"Pēc četriem piegājieniem budžetu izskatot, pēdējais deficīts bija 1,3 miljoni. Mēs sagatavojām priekšlikumus, kā varētu pieņemt bezdeficīta budžetu, bet, vai lēmums būs pieņemts, tas jau atkarīgs no deputātiem," norādīja Rēzeknes pašvaldības izpilddirektors Raimonds Oļehno.
Vairāki deputātu priekšlikumi gan paredzēja piešķirt, nevis atteikties no finansējuma, tostarp no brīvprātīgajām iniciatīvām.
No finansējuma piešķiršanas krievu valodas fakultatīvajām apmācībām domes koalīcija nebija gatava atteikties.
"Krievi šeit Latviju apdzīvo lielā vairumā. Viņu bērni diemžēl nevar rakstīt pareizi krievu valodā. Viņi nezina savas nācijas literatūru, elementāras lietas. Kas tur ir slikts, ka krievu bērns iemācīsies rakstīt pareizi savā valodā? Tas ir slikti, jūsuprāt? Es tam nepiekrītu," pauda Rēzeknes domes deputāts, bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai").
Nākamā gada budžetā Rēzeknē apmācībām plāno veltīt 45 tūkstošus eiro.
Finanšu ministrija iesniegto budžeta projektu ar pašvaldību plāno pārrunāt trešdien, 24. janvārī.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Rēzeknei ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības. Turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi trīs mēnešiem 8,68 miljonu apmērā.