Vidzemes pusē biškopjiem šī sezona bijusi saspringta; noslēgumā – «Medus dienas dravā»

Saspringta – tā biškopji Vidzemē kopumā vērtē šīs vasaras darba sezonu, kas nu jau tuvojas izskaņai. Saspringta tāpēc, ka šovasar viss ziedēja ātri un gandrīz vienlaikus. Kā ik gadu, noslēdzot sezonu, šīs nedēļas nogalē, sākot ar piektdienu, vairāk nekā 30 biškopības saimniecības aicina arī uz gadskārtējām "Medus dienām dravā", kad bez maksas varēs apmeklēt šīs saimniecības.

Vidzemes pusē biškopjiem šī sezona bijusi saspringta; noslēgumā - «Medus dienas dravā»
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

"Šogad viss beidzies ātri"

"Šogad kaut kā ātri ir beidzies viss, kādu mēnesi agrāk," sprieda Allažu pagasta Pullēnu dravas saimnieki Alda un Ilmārs Hāni.

Viņi biškopības nozarē strādā jau piecpadsmito sezonu, tāpēc arī, protams, ir savs salīdzinājums ar citām vasarām.

"Mēs nevaram teikt, ka bija ļoti liela raža, kādi 30 kilogrami no saimes būs, vairāk nebūs, nē, tas ir tā – vilks paēdis un kaza dzīva!" Pullēnu dravas saimniece Alda vērtēja, ka šogad būs jāiztiek arī bez rudens ienesuma.

"Lapu izsvīduma medus, viršu medus, vēl arī kaut kas zied, bet šogad kaut kā ļoti trūcīgi, izskatās, ka bitēm pietiek tikai ikdienas ēšanai," atzina Alda.

Latgalē pat liepas neziedēja

Savukārt Latvijas Biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs Jānis Kronbergs stāstīja, ka aizvadītā sezona biškopjiem Latvijas novados ir bijusi visai atšķirīga.

"Šogad sezona sākās salīdzinoši strauji un ātri, burtiski tas pavasara ienesums ar vasaras ienesumu saplūda kopā un

gan bitei, gan biškopim bija nepārtraukts darbs; es teiktu tā, ka ne visu to nektāru, kas dabā bija, varēja šajā gadā paņemt,

drīzāk tā steiga bitei bija un darbs intensīvs. Protams, šogad ir arī ļoti lielas atšķirības, kas ir tāds paradokss, piemēram, Latgales pusē liepas pat neziedēja, jo bija nosaluši ziedi, savukārt šeit, Vidzemē, bija ļoti labas liepu medus ražas," stāstīja Kronbergs.

Sezonas izskaņa – tradicionālās "Medus dienas dravā"

Nu jau divpadsmito gadu Latvijas Biškopības biedrība sezonas izskaņā rīko pasākumu "Medus diena dravā", kad ikviens interesents var apmeklēt medus saimniecības, tikties ar biškopjiem, degustēt jauno medu.

Jānis Kronbergs, kurš ir arī šo Medus dienu organizators, stāstīja, ka dalību pieteikušas vairāk nekā 30 saimniecības.

"Patērētājs vairāk iepazīst medus rašanās procesu, jo mums ir arī sauklis "Dabas spēks karotē medus", tātad, kā šis dabas produkts faktiski nonāk līdz burciņai, un to visu tur varēs redzēt," skaidroja Kronbergs.

"Vēl svarīga lieta ir, ka mēs Latvijā saražojam vairāk medu, nekā patērējam, mums principā pietiek ar savu medu, un ir svarīgi, ka patērētājs zina, kāds ir Latvijā un arī Eiropas Savienībā ievāktais medus, un mēs tādā veidā saprotam, ar ko viņš ir labāks, un cenšamies tad nepatērēt Ķīnas vai kādas citas valsts medu, kur bieži vien ir kādi pakaļdarinājumi medum, ko mēs par lētu cenu varam nopirkt veikalā," klāstīja Kronbergs.

Medus dienās piedalīsies arī Pullēnu dravas saimnieki. Alda un Ilmārs vērtēja, ka šāda saimniecības iepazīšana ļauj apmeklētājiem savām acīm redzēt, gan kāda ir vide, kur tiek ievākts medus, gan kādi ir pašu bitenieku darba apstākļi.

"Tā ir iespēja parādīt cilvēkiem, ka mēs esam reāli biškopji un ka tas medus, ko mēs iegūstam, nav ievests no citām valstīm, bet iegūts tīrā vidē;  viņi atbrauc un redz, ka mums tiešām ir bites un arī to, kāda ir telpa, kādi ir apstākļi, kādos medus tiek iegūts, vai tur nav sarūsējušas medus sviedes, vai trauki ir gana tīri, – tā rodas šī uzticība," stāsta saimnieki.

Biškopji: Jaunieši vairs neatšķir biti no lapsenes

Alda un Ilmārs Hāni vērtēja Medus dienas kā būtiskas, it sevišķi bērniem un jauniešiem, kā arī jaunajām ģimenēm, jo nācies saskarties ar ne vienu vien kuriozu situāciju, kas liecina, cik maz ir zināms par medus ieguvi.

"Daudzi jaunieši neatšķir biti no lapsenes diemžēl, pajautā jaunietim, kad iekoda, dzelonīti izvilki, nē, nebija, tad skaidrs, ka tā nebija bite, bet bija lapsene, izrādās," atzina Ilmārs.

"Ir izaugusi paaudze, man šķiet, ka tie ir astoņdesmitie gadi, kas nemaz nezina, kā to medu iegūst, un vēl – viņi nav pieradināti medu lietot, šo tendenci mēs novērojam arī tirdzniecībā. Mums bija viens tāds smieklīgs gadījums, kad bērns pieskrien un saka, – tēti, mums vajag medu, mums nav medus mājās; tēvs saka – man tur ir skapītī ielikts; es teicu, – nu tad, tēti, aizejiet mājās, uzlieciet uz galda šo burciņu. Nav šī paaudze pieradusi saviem bērniem dot medu un teikt, ka tas ir veselīgs un labs produkts," stāstīja Alda.

Medus saimniecību apmeklējumi sāksies ar šo piektdienu, bet sava ierašanās gan ir jāpiesaka mājaslapā medus.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti