Biedrība "Auto asociācija" veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 42 autoservisi, secinājusi – zemākās cenas spiediens sekmē pelēkā tirgus plaukšanu auto servisu pusē, līdz ar to valsts makam garām paslīd nodokļu nauda. Vēl viens negatīvs "cenu kauju" faktors – krītas servisu sniegtā pakalpojumu kvalitāte, un zaudētājs galu galā ir auto īpašnieks.
ĪSUMĀ:
- Biedrība "Auto asociācija" veikusi pētījumu, aptaujājot 42 autoservisus.
- Pētījums apstiprina, ka klientiem svarīga zemākā cena; tai ir ēnas puses.
- Zemākā cena sekmē pelēkās jeb ēnu ekonomikas plaukšanu auto servisu pusē.
- Zemākās cenas cīņā cietējs ir klients, kas nereti saņem nekvalitatīvu pakalpojumu.
- Latvijas Apdrošinātāju asociācijā apgalvo, ka ar pagrīdes servisiem nesadarbojas.
- Visbiežāk auto vadītāji iegādājas standarta OCTA; cenas polisēm augošas.
- CSDD: 90% auto ir arī tehniskā kārtībā, ar iegādātu OCTA.
- "Auto asociācija" grib ieviest brīvprātīgu servisa sertifikāciju.
Zemākās cenas ēnas puses
Latvijā OCTA piedāvā teju desmit apdrošinātāju. Internetā ir atrodami vairāki OCTA kalkulatori, kuros, veicot dažus klikšķus un ievadot informāciju par savu auto, ir iespējams uzzināt cenu, cik izmaksās civiltiesiskā apdrošināšana. Tas nozīmē, ka ikviens auto īpašnieks ātri un ērti var salīdzināt apdrošinātāju cenas un atrast labāko un izdevīgāko piedāvājumu. Visbiežāk cilvēki izvēlas to apdrošinātāju, kas piedāvā zemāko cenu, to "Pievienotajai vērtībai" apliecina gan auto, gan apdrošinātāju asociācijās.
Biedrība "Auto asociācija" veikusi arī pētījumu, kurā šis "zemākās cenas" principa faktors ir apstiprināts. "Auto asociācijas" valdes loceklis Krišs Lipšāns pauda, ka zemākas cenas cīņām ir ēnas puses.
"Ir servisi, kuriem ir lielāks klientu loks, un arī apdrošinātājiem, kuriem lielāks klientu loks, un, protams, tad viņi var, ja tā var nedaudz tēlaini izteikties, kad var nedaudz noteikt spēles noteikumus nozarē, jo viņiem šī klientu plūsma gana liela un līdz ar to tad viņi var vairāk vai mazāk arī spēlēties ar pakalpojumu izmaksām un tamlīdzīgi, un pārējiem dažkārt nākas nedaudz pielāgoties," skaidroja Lipšāns.
No klienta skata punkta raugoties, diezgan loģiska izvēle, izvēlēties zemāko cenu. Kas tur slikts?
"Jā, pareizs vērtējums, ka klients vienmēr izvēlēsies lētāko. Es arī bieži to izdaru, izvēlos lētāko. Teiksim, mēs runājam par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, tai skaitā arī KASKO apdrošināšanu. Tad mēs esam identificējuši, ka ne vienmēr lētākā polise nozīmē vienādu pakalpojumu ar dārgāko polisi. Tad, kad šī situācija pienāk, kad ir nepieciešams vērsties pie apdrošinātāja, ja ir kaut kāds, teiksim, ceļu satiksmes negadījums, tad tieši parādās šīs zemākās polises cenas pakalpojumu grozs, kad apdrošinātājs, teiksim, varbūt nav tik ieinteresēts uz šo sadarbību ar klientu, viņš nav vērsts līdz ar to arī uz klienta interesēm. Tas ir tīri vairāk vai mazāk viņiem biznesa jautājums – pelnīt, pelnīt, pelnīt," teica "Auto asociācijas" valdes loceklis.
Sekmē pelēkās ekonomikas plaukšanu
Pēc Lipšāna paustā, lai šādu zemāko ceno apdrošinātāji spētu piedāvāt, tie izvēlas atbilstošus sadarbības partnerus jeb auto servisus, kuri arī piedāvā savus pakalpojumus par pēc iespējas zemāku cenu. Tomēr "Auto asociācija" zvana trauksmes zvanus, sakot, ka šāda situācija sekmē pelēkās jeb ēnu ekonomikas plaukšanu auto servisu pusē. Savukārt no nekvalitatīvi veiktiem auto remonta darbiem nav pasargāti auto vadītāji.
"Apdrošinātājs pie viņiem nāk un saka: mēs ar jums strādāsim, ja jūs varat mums iedot tik un tik servisa stundas cenu. Un te, protams, servisam ir diezgan grūti palīst zem šīs apdrošinātāju piedāvātās normstundas cenas. Un attiecīgi no šīs sadarbības ar apdrošinātājiem lielā daļā gadījumu tiek izslēgti tādi labāki, baltāki, pārskatāmi, vai, teiksim tā, caurspīdīgāki uzņēmumi attiecībā pret Valsts ieņēmumu dienestu. Un dažkārt to zemāko cenu piedāvā tas, kurš varbūt ir pilnībā legāls," klāstīja Lipšāns.
Viņš skaidroja, ka apdrošinātājiem normatīvie akti neuzliek nekādus kritērijus sadarbības partneru, šajā gadījumā auto servisu izvēlē.
"Apdrošinātāji jau saka, ka, jā, mēs visus maksājumus veicam ar pārskaitījumu, jā, mēs pārbaudām, vai ir vai nav nodokļu parādi, teiksim, ja tas tiek darīts. Bet šim tomēr ir arī cits aspekts. Ir jāatceras, ka servisi nav tādi, kas strādā tikai uz apdrošināšanas gadījumiem, viņiem ir arī citi klienti. Viņi varbūt daļēji legalizē apdrošināšanas gadījumus un pārējos klientus varbūt apkalpo ar skaidras naudas darījumu apriti, un līdz ar to tas arī veicina to savā ziņā ēnu ekonomiku, jo, lai viņš piedāvātu apdrošinātājam, pieņemsim, 15 eiro stundas cenu, tad skaidrs, ka viņam kaut kur tas ir jākompensē.
Mums Latvijā ļoti pietrūkst vidēja līmeņa servisu. Šobrīd ir pa lielam palikuši, ja tā var izteikties, Rīgas dārgie servisi, un tad ir mazie, tādi puspelēkie, kuri nu kā ne, kā nu sanāk viņiem tur izdzīvot," pauda asociācijas pārstāvis.
Zemākās cenas cīņā zaudētājs klients
Viņš uzsvēra, ka zemākās cenas cīņā un vēlmē nopelnīt lielākais cietējs ir klients, kurš nereti saņem nekvalitatīvu pakalpojumu.
"Jo šajā gadījumā apdrošinātājs nedomā nevienā brīdī par klientiem, viņi domā par savu biznesu, kā nopelnīt vairāk uz apdrošināšanas, nevis polišu cenu, bet uz apdrošināšanas polišu skaita, pirmkārt, otrkārt, kā samaksāt mazāk servisam," skaidroja Lipšāns.
Tāpat pamatīgi cieš arī valsts maks.
"Cieš legāla uzņēmējdarbība, cieš valsts budžets no tā, ka ir diezgan liela ēnu ekonomika. Tieši mēs esam rēķinājuši, ka 2022. gadā tuvu pie 200 miljoniem, kas ir pievienotās vērtības nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopā gada laikā aiziet, ja tā var teikt, valstij gar degunu ēnu ekonomikas dēļ vien tikai servisa sektorā. Plus vēl, ja klāt pierēķinātu rezerves daļas, tad cipari būtu daudz lielāki," norādīja asociācijas pārstāvis.
Apdrošinātāji apgalvo, ka ar pagrīdes servisiem nesadarbojas
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins "Auto asociācijas" pārmetumus noraida, sakot, ka apdrošinātāji ar pagrīdes servisiem nesadarbojas.
"Apdrošinātāji arī ir tie, kas būtībā strādā tikai ar balto ekonomiku. Nav skaidras naudas čemodāna kaut kur pa pilsētām, un nemeklē autoservisus, ar kuriem varētu strādāt skaidrā naudā. Nē.
Apdrošinātāji ir absolūti caurspīdīgi, balti, jo mūs ļoti stingri uzrauga regulatori un auditi. Līdz ar to apdrošinātājs strādā tikai ar pārskaitījumiem. Mēs pārskaitām un strādājam tikai ar legāliem autoservisiem.
Plus ne vienmēr apdrošinātājs strādā ar lētākajiem autoservisiem. Absolūti nē. Apdrošinātāji ar autoservisiem vienojas par izcenojumiem. Tās ir sarunas, un skaidrs, ka ir kaut kādi atsevišķi gadījumi, kad apdrošinātājs ir drusku spēka pozīcijās attiecībā pret autoservisu un nevis otrādi, bet mēdz būt arī tā, ka spēka pozīcijās ir autoserviss, nevis apdrošinātāji," sacīja Abāšins.
Uz jautājumu, vai apdrošinātāji cenšas servisos dabūt zemāko cenu, Abāšins pauda šādi:
"Ir tirgus attiecības. Skaidrs, ka apdrošinātājs mēģina spiest cenu uz leju. Tāpat kā mēs visi, pērkot jebkura veida produktu. Normāls tirgus, kur apdrošinātāji vienojas ar servisiem. Skaidrs, ka apdrošinātāji nestrādā vienmēr ar lētākajiem. Apdrošinātājiem ir svarīgi arī tas, lai šķistu servisi, strādātu ar apdrošinātāju efektīvi, nevis nēsātu riņķī kaut kādus papīriņus un tamlīdzīgi, bet spētu strādāt smuki, elektroniski un tikai ar pārskaitījumiem. Tā kā nu par to pelēko zonu ļoti uzmanīgi," pauda apdrošinātāju pārstāvis.
Visbiežāk pērk standarta OCTA, cenas pieaug
Abāšins stāstīja, ka pagājušā gada OCTA tirgus bija aptuveni 27 miljonu eiro apmērā.
"Iemaksu pusē. Tas ir tas, ko klienti samaksāja par OCTA polisēm. Atlīdzībās savukārt bija, ja nemaldos, ap 70 miljoniem eiro. Tas, ko apdrošinātāji pagājušā gadā izmaksāja atlīdzībās. Šī gada pusgada dati rāda, ka skaitļi būs aptuveni tādi paši. Bet, ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad tirgus pamazām aug, jo inflācija dzen uz augšu arī OCTA cenas."
Abāšins stāstīja, ka visbiežāk auto vadītāji iegādājas standarta OCTA, kas ir noteikta likumā.
"Skaidrs, ka mūsu patērētāji, mēs kā cilvēki Latvijā, esam samērā cenu sensitīvi, dažnedažādas aptaujas, kas ir veiktas, rāda, ka apmēram 70% tā cena ir ļoti svarīgs faktors. Nu līdz ar to tai lietai jāpieiet ar prātu. Arī automašīnu remontam tad ir jāpieiet ar prātu. Un, protams, ka ir vēl daļa klientu, kas pērk OCTA un KASKO kopā. Tie būtībā ir 30– 40%, kam citi faktori, izņemot cenu, ir ļoti svarīgi," klāstīja Abāšins.
Tomēr ir arī tādi autovadītāji, kas pamanās īsāku vai ilgāku laiku OCTA neiegādāties vispār. Latvijas Apdrošinātāju asociācija aplēsusi, ka apmēram 1–2% autovadītāju mēdz pabraukāt bez OCTA, bet pieķeršanas gadījumā no soda neizbēgt.
Savi aprēķini ir arī Ceļu satiksmes un drošības direkcijai (CSDD).
CSDD: 90% auto ir tehniskā kārtībā, ar OCTA
"Ja runājam par vieglajiem transporta līdzekļiem, kas ir transporta līdzekļu lielākā sadaļa, tad uz doto brīdi ir reģistrēti aptuveni 790 tūkstoši transporta līdzekļu svara kategorijā līdz 3,5 tonnām, un no tiem aptuveni 90% ir arī tehniskā kārtībā un ar iegādātu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu," stāstīja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Un kas ir šie desmit procenti?
"Lielākoties šajos desmit procentos ir tādi transporta līdzekļi, kuri vēl nav norakstīti, bet būtībā būtu jānodod pārstrādes uzņēmumiem, bet, protams, ik dienu tiek fiksēti arī tādi transporta līdzekļi, kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem un kuriem vai nu nav iegādāta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, vai nav derīga tehniskā apskate," atzina CSDD pārstāvis.
Mālmeisters stāstīja, ka OCTA trūkumu fiksē arī vidējā ātruma radari. "Visi fiksētie pārkāpumi, ko konstatē vidējā ātruma radari, ar neiegādātu OCTA vai nederīgu tehnisko apskati, tas skaits būtībā ir tikpat liels, cik ir par ātruma pārkāpumiem."
Mārtiņš Mālmeisters nenoliedza, ka zemākās cenas meklēšana ir saprotama, bet gadījumā, ja klients saņem nekvalitatīvu pakalpojumu, tad ir iespēja sūdzēties.
"Ir jāsaprot lietotāja pozīcija, jo, protams, ka vēlas maksāt par vienu un to pašu pakalpojumu mazāk, bet ar sekām cīnīties varbūt vēlāk.
Ja jau ir slikts serviss no servisa puses un remonts ir bijis nekvalitatīvs, tad, protams, ir dažādi citi instrumenti, kā klients var savu taisnību iegūt. Kaut vai vēršoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā," atzīmēja Mālmeisters.
Grib brīvprātīgu servisa sertifikāciju
Auto asociācijai ir plāns, kā esošo situāciju vērst par labu. Viens no rīkiem ir ieviest brīvprātīgu servisa sertifikāciju. Servisiem būtu jāpierāda, ka ir nodokļu maksātāji un tie nestrādā ēnu ekonomikā.
"Šādi servisi varētu tieši šos apdrošināšanas servisa gadījumus. No otras puses, tie servisi, kas nevēlēsies sertificēties, lūdzu, strādājiet, nekādu problēmu. Neviens jums neuzliek nekādus šķēršļus, jūs turpiniet strādāt, bet nebojājiet sistēmu publiskajos iepirkumos, nespiediet cenu uz leju apdrošināšanas gadījumos," klāstīja Lipšāns.
Otrs solis, kuru Auto asociācija jau sākusi spert, iesniedzot Saeimā grozījumus likumā, ir panākt, ka apdrošināšanas ņēmējs kā negadījumā cietusī puse varēs saņemt zaudējumu atlīdzību no sava izvēlētā OCTA apdrošinātāja, vairs nepieņemot atlīdzības izmaksas kārtību, ko tai ir "nopirkusi" vainīgā puse. Tas ļaus Latvijas iedzīvotājiem OCTA polisi iegādāties, nekoncentrējoties uz zemāko cenu, bet gan apdrošinātāja piedāvājumu.
