāžs Ūjvāri.

"Protams, ka Eiropas Komisija turpina smagi strādāt, lai nodrošinātu, ka graudi tiek eksportēti no Ukrainas. Kā mūsu priekšsēdētāja jau norādīja pēc telefonsarunas ar Ukrainas premjerministru, Eiropas Savienība un Ukraina turpinās strādāt kopā, lai palīdzētu nogādāt Ukrainas lauksaimniecības preces pasaules tirgos."

"Šobrīd kviešus, kukurūzu, kā arī rapša un saulespuķu sēklas, kas nāk no Ukrainas, var importēt un laist apritē jebkurā Eiropas Savienības valstī, izņemot piecas pierobežas valstis," norāda EK pārstāvis.

ASV sola palīdzēt Ukrainas ostām

Savukārt Ukrainas premjers Deniss Šmihals ir nodēvējis Polijas prasību par nedraudzīgu un populistisku soli brīdī, kad ukraiņu zemniekiem ir nepieciešams atbalsts.

Polijas valdībai ir pretenzijas ne tikai pret graudiem, bet arī pret Ukrainas ogām, jo arī to cenas ir samazinājušās.

ASV tikmēr sola ieguldīt līdzekļus citu Ukrainas ostu paplašināšanā, lai graudus varētu veiksmīgāk eksportēt pa Donavas upi. Tam ir paredzēta daļa no 250 miljoniem ASV dolāru, ko pēc ASV Starptautiskās attīstības aģentūras vadītājas Samantas Paueras vārdiem drīzumā tiek plānots piešķirt.

KONTEKSTS:

Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.

Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma graudu un citas produkcijas eksports caur Ukrainas ostām bija apgrūtināts, tādēļ tika meklēti citi alternatīvie ceļi.

Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus.

2022. gada vasarā arī tika panākta vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām. Taču 2023. gada jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no šīs vienošanās.