ĪSUMĀ:
- Valsts policijas koledža sākusi kampaņu kadetu piesaistīšanai.
- Studenti nav motivēti palikt strādāt policijas darbā Rīgā.
- Dzīves dārdzības un zemā atalgojuma dēļ policisti mēdz pamest darbu.
- Iekšlietu ministrija piedāvā policistiem izmaksāt mājokļa īres kompensāciju.
- Algu reforma trīs gados prasītu 253 miljonus eiro.
- Vēl nav zināms, vai iecerētajai reformai varēs rast finansējumu.
Apziņa, ka darbs Valsts policijā ir viņas aicinājums, Santai nāca skolas gados. Izvēlēties mācības Valsts policijas koledžā palīdzēja salīdzinājums ar citām augstskolām. Ja citur ir jāmaksā pašam, te maksā kadetam – uz rokas aptuveni 500 eiro, plus vēl aptuveni 100, ja visas atzīmes ir augstākas par 8. Izcilas atzīmes ir arī Santai. Un uz darbu policijā viņa raugās ar optimismu.
"Es reāli redzu sevi kā policijas darbinieku un es spēšu darīt to, kas ir jādara, neskatoties uz algu. Kāpēc darīt kaut ko tādu, ko tu nemīli, algas dēļ? Labāk jau darīt kaut ko tādu, kur tev ir prieks iet uz darbu un celties no rīta," sacīja Santa.
Aizrauts ar savu nākamo darbu patruļdienestā ir arī 1. kursa kadets Mariuss, kurš 16 gadu vecumā ir pārvācies uz Latviju no Vācijas:
"Uzzināju par visām sociālajām garantijām. Par to, ka arī noteiktā apmērā tiek apmaksāti medicīniskie izdevumi, zobārstniecības izdevumi, kā arī darba alga, protams. Un pēc koledžas pabeigšanas vēl ir iespēja studēt tālāk, kā arī nodrošināta darbavieta. Jā, daudzi pozitīvi faktori, kas mani pārliecināja par savu izvēli."
Jūlija sākumā Valsts policijas koledžā sāksies uzņemšana. Kadetu piesaistīšanai iestāde ir sākusi kampaņu "Policija meklē tevi!".
Mērķis – piesaistīt 190 jauniešus. Pērn no šī skaita uzņemti tika 135.
Atalgojums Rīgā un reģionos neatšķiras, bet dzīves dārdzība gan
Lai arī ir daudz priekšrocību, policijas koledžas kadetiem atšķirībā no Nacionālās aizsardzības akadēmijas atlīdzība ir zemāka un par dzīvošanu dienesta kopmītnē ir jāmaksā pašiem, skaidroja koledžas direktors Dmitrijs Homenko:
"Mums ir sarežģīti motivēt studentus palikt strādāt galvaspilsētā. Tas arī ir saprotams, jo mūsu pašreizējā situācijā atalgojums līdzīgos amatos ļoti minimāli atšķiras no mazākiem reģioniem un galvaspilsētas, bet mēs saprotam, ka dzīves dārdzība ir daudz lielāka un dzīvokļu īre arī ir daudz dārgāka nekā mazākajos reģionos."
Darbinieku trūkums Valsts policijas rindās tik tiešām visasāk ir jūtams Rīgas iecirkņos. Kādā pat aizpildīta tikai puse no štata vietām.
Kopumā policijā pērn vakanču skaits pārsniedza 1600 jeb 25%. Robežsardzē pērn vairāk cilvēku atstāja dienestu, nekā nāca klāt. Katra desmitā štata vieta ir vakanta ugunsdzēsēju un glābšanas dienestā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") atzina, ka policistus ir jāmēģina noturēt dienestā:
"Ja mēs zaudējam pagājušogad 240 policistus, kurus nostādīt vienā ierindā, 240 policisti, manuprāt, tas ir ļoti nopietns rādītājs. (..) Zināms procents ir tādi, kas aiziet nevis izdienas pensijā, bet saprot, ka ir dzīves dārdzība, un ir iespēja tirgū nopelnīt lielāku atlīdzību. Viņi pamet dienestu neatkarīgi no tā, ka viņi ir nodienējuši 5-7 gadus policijā. Viņi iet prom. To mēs nedrīkstam pieļaut. Manuprāt, tā tendence ir jāaptur."
Algu reformā piedāvā piešķirt kompensācijas
Algas iekšlietu darbiniekiem pērn palielinātas vidēji par 10%. Kaut gan vidējā mēnešalga trijos dienestos pērn nesasniedza 1400 eiro, kopā ar piemaksām un kompensācijām vidējā atlīdzība pirms nodokļu nomaksas svārstījās no 1500 eiro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā līdz 1900 eiro robežsardzē un 2000 eiro policijā.
Iekšlietu ministrijas piedāvātajā algu reformā ierosināts jau nākamgad visiem iekšlietu struktūrās strādājošajiem – tostarp policijas koledžas kadetiem –
maksāt kompensāciju par uzturdevu, kā arī par mājokļa īri un komunālajiem maksājumiem – kopā 650 eiro.
Savukārt 2026. un 2027. gadā ir iecerēta mēnešalgu celšana. Kadetiem, kas tikai uzsāk dienestu, maksātu ne vairs 706 eiro, bet attiecīgi bāzes algas apmērā 870 un 1020 eiro. Bet izmeklētāju mēnešalgas izdalītu atsevišķi un tuvinātu prokuroru atalgojuma, līdz 3500 eiro.
Trīs gadiem – 253 miljoni eiro
Reforma trīs gadu laikā prasītu kopumā 253 miljonus eiro.
"Aizsardzības spēki un iekšlietu spēki, varētu teikt, zināmā mērā ir "savienotie trauki". Ja vienā no dienestiem darba samaksa ir daudz konkurētspējīgāka nekā otrā, tad, dabiski, mēs varam sagaidīt, ka cilvēki pārplūst uz otru. Tas mūsu lielais izaicinājums šobrīd atrast risinājumu šim," vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") prognozēja diskusiju turpināšanos:
"Vai varēs atrast visu finansējumu, kāds ir uzskaitīts, un uzreiz izveidot? Es domāju, tur vēl diskusija būs. Jo šobrīd ir vienkārši paņemts copy-paste, kā tas ir aizsardzības sistēmā. Droši vien tur vēl varētu padiskutēt."
To, ka iekšējā drošība ir prioritāte, valdība apzinās, bet, vai tai atradīsies nepieciešamais finansējums, visdrīzāk, zinās augusta beigās.
