Pasaules Bankas dati rāda, ka 2022. gadā no ārvalstīm caur Latvijas bankām mājsaimniecībām ieskaitīts vairāk nekā miljards eiro. Liels pienesums ir tieši ārzemēs dzīvojošo tautiešu pārskaitījumi savām ģimenēm. Tajā pašā laikā Latvija atpaliek no abām kaimiņvalstīm pēc uzkrāto investīciju lieluma par aptuveni desmit miljardiem eiro.
Lai piesaistītu kapitālu un veicinātu diasporas uzkrājumu ieplūšanu Latvijas ekonomikā, reemigrantu organizācija "Ar pasaules pieredzi Latvijā" piedāvā astoņu soļu programmu, kas ļautu ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus Latvijas uzņēmumos.
"Mēs piedāvājam mērķētu programmu, kas stimulētu šo [naudas] pārvedumu novirzīšanu investīcijām Latvijas uzņēmumos.
Atkārtoti pētījumi norāda – jo lielākas saites diasporas locekļiem ir ar Latviju jebkādā formātā: draugi, paziņas, nekustamais īpašums – jebkāda veida saites palielina iespējamību, ka cilvēks atgriezīsies, un šis ir vēl viens piedāvātās programmas āķis, kādā veidā plānot, lai cilvēks varētu atgriezties," stāstīja organizācijas priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs.
Programma arī uzlabotu izpratni par investīciju iespējām Latvijā. Tā ļautu stimulēt investīciju piesaisti stratēģiski svarīgās nozarēs – informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, biotehnoloģijā, aizsardzībā un citās.
Lai programma varētu sākt darboties, būs nepieciešami dati gan par potenciālo investīciju apjomu, gan to cilvēku skaitu, kuri būtu gatavi ieguldīt. Kā Saeimas komisijas sēdē norādīja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš, svarīgi ir apzināt, kāds būtu nepieciešamais garantiju apjoms, vai tā būtu iešana uzņēmuma daļās vai aizdota nauda.
Kā iespējamie programmas stimuli varētu būt "Altum" Diasporas investīciju garantija, kapitāla pieauguma nodokļa atlaide vai valsts investīciju līdzfinansējums.
Programma arī veicinātu augstākas pievienotās vērtības uzņēmumu rašanos reģionos, kuros diaspora varētu ieguldīt.
To, ka diaspora noteikti būtu gatava ieguldīt Latvijā un Latvijas uzņēmumos, uzsver diasporas medija "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš:
"Diaspora jau daudzus gadus nodarbojas ar daudzu miljonu vai pat miljarda gadā sūtīšanu uz Latviju. Šajā gadījumā tā būtu vēl viena iespēja gan atbalstīt Latviju, gan ieguldīt savu naudu Latvijā. Diasporas organizācijas ārpus Latvijas ļoti daudz strādā pie tā, lai komunicētu par Latviju kā drošu vidi, kur investēt. Līdz ar to pašas diasporas organizācijas, kas šobrīd varbūt savu kapitālu investē pasaules tirgos, būtu gatavas investēt Latvijā."
Taču problēma ir tāda, ka bieži vien pietrūkst informācijas, tāpēc būtu nepieciešama lielāka komunikācija ar tautiešiem ārzemēs.
"Ir daudz piemēru, nesen "airBaltic" piesaistīja kapitālu, arī Latvijas banka izdod krājobligācijas, kur aicina ieguldīt Latvijā, un jāuzsver, cik ļoti svarīga ir komunikācija ar diasporu. Mans aicinājums ir to darīt vairāk. Jo – ja diasporu neaicina ieguldīt Latvijā, tad viņa savā ikdienas steigā to var nedarīt," sprieda Bērziņš.
Viņš uzskata, ka šajā jautājumā vēl daudz darāmā – ne tikai juridiskās bāzes uzlabošana, lai to varētu darīt ērti un ātri, bet arī nepieciešama lielāka informācijas pieejamība. Viens no diasporas ierosinājumiem – valsts iepirkumos uzvarējušām kompānijām uzlikt par pienākumu komunicēt ar diasporu gadījumos, kas skartu tautiešus ārzemēs, piemēram, par ieguldīšanu Latvijā. Tikmēr Saeimas komisija aicinās Ekonomikas ministriju sadarbībā ar "Altum" un diasporas pārstāvjiem līdz oktobrim sagatavot piedāvājumu diasporas kapitāla piesaistei.
