ES ar augstiem importa tarifiem ierobežos Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti

"Eiropas Komisijā esam nolēmuši ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Piedāvājam ieviest ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, kas praksē padarīs šo produktu eksportu uz Eiropas Savienību ekonomiski neizdevīgu," pavēstījis Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

"To pašreiz var izdarīt, atbilstoši Pasaules Tirdzniecības Organizācijas nosacījumiem, jo Eiropas Savienība jau pirms laba laika ir atņēmusi lielākas labvēlības režīma nosacījumus Krievijai, līdz ar to iespēja paaugstināt šos tarifus ir," piebilda amatpersona.

Amatpersona arī norādīja, ka identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju un šāds lēmums palīdzēs priekšplānā izvirzīt Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Paaugstinātās muitas nodevas neļaus Krievijai ar šiem produktiem destabilizēt Eiropas tirgu. Statistika gan liecina, ka ES krietni vairāk graudu importē no Ukrainas. Dombrovskis vēsta, ka pērn no Ukrainas nāca 6 miljoni tonnu kviešu, bet no Krievijas 800 tūkstoši tonnu.

Komisārs norādīja, ka piedāvātais risinājums padarīs Krievijas un Baltkrievijas produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Viens no tarifu ieviešanas mērķiem ir novērst ES tirgus destabilizāciju, par ko savas bažas jau paudusi ES lauksaimnieku kopiena.

Tāpat palielinātie tarifi ir vērsti uz to, lai novērstu Ukrainas teritorijā ražoto nelikumīgi atsavināto graudu eksportu no Krievijas, – kas ir nelegāli eksportēti uz ES tirgu un apzināti nepareizi marķēti kā "krievu" graudi. Tarifi nodrošinās, ka šī nelegālā eksporta metode vairs nebūs izdevīga, sacīja komisārs.

Tarifi arī neļaus Krievijai izmantot ieņēmumus no eksporta uz ES, lai finansētu savu agresijas karu pret Ukrainu. Tā kā Krievija 2023. gadā uz ES eksportēja šādus produktus aptuveni 1,3 miljardu eiro vērtībā, šie ES tarifi atņems vēl vienu svarīgu peļņas avotu Krievijas ekonomikai un līdz ar to arī Krievijas kara mašīnu.

Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka šāda lēmuma pieņemšana ir arī Latvijas nopelns.

"Tā bija Latvija, kas pirmā uzsāka šo diskusiju, tā bija Latvija, kas pirmā aizliedza šādu produktu  importu mūsu teritorijā.

Un šobrīd visas EK piedāvājums ir uzlikt tādus importa tarifus, kas nebūtu izdevīgi, lai šie produkti ienāktu vēl ES. Tās sākotnējās perspektīvas nebija diezgan spožas, bet tas nozīmē, ka mēs esam aizsākuši ļoti nozīmīgu diskusiju par Krievijas produktu lietošanu pašā ES teritorijās."

Taujāts, kāpēc EK plāno izmantot tarifus, nevis sankcijas, Dombrovskis norādīja, ka tarifi šajā gadījumā ir tik augsti, ka tie sasniedz tādu pašu rezultātu kā sankcijas, proti, ierobežo piekļuvi ES tirgum un liedz Krievijai eksporta ieņēmumus.

Atšķirībā no sankcijām importa tarifu piemērošana nekādā veidā neietekmē iepirkumus, transportēšanu vai papildpakalpojumus, piemēram, finansējumu, apdrošināšanu vai transportu, un līdz ar to arī globālo tirgu.

Ierosinātie paaugstinātie tarifi joprojām ļaus netraucētu tranzītu caur ES, Krievijas labības brīvu pirkšanu un pārdošanu, uzglabāšanu ES muitas noliktavās, transportēšanu ar ES kuģiem un apdrošināšanas un finansēšanas pakalpojumu sniegšanu Krievijas graudu tirdzniecībai.

"Ierosinātie tarifi neietekmēs globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Gluži pretēji, sagaidāms, ka tie radīs stimulu Krievijai eksportēt uz galamērķa tirgiem ārpus ES, tostarp uz jaunattīstības valstīm," norādīja Dombrovskis.

Paredzams, ka ierosināto pasākumu rezultātā ES graudu imports no Krievijas un Baltkrievijas samazinātos par gandrīz pieciem miljoniem tonnu gadā.

Šo piegādes deficītu daļēji aizpildīs ES iekšzemes produkcija, un tādējādi ES lauksaimnieki gūs labumu no tā, ka varēs pārdot produkciju ES, uzskata Dombrovskis. Turklāt paredzams, ka trūkstošo daudzumu daļēji aizpildīs imports no trešajām valstīm, kas tradicionāli apgādā ES tirgu, piemēram, no ASV, Brazīlijas, Ukrainas, Serbijas vai Argentīnas.

Atbildot, kāpēc komisārs iepriekš nav ierosinājis palielināt tarifus Krievijas labībai, Dombrovskis sacīja, ka tagad pastāv lielāks risks, ka Krievija izmantos savu graudu produktu eksportu, lai radītu traucējumus ES tirgū.

"Tā kā Krievijas graudu pārpalikums palielinās, daļēji pateicoties nelikumīgi konfiscētajiem Ukrainas graudiem, un tās spēju pārdot pasaules tirgos negatīvi ietekmē tas, ka Ukraina pakāpeniski atgūst piekļuvi pasaules tirgiem, pastāv lielāks risks, ka ES tirgus varētu kļūt par pieaugošā Krievijas pārpalikuma galamērķi," sacīja komisārs.

Lēmums vēl jāapstiprina ES Padomē.

Latvijas valdības vadītāja Siliņa uzskata, ka dalībvalstis jau drīzumā varētu apstiprināt šo ieceri.

"Es neredzēju nevienu, kas iebilstu kaut kam tādam. Drīzāk bija reakcija kāpēc vispār mums Eiropā vēl parādās šīs preces. Līdzīgi tai diskusijai, kāda bija Latvijā."

Premjere cer, ka līdzīgs pārējo Eiropas valstu atbalsts varētu būt arī mangāna rūdas tranzīta pārtraukšanas jautājumā.

"Es domāju, ka tie jautājumi pie mums nonāk agrāk. Mēs esam pa priekšu skrējēji vienā daļā jautājumu, un mums nākas saskarties ar tādiem jautājumiem, ar kādiem tās valstis, kas atrodas fiziski tālāk no Krievijas un Baltkrievijas, sastopas daudz vēlāk vai pat nekad. Bet mums ir jāsaprot, ka kopumā tomēr esot vienotam Eiropas lēmumam, tas lēmums ir jaudīgāks, viņam ir pilnīgi cits rezultāts," uzskata Siliņa.

Jau ziņots, ka Latvija ir aizliegusi lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saskaņā ar EK datiem, Krievija 2023. gadā uz ES eksportēja 4,2 miljonus tonnu labības, eļļas augu sēklu un atvasināto produktu 1,3 miljardu eiro vērtībā. Baltkrievija 2023. gadā uz ES eksportēja ierobežotu daudzumu graudaugu, eļļas augu sēklu un atvasināto produktu – 610 000 tonnu, kuru vērtība ir 246 miljoni eiro.

Ņemot vērā visus tirdzniecības partnerus, 2023. gadā ES importēs 37,2 miljonus tonnu graudaugu un 39,1 miljonu tonnu eļļas augu produktu, salīdzinot ar attiecīgi 21,7 un 39,6 miljoniem tonnu 2021. gadā. Šo produktu cenas ES ir ievērojami un pakāpeniski samazinājušās kopš 2022. gada otrās puses, kad cenas sasniedza rekordaugstu līmeni Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās pārtikas krīzes rezultātā.

EK atzīmē, ka imports uz ES joprojām ir samērā neliela daļa no kopējās šo produktu piegādes ainas, jo vietējie piegādātāji nodrošina 300 miljonus tonnu gadā, tas ir, pārliecinošu vairākumu.