Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere skaidroja, ka konsolidētā saimnieciskā gada pārskats (KSGP) faktiski ir visas Latvijas bilance, kurā ir pārskati par ministrijām, pašvaldībām, arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļi, tāpat Saeimas un pašas Valsts kontroles pārskats. Kopumā KSGP veido 73 pārskati, un bilances kopsumma – 40,6 miljardi eiro.
"Ja reiz ir pārskats, ir jāsaprot, vai mēs varam tam ticēt. Vai tas, kas tajā ir iekļauts – tātad aktīvi, viss, kas valstij pieder, mūsu debitori, mūsu saistības – vai tas viss ir pareizi novērtēts, pareizi uzskaitīts, vai mēs šiem datiem varam uzticēties. (..) Svarīgi zināt, kas mums pieder, jo, ja mēs kaut ko nepiefiksējam, to var arī nozagt," skaidroja Bādere.
Tāpat uz šo pārskatu raugās ārvalstu investori un reitingu aģentūras.
VID nodokļu pārskats
Šajā pārskatā ietilpst arī VID sagatavotais nodokļu pārskats, un tieši šim pārskatam īsti ticēt nevarot, jo tajā iekļautā informācija no revidentu puses joprojām nav pārbaudāma. Lai arī Valsts Ieņēmumu dienests veicis uzlabojumus, tas nav bijis pietiekami.
"Tātad informācija, kas iekļauta šajā pārskatā, no revidentu puses nav joprojām pārbaudāma. Tad rodas loģisks jautājums: uz kādiem datiem, uz kāda pamata un cik labi mēs varam virzīt izmaiņas nodokļos vai nodokļu politikā, ja reiz pat nevaram sagatavot tādu nodokļu pārskatu, kam mēs īsti varētu uzticēties un kuru revidents varētu pārbaudīt?" norādīja Bādere.
Šāds pārskats ļautu skaidri aptvert, ko valsts ir parādā nodokļu maksātājiem un ko nodokļu maksātāji ir parādā valstij, kā arī būtu skaidrs tas, kā sadalās ilgtermiņa un īstermiņa saistības.
Kopējā summa ir 2,3 miljardi eiro, par ko nevarot pateikt, vai tā ir pareiza.
Lielākā problēma esot VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS), kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju. Šo sistēmu izstrādāja "EMERGN" un jau pērn Valsts Kontrole konstatēja šīs sistēmas drošības ievainojamību un citas nepilnības. Tomēr tas nebija šķērslis, lai valdība nolemtu par papildu daudzmiljonu piešķiršanu sistēmas uzturēšanai. Līdz pagājušā gada vidum MAIS izstrādei bija izmaksāti 19,4 miljoni eiro no kopumā nepilniem 25 miljoniem eiro. VID bija aplēsis, ka nākamo posmu īstenošanai nepieciešams vēl 31 miljons eiro, vēstīja LTV raidījums "Kas notiek Latvijā?"
Šajā sistēmā esot daudz programmētu algoritmu, taču joprojām ir problēmas un līdz galam neizdomāti risinājumi. Valsts kontrole tos atklāj un sadarbojas ar VID, lai novērstu, taču viena problēma radot nākamās problēmas. Trūkumi un kļūdas VID administrēto valsts budžeta maksājumu uzskaites datos esot jau kopš 2021.gada, un Valsts kontrole nav droša, ka izdosies šīs problēmas novērst arī nākamgad.
Bādere vērtēja, ka nodokļu pārskata veidošanā kļūda bija nepiesaistīt grāmatvedības speciālistus. Tas esot galvenais iemesls tam, kāpēc šis pārskats joprojām nav pārbaudāms.
Viņa gan atzina, ka sistēma ir sarežģīta. Tāpēc Valsts kontrole mēģina virzīt VID tajā, lai tas izprastu šīs uzskaites organizēšanu. "Mēs atrodam vienu kļūdu. To izlabojot, automātiski veidojas kaut kur citur kļūda. Tam visam vajag laiku," sacīja Valsts kontroles pārstāve, norādot – šāds kļūdu apjoms revidentiem neļauj iegūt ticamus pierādījumus, lai pārskatu atzītu par korektu.
Šogad gan ir vērojams progress šī pārskata veidošanā bez kļūdām. Taču Valsts kontrole vēlas, lai uzlabojumu temps būtu ātrāks.
"Faktiski šis ir vienīgais iemesls, kāpēc mūsu atzinums par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu joprojām ir ar iebildēm. Mums būtu jāpārkāpj tai suņu astei – VID nodokļu pārskatam – tas jāsakārto. Un es teiktu – ja nerodas jaunas problēmas, tad mēs beidzot pirmo reizi vēsturē tiktu līdz situācijai, kad mēs varam sniegt pozitīvu atzinumu," sacīja Bādere.
VID nodokļu pārskats būtu noderīgs un nozīmīgs politiķiem pašlaik, strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, norādīja gan Bādere, gan Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
"Vislielākie, ja tā var teikt, zaudētāji no tā pašlaik ir valdības un Saeimas pārstāvji, kuri strādā pie jaunā, nākamā gada budžeta un arī pie nodokļu izmaiņām. Ja informācija nodokļu pārskatā būtu precīza, vispusīgi sniegta, varētu daudz labāk vērtēt ne tikai par to, cik reāli iekasē nodokļos, bet arī sniegtu jau daudz analītiskas informācijas par to, cik mums varbūt pienākas, kā mums sokas ar vienu vai otru nodokļu ieņēmumiem, un dotu labāku priekšstatu nākamā gada budžeta veidošanā un dažādu nodokļu izmaiņu veikšanā," intervijā Latvijas Radio sacīja Korčagins.
VID sola sistēmu uzlabot
Valsts Ieņēmumu dienests skaidro, ka Valsts kontroles sniegtie ieteikumi palīdz turpināt iesākto darbu pie Maksājumu informācijas administrēšanas sistēmas uzlabojumiem. Dienestā arī sola iespēju robežās turpināt sistēmu uzlabot.
"Esam pateicīgi Valsts kontrolei par sadarbību. Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai Valsts Ieņēmumu dienests, ņemot vērā tehnoloģiju progresu un sistēmu iespējas, turpinās veikt uzlabojumus, pilnveidojot VID administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo uzskaiti MAIS, piešķirtā finansējuma un laika resursu robežās," informē dienestā.
Budžeta izpildītāju atskaitīšanās par rezultātiem
Otrs jautājums, ko revīzijā vērtēja Valsts kontrole, ir budžeta izpildītāju atskaitīšanās par rezultātiem. Arī šis rezultāts ir ar iebildēm.
Valstī šāda informācija ir, bet tā esot izkaisīta, fragmentāra, ministrijas par savu sniegumu var ziņot publiski vai savos gada pārskatos, bet lielākoties tās vēstot par saviem labajiem darbiem, nevis nesasniegtajiem rādītājiem. Pirms runāt par nākamā gada budžetu, būtu jārunā par paveikto un sasniegto, uzskata Valsts kontrole.
Valsts kontroles pārstāve Bādere gan pauda atzinību par pašvaldību darbu attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumu, uzskaitot ēkas, zemes, būves. Lai gan arī šogad šajās uzskaitēs ir problēmas, bet tās vairs nav sistēmiskas. Revidenti, ar kuriem sadarbojās Valsts kontrole, konstatēja, ka virkne pašvaldību īpašumu nav pareizi novērtēti, pastāstīja Korčagins.
Kopumā tomēr konsolidētā saimnieciskā gada pārskata kvalitāte gadu gaitā uzlabojas, atzina Valsts kontrolieris: "Ministriju, pašvaldību un citu iestāžu sagatavotā informācijā ir ticama un precīza. Taču diemžēl arī šogad nepiepildījās cerības, ka mēs varētu sniegt atzinumu bez iebildumiem. Diemžēl ir vēl palikuši neizdarītie darbi, kuru dēļ arī šogad atzinumu par šo pārskatu sniedzam ar iebildēm. Būtiskākais ir atzinums par Valsts ieņēmumu dienesta gatavoto nodokļu pārskatu, kurā sniegtā informācija nav tāda, kas būtu pilnībā pārbaudāma."
Vēl jāpiebilst, ka Valsts kontrole savā revīzijā arī norādījusi, ka Latvijas vispārējās valdības parāds, ko galvenokārt ietekmē valsts parāds, joprojām ir zemāks par vidējo Eiropas Savienības valstīs, tomēr pēdējos gados tam ir tendence strauji pieaugt. Kopš 2013.gada tas ir dubultojies, sasniedzot 17,7 miljardus eiro.
Nenoteiktību šobrīd rada arī "Rail Baltica" projekta izmaksu noteikšana un finansēšanas plānošana, kas paaugstina riskus valsts budžetam kopumā un, iespējams, ietekmēs valsts parāda palielināšanos nākotnē.
