Medikamentu cenām – konkrētas formulas
Zāļu ražošana un tirdzniecība nav gluži brīvais tirgus, jo valsts tam noteikusi diezgan stingrus "rāmjus". Cena, ko par kādu medikamentu maksājam aptiekā, veidojas garākas aprēķinu ķēdes iznākumā. Skaitlis, ar ko aprēķini sākas, ir ražotāja cena.
Tālāko kalkulāciju ar lieltirgotavu un aptieku piecenojumiem un PVN ar piemēriem skaidroja Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieks Sergejs Akuličs: "Ja ražotāja deklarētā cena bez pievienotās vērtības nodokļa ir 1 eiro, tad aptiekas cena, kura ir maksimāli iespējama ar PVN, ir 1,85 eiro. Par šo naudu, kas ir starpība, ir jānodrošina visas loģistikas darbības, zāļu uzglabāšana, kā arī farmaceitiskā aprūpe aptiekā. Savukārt, piemēram, ja zāles ienāk no ražotāja bez PVN par 100 eiro, tad aptiekas maksimālā cena ar PVN būs 139,82 eiro."
Piemērs rāda, ka dārgākām zālēm noteiktā cenas aprēķina formula nepieļauj tādu pašu piecenojumu kā lētākām.
Tieši piecenojums ir tā sadaļa, kurp skatienus vērš politikas veidotāji, jo saskata iespēju kopš 2005. gada pastāvošās formulas pārveidot, nosakot piecenojumam zemākus "griestus".
Pārskatīt varētu arī citas cenu veidojošas sadaļas, par to savus personīgos secinājumus un apsvērumus izsaka kādreizējā veselības ministre, tagad – Saeimas deputāte no "Jaunās Vienotības" Ingrīda Circene: "Punkts numur viens ir ražotāja cena, kurā iekļauj arī reģistrācijas izdevumus. Līdz ar to, iespējams, mums ir jāsāk ar Zāļu valsts aģentūru, jāpaskatās, kādas ir zāļu reģistrācijas cenas, ņemot vērā, ka mums ir Eiropas Savienības kopējā reģistrācija. Tad varbūt mums ir jāskatās, kāpēc notiek visi šie atkārtotie reģistrācijas uzturēšanas izdevumi, kas tiek iekļauti cenā."
Ministrs gatavs iet uz priekšu, bet vēlas politisku atbalstu no visiem
Veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības" apņēmies meklēt iespējas, kā zāles padarīt lētākas, kā arī pārskatīt valsts kompensējamo zāļu sarakstu, jo salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju šajā ziņā Latvijā situācija ir vissliktākā.
"Ir identificēts, ka mums Latvijā ir gandrīz par 30, 40, 50% un kādreiz – divreiz lielākas cenas [nekā kaimiņvalstīs]. Un lielākās problēmas ir nevis ar kompensējamiem medikamentiem, bet ar recepšu medikamentiem, kas nav [kompensējamo zāļu] sarakstā. Pēc statistikas mēs tērējam visvairāk pacienta naudu uz medikamentiem. Ko es gribu pateikt, kolēģi – es neiešu atpakaļceļā. Es eju kā Šlesera kunga buldozers.
Un es nebaidos, bet es gribu politisku atbalstu no visiem," ministrs pauda arī šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Ražotāji un tirgotāji aizstāv savu interesi pelnīt
Jau iepriekšējās veselības ministres, no "Apvienotā saraksta" virzītās Līgas Meņģelsones darbības laikā tapis detalizēts ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību.
Ziņojuma tālāka virzība valdībā iestrēgusi pagājušā gada rudenī.
Šajā dokumentā jau ietverti vairāki risinājumu priekšlikumi, piemēram:
- samazināt PVN zālēm no tagadējiem 12% līdz 5% – kā Igaunijā (Lietuvā PVN zālēm ir 9%);
- pārskatīt zāļu cenu veidošanas principus vispār vai vismaz recepšu medikamentiem, kuru iegādi nekompensē valsts;
- pielīdzināt zāļu cenas Latvijā cenām Igaunijā un Lietuvā, kur tās ir zemākas;
- paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu, tā samazinot pacientu tiešos izdevumus.
Gan zāļu ražotāju, gan tirgotāju nevalstiskās organizācijas aizstāv savu interesi pelnīt un norāda uz valsts atbildību par iedzīvotāju veselību.
Zāļu lieltirgotāju pārstāvis, Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens norādīja, ka "tā kopējā sajūta ir tāda, ka valsts politiķi grib kārtējo reizi uz nozares darbinieku algu rēķina kaut ko ietaupīt, bet neviens nevar pateikt, par cik tad galu galā viņu priekšlikumu rezultātā zāles paliks lētākas un vai saglabāsies zāļu pieejamība".
"Ja komersantam kaut kādas zāles kļūst neizdevīgi izplatīt, jautājums, kāpēc viņam tās vajadzētu izplatīt, teiksim tā," pauda Lībķens.
Farmaceitu pārstāve: Cenas var samazināt, iekļaujot zāles kompensācijas sistēmā
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča savukārt uzsvēra, ka būtiskākais mehānisms, kā samazināt zāļu cenas, ir to ietveršana kompensācijas sistēmā.
"Mūsu kompensējamo zāļu saraksts ir vismaz 34% šaurāks, nekā tas ir kaimiņvalstīs, un arī diagnožu skaits šajā sarakstā ir daudz mazāks. Tāpēc tiešām tie iedzīvotāji, kuri dzīvo pierobežā un kuriem ir šāds paradums – doties uz aptiekām pierobežā, šādas situācijas var novērot, jā, valstij ir šis rīks – kompensējamo zāļu saraksts, un tā ir diskusija, kura jāizvērš," pauda Jučkoviča.
Kādas izmaiņas zāļu cenu veidošanā un kad varētu tikt pieņemtas, pagaidām nav zināms; veselības ministrs plānojis nākamnedēļ un aiznākamnedēļ tikties ar nozares pārstāvjiem, novembrī šī jautājuma risināšanai veltīt vienu nedēļu, bet pēc tam aicināšot "visu nozari sēdēt vienā istabā", no kuras neviens nenākšot ārā, pirms nebūs atrasts risinājums.
KONTEKSTS:
Sabiedriskie mediji 2017. gadā pētījumā rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" secināja, ka Latvijā liela daļa populāro bezrecepšu zāļu ir dārgākas nekā tepat kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā secināts arī, ka zāļu dārdzība ir politiskas bezatbildības sekas – par nozari atbildīgie ministri mainījās, bet ne situācija attiecībā uz zāļu cenām Latvijā.
