"Rīgas mežiem" top 2 klimatneitralitātes projekti
Rīgas pilsētas kapitālsabiedrība "Rīgas meži" apsaimnieko 62 000 ha meža, un uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāstīja, ka šobrīd saskaņošanas stadijā ir divi projekti, kas palīdzēs sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
Viens paredz "degradēto kūdras purvu teritoriju sakārtošanu vai atjaunošanu, jo tieši kūdras degradētās teritorijas rada ievērojamu daudzumu CO2", informēja Skudra.
"Otrs jautājums, protams, ir arī solārā enerģija, par ko mēs arī ļoti daudz domājam. Protams, mēs sadarbojamies ar pasaules un Eiropas zinātniekiem, un arī šeit mums ir projekti iesākti, kurus mēs skaņojam, piemēram, ar Eiropas Investīciju banku vai arī ar Eiropas lielajām organizācijām," stāstīja Skudra.
"Zaļā brīvība": Pirmais solis katram uzņēmumam – novērtēt savu ietekmi uz vidi
Vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga vērtēja, ka pirmais solis, kas jāsper katram uzņēmumam, – jāizvērtē sava ietekme uz vidi.
"Ja skatāmies nacionālā līmenī, tad visgrūtāk mums ir gājis pēdējās desmitgadēs tieši transporta un lauksaimniecības zemes lietojuma ziņā," vērtēja Jānis Brizga.
"Un enerģētikā, arī mājokļus mēs vairāk siltinām un pārslēdzamies uz atjaunojamiem resursiem, prom no fosilajiem energoresursiem. Bet, protams, ne vienmēr uzņēmumam ir tik viegli pārslēgties no gāzes uz kaut kādiem atjaunojamiem resursiem. Tas prasa investīcijas, tas prasa arī kaut kādus infrastruktūras jautājumus, varbūt arī kādas lietas, kas būtu jāatbalsta nacionālā līmenī," sacīja Brizga.
Pašvaldībām grūtības sagādā stratēģijas un naudas trūkums
Tieši finansējuma un rūpīgi izstrādātas investīciju projektu ieguldīšanas stratēģijas trūkums rada lielākos izaicinājumus pašvaldību kapitālsabiedrībām, vērtēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane.
"Mēs esam pārņēmuši regulas, direktīvas, bet finansējuma nav, kas nozīmē, ka šis ir pēdējais brīdis, kad mums vajadzētu saprast, kādā veidā mēs ko darīsim," uzsvēra pašvaldību pārstāve.
Andra Feldmane stāstīja, ka no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijas pašvaldības piesaistījušas gan grantus, gan kredītus, bet šie līdzekļi ir Eiropas Komisijas aizņēmumi finanšu tirgos, un tas nozīmē, ka šī nauda caur ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu būs jāatdod.
"Ņemsim kaut vai siltumapgādi. Ja siltumapgāde nebūs tik zaļa, kādu paredz normatīvie akti, tad siltumapgādes uzņēmumam vismaz 25% aizies uz Eiropas Komisijas kontu, un tas mūsu ieskatā ir pietiekami nozīmīgs signāls. Ļoti rūpīgi jāskatās, lai nebūtu situācija, ka 2030. gadā mums virknē sektoru tiek uzlikti lieli CO2 maksājumi, kas attiecīgi aizies uz mūsu patērētājiem, uz mūsu iedzīvotājiem," brīdināja Andra Feldmane.
Par ietekmi uz vidi un piegādes ķēdēm šobrīd vairāk domā lielie uzņēmumi
Vides aizsardzības un vides izglītības organizācija "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga stāstīja, ka par ietekmi uz vidi un piegādes ķēdēm šobrīd vairāk domā lielie uzņēmumi.
"It sevišķi lielāki uzņēmumi, kuriem ir lielāks apgrozījums un lielāks darbinieku skaits, sāk jau to darīt, un tas, protams, palīdz arī samazināt emisijas,
kad mēs saprotam, kur tad tās veidojas visvairāk un kur ir mūsu lielākais potenciāls emisiju samazinājumā," stāstīja Brizga.
"Arī bankas arvien vairāk prasa uzņēmumiem, ja jūs gribat saņemt kredītu, – lai noteiktu, cik zaļš šis uzņēmums ir, prasa tieši šo ogļskābās gāzes, siltumnīcas efekta gāzes emisiju novērtējumu. Un tas, protams, motivē daudzus uzņēmumus. Mums ir jādarbojas ar saviem piegādātājiem un ar saviem klientiem attiecībā uz šīm emisijām," norādīja Brizga.
Lai visas šīs sarežģītās lietas ieviestu, laika nav nemaz tik daudz. Piemēram, Rīga un Liepāja ir to 100 Eiropas Savienības pilsētu grupā, kas apņēmušās kļūt klimatneitrālas jau līdz 2030. gadam, tātad palikuši vēl tikai pieci gadi.
