"Divas lietas, kas mums rada bažas. Tā ir būvniecības nozare. Pārrunājot ar būvniecības nozari, mēs redzam, ka vairākās tikšanās reizēs būvniecības nozare saka, ka tai ir nepietiekama kapacitāte, lai tiktu ar šo visu galā. Otrs ir, ko mums kolēģi arī saka, ka līdzīgi varētu veidoties situācija ar IKT nozari. Mums veidojas ļoti liela plūsma sistēmā, un, iespējams, nozarei tas varētu būt problemātiski," tā valdības sēdē šobrīd galvenās problēmas par Eiropas Savienības fondu apguvi raksturoja finanšu ministrs.
Celtniecības nozare ministra teiktajam pilnībā piekrīt. Jomā tiešām dažādi apstākļi gadu gaitā izraisījuši nelabvēlīgu situāciju. Būvnieku asociācijā pastāstīja, ka daļa nozares darbinieku Covid-19 pandēmijas laikā sfēru pametuši, jo viņiem neesot bijis Covid-19 vakcinācijas sertifikāta. Tāpat ietekmi uz nozari un tās reputāciju atstājis atklātais būvnieku kartelis.
Reizē svarīgi pieminēt arī ievērojamo inflāciju, kuras radīto izmaksu sadārdzinājumu nekompensē, jo lielākā daļa līgumu nav indeksēti. Tādēļ daļa projektu paliek "puspabeigti".
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) uzsvēra, ka būvniecības jomā problēmas tiešām ir un pastāv risks, ka tas varētu ietekmēt arī ES fondu apguvi. Viens no galvenajiem faktoriem – darbaspēka trūkums.
"Piemēram, izskatās, ka 2025. gadā tas iztrūkums varētu būt vismaz 10 000 kvalificētu darbinieku būvniecības procesā. Ņemot vērā šos vērienīgos projektus, kas stāv priekšā, ir skaidrs, ka
būs jādomā, kādā veidā atvieglot trešo valstu darbaspēka iekļūšanu šeit, Latvijā. Būvniecības nozarē pavisam noteikti.
Citādāk vienkārši tas beigsies ar to, ka mēs nepaspēsim uzbūvēt tās lietas, kuras pēc ES fondu projektiem ir jāuzbūvē," sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Savukārt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā situācija – diametrāli pretēja. Lai gan ministrs minēja, ka ES fondu apguvi varētu ietekmēt arī jaudas trūkums šajā jomā, nozares asociācija apgalvojumu noraida.
"Mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi, par ko liecina tas, ka mūsu eksporta rādītāji aizvien aug.
Es pieļauju, ka tas ir kaut kāds pārpratums vai nepareiza komunikācija. Tādēļ mēs lūdzam ministru uz sarunu, lai šo jautājumu pārrunātu," sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Vienlaikus asociācijā uzsvēra – nepieciešama ilgtermiņa plānošana, arī Eiropas Savienības fondu apguvē.
Pieejamā ES fondu nauda ir viena no Latvijas neizmantotajām lietām. Un, iespējams, Latvija aizvien nespēs paņemt visus pieejamos resursu kopumā tuvu pie 300 miljoniem eiro tuvāko gadu laikā, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
KONTEKSTS:
Ja Latvija izpildīs visas prasītās reformas, valstij kopumā pieejamais finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma būs 1,82 miljardi eiro. Ieguldījumi plānoti investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī vēl vairākās citās jomās. Saņemtā nauda tiek ieskaitīta Valsts kasē, un to izmantos programmās, kas būs pieteiktas.
