Trešdien kvoruma trūkuma dēļ sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz ceturtdienai. Taču arī ceturtdien balsojumā tika konstatēts, ka domes sēdē nav deputātu kvoruma.
Balsojuma sistēmā par pirmo darba kārtības jautājumu, ar kuru bija plānots atcelt detālplānojuma izstrādes uzsākšanu minētajiem zemesgabaliem, nobalsoja 27 deputāti, 17 deputāti balsojumā nepiedalījās, bet 16 nebija ieradušies domes sēdē.
Par lēmumprojekta pieņemšanu nobalsoja frakcijas "Jaunā Vienotība", "Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība", "Kods Rīgai" deputāti, kā arī Andris Reizenbergs ("Gods kalpot Rīgai") un trīs neatkarīgie deputāti – Valters Bergs (Jaunā konservatīvā partija), Ivars Drulle ("Par") un Laima Geikina ("Par").
Savukārt no domes sēdē reģistrētajiem deputātiem balsojumā nepiedalījās frakcijas "Saskaņa" deputāti, frakcijas "Progresīvie" deputāti, trīs deputāti no "Gods kalpot Rīgai" (GKR), kā arī Vladimirs Buzajevs (Latvijas Krievu savienība) un neatkarīgais deputāts Jakovs Pliners.
Domes sēdei nebija reģistrējušies, piemēram, koalīcijas partneri "Latvijas attīstībai" deputāti Iveta Ratinīka un Viesturs Zeps, kuri trešdienas domes sēdē bija reģistrējušies, bet balsojumā nepiedalījās, atbalstot kvoruma "noraušanu".
Ceturtdienas balsojumā nebija reģistrējies arī GKR frakcijas vadītājs Juris Radzevičs, kurš trešdienas sēdē piedalījās, bet laikā, kad tika lemts šis jautājums, bija devies prom no domes sēžu zāles.
Pašvaldība saņēmusi ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā, tāpēc Rīgas domei jālemj par īpašumtiesību atjaunošanu uz izsolē pārdotajiem 22 zemesgabaliem, kas nepieciešami lidostas attīstībai.
Prokuratūras ieskatā, pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi 22 zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.
Deputāti, kas balsojumā nav piedalījušies, atzina, ka, neskatoties uz to, ka dome prokurora iesniegumu saņēmusi 5. februārī, viņiem ar iesniegumu iepazīties vajadzēja tikai 24 stundas pirms sēdes.
Rīgas domes deputāte Natālija Ābola (GKR) sacīja: "Man ir tāds iespaids, ka kāds kaut ko padarījis sliktu. Tādu, kam varētu būt sliktas sekas, un tagadējais sasaukums, deputāti, ka viņiem ir par to jāatbild."
Arī deputāts Mārtiņš Staķis no opozīcijā esošās "Progresīvo" frakcijas uzsvēra, ka deputāti nostādīti fakta priekšā tikai ar vienu izvēli. 10 gadus izsoles nav bijušas veiksmīgas, taču tieši Staķa galvaspilsētas vadīšanas laikā zeme tika pārdota. "Nevienam nav bijusi milzīga izvēle, tai skaitā ne lidostai, ne Satiksmes ministrijai. 2022. gadā beidzot izsole bija veiksmīga. Mums sēdē ziņoja, ka viss ir noticis tiesiski un likumīgi. Mēs, protams, priecīgi atbalstījām šādu lēmumu, jo tomēr Rīgas budžetā bija 5,7 miljoni, 100 miljonu investīcija un daudz jaunu darba vietu. Nebija neviena iemesla, kāpēc balsot pret šādu lēmumu," stāstīja Staķis.
Deputāti, kas balsoja par īpašumtiesību atjaunošanu, uzskata, ka prokurora noteikums ir jāizpilda tieši likuma spēka dēļ.
Par iznākumu gan gandarīti bija investori, kuri gan vēstulē domei, gan trešdienas sēdē lūdza domniekiem īpašumtiesības neatjaunot, uzsverot, ka, viņuprāt, viss bijis tiesiski.
Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022. gada 14. aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ir Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Rīgas domes deputāti 2010. gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012. gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022. gadā zemesgabalus pārdeva izsolē, un 2023. gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.
Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.
