Atcelta solītā preses konference, kurā finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") izklāstītu nodokļu pārmaiņu darba grupas piedāvājumu. Pēc valdības sēdes otrdien ministrs atzina, ka valsts budžeta iespēju kontekstā skatāmi divi virzieni – nodokļu palielinājums vai izdevumu samazināšana.
Neskaitot atsākto tematu par banku virspeļņas nodokļa ieviešanu turpmākajiem diviem gadiem, citu nodokļu palielināšana neesot darba kārtībā.
Plāns esot pretrunā valdības deklarācijā solītajam
Uzņēmēju organizācijām atrādītais nodokļu pārmaiņu plāns ir izbrāķēts, jo rādot politisku kompromisu mēģinājumus pretrunā ar valdības deklarācijā solīto nodokļu sloga konkurētspējas veicināšanu Baltijas kontekstā, kā arī nodokļu sistēmas vienkāršošanu visās algu grupās.
"Mūsu vērtējumā, šis piedāvājums ir sanācis tik greizs tāpēc, ka ir vienlaicīgi meklēts politiskais kompromiss. No vienas puses – starp dažādām partijām, dažādām interesēm. Un no otras puses – ir bijusi vēlme izpatikt visiem vai nepateikt sliktas ziņas," pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, uzņēmējs Andris Bite.
"No tā gaidītā cālīša, kam bija jāizšķiļas no tās olas un jāizaug par vistu, kas dēs tālāk mums nākotnes ekonomikas zelta olas, nodokļu politikā iznāca vanckars.
Tie, kas laukos dzīvo, zina, ko tas nozīmē."
"Jāsasniedz šie manis pieminētie mērķi, otrkārt, virzienam jābūt, pārceļot darbaspēka nodokļu slogu uz patēriņu, attiecīgi vienkāršojot sistēmu. Vēl viena lieta – ir jāņem vērā mūsu piedāvājumi par kompensējošiem mehānismiem, iesaistot oficiālās darba attiecībās cilvēkus no ēnu nodarbinātības. Un vēl viena lieta - ielikt kompensējošos pasākumos sabiedriskā sektora izdevumu samazināšanas plānu," sacīja Bite.
FM atturas rādīt izbrāķēto plānu, ko bija paredzēts izklāstīt publiski.
Uzņēmēju organizāciju ieskatā, tas veicinātu nodarbinātību zemo algu sektoros, bremzētu investīcijas un ekonomikas pāreju uz augstāku pievienoto vērtību, grautu uzticēšanos pensiju sistēmai, kā arī vēlmi maksāt nodokļus.
Ja konkrētāk – FM nodokļu piedāvājums paredzēja mazināt nodokļu slogu darba devējiem uz darbinieku sociālā nodrošinājuma rēķina.
Lai kompensētu minimālās algas pieaugumu turpmākajos gados no pašreizējiem 700 līdz 800 eiro, bija rosināts mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un otrā pensiju līmeņa iemaksas no 6 līdz 4 procentpunktiem, kas valsts budžetā atstātu vairāk nekā 100 miljonu eiro, taču nozīmētu neko citu kā mazāku sociālo nodrošinājumu strādājošajiem.
Līdztekus plāns paredzējis celt akcīzes nodokli degvielai, auto ekspluatācijas nodevu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu dividendēm virs 30 000 eiro, augstāku akcīzes nodokli tabakas un alkohola izstrādājumiem no 2027. gada, liecina Latvijas Radio rīcībā esošā informācija.
Uzņēmēji uzskata – iecerētais mazinātu algu konkurētspēju
Tāpat uzņēmēju organizāciju paziņojumā lasāms, ka piedāvāts nodokļu progresivitātes līmeņu sadalījums. Tas, uzņēmēju organizāciju ieskatā, samazinās konkurētspēju vidējo un lielo algu sektorā.
Uzsvars likts uz zemākas pievienotas vērtības nozarēm, kas ir pretēji valsts attīstības plānos ierakstītajai ekonomiskajai transformācijai.
Tādējādi kristos konkurētspēja un darba devēju iespējas ieguldīt attīstībā un darbinieku labumos.
"Tātad visi jaudīgie, gudrie, izglītotie: brauciet prom, rosieties citur. Vietējie investori, ejiet uz citām valstīm. Līdz ar to konkurētspējas mērķis nav īstenots. Un otrs – tā sistēma kļūtu vēl sarežģītāka. Grāmatveži jau tā ir ar pusielauztu kaklu un te būtu vēl jaunas kompozīcijas," sprieda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Tam, ka ar esošajiem nodokļiem konkurēt nevar, un izmaiņas ir nepieciešamas, piekrīt vietējie uzņēmēji.
Būvdarbu projektēšanas nozarē strādājoša uzņēmuma vadītājs Ivo Dembovskis vērtēja, ka aizvien grūtāk paliek konkurēt ar lietuviešiem un citiem ārvalstniekiem: "Mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu uzņēmuma darbaspēka nodokļi būtu vismaz vienā konkurētspējas līmenī ar vistuvākajām kaimiņvalstīm. (..) Neatkarīgi no tā, cik labi iet vai neiet, darbinieks gaida samaksu katru mēnesi. Tas nozīmē, ka uzņēmēji var izvērtēt iespēju darbību pārnest uz ārvalstīm vai arī pārtraukt uzņēmējdarbību. Visvieglākais veids ir meklēt darbu ierēdniecībā, kas šobrīd plaukst un zeļ."
Savukārt metālapstrādes uzņēmuma "LEAX Rēzekne" vadītājs Gints Jačuks, kura uzņēmums ir daļa no lielākas Zviedrijā reģistrētas uzņēmumu grupas, norādīja, ka uzņēmumam ražotnes ir vairākās valstīs, un nākas vienai ar otru konkurēt. Darbību ietekmē nodokļu sistēma attiecīgajā valstī.
"Kāds jauns produkts vai darbs, viņš var arī tikt ieviests, var tikt pieņemts lēmums ieviest nevis Latvijas uzņēmumā, bet, teiksim, Ungārijas uzņēmumā," iespējamās sekas nodokļu izmaiņām komentēja uzņēmējs.
Turpināsies centieni sabalansēt valsts budžeta iespējas, iztiekot bez sāpīgiem griezieniem nozarēm, komentējusi premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Tikmēr koalīcijā un sociālo partneru atšķirīgo redzējumu dēļ atliktā plāna pārskatīšana turpināsies tuvākajās nedēļās.
Uzņēmēju paustās bažas par nodokļu piedāvājumu izprot ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
No plāna īpaši "acīs iekrīt" risinājums samazināt iemaksas pensijās, kas nozīmē, risinot īstermiņa problēmas, naudu aizņemties no nākotnes.
"Tas īsti nešķiet pareizi. Tie ir tādi laika instrumenti, ko mēs varbūt esam pieredzējuši 2009., 2010. un 2011. gadā, kad Latvija gāja ārā no finanšu krīzes. Nu šobrīd nav tā sajūta, ka mums būtu būtiska krīze ekonomikā," komentēja ekonomists.
Prezidents aicina ar izmaiņām iepazīstināt sabiedrību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") preses konferencē zināja stāstīt, ka vakardienas diskusija par FM piedāvāto nodokļu pārmaiņu plānu bijusi sarežģīta. Finanšu ministrs varētu komunicēt labāk, sprieda Rinkēvičs, norādot, ka sagaida no ministra strukturētu pieeju.
Pēc Valsts prezidenta teiktā, nevar sludināt preses konferences, kamēr nav izdomāts, ko īsti teikt sabiedrībai.
Viņaprāt, FM būtu jāizklāsta sabiedrībai savi plāni un jāļauj, "lai visi izplēšas". Vai arī atbildīgajiem būtu jāizdiskutē plāna pamats un par to jāinformē sabiedrība. Nodokļi vienmēr būs temats, par ko būs daudz diskusiju, vērtēja prezidents, izsakot cerību, ka tālākā diskusija noritēs tādā veidā, ka sabiedrībai būs iespēja iepazīt nodokļu izmaiņas.
Prezidents arī kritiski izteicās par spēju noformulēt nodokļu reformas mērķus.
"Jautājums, kas sāk aktualizēties, ir – par ko būs šī nodokļu reforma. Jo tas, ko es redzu, ir savstarpēji pretrunīgas lietas, ko cilvēki, uzņēmēji un valsts pārvaldes redz tajā.
No vienas puses, mēs gribam mazināt nevienlīdzību. No otras puses, gribam veicināt konkurētspēju. Vēl mēs runājam, ka mums diemžēl ekonomika sabremzējusies, budžets nepildās un vajadzību un solījumu ir daudz. Visu šo ar vienu nodokļu politiku vai reformu atrisināt nebūs iespējams. Tad acīmredzot jānoformulē gan Finanšu ministrijas, gan valdības piedāvājums, kāds ir tas reformas pamatmērķis,un tad jābūt diskusijai ar partneriem," sacīja Rinkēvičs.
Finanšu ministrs aicina nedramatizēt
Lai arī sarunu process nedaudz ievelkas, Ašeradens aicina to nedramatizēt. Viņam ir skaidrs, ka būtiskākie iebildumi ir par lielākiem nodokļiem lielo algu saņēmējiem.
"Mēs piedāvājam samazināt darbaspēka nodokļus, bet atšķirīgi dažādām algu saņēmēju grupām. Tas ļautu 2026. gadā iedzīvotājiem ar ļoti zemām algām saņemt uz rokas vairāk par 5%-7%. Asāko diskusiju un reakcijas izraisīja tas, ka nodokļu slogs varētu pieaugt algām virs 4000 eiro. Tas ir politiski milzīgs jautājums, vai rīkojamies līdzīgi kā ziemeļvalstis, ka lielāku algu saņēmējiem ir lielāki nodokļi nekā mazo algu saņēmējiem. Es domāju, ka tas ir ļoti normāli, ka mēs nevarējām vienoties, bet mums vēl ir laiks," sacīja Ašeradens.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un FM jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
LDDK uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.
