Pēdējo desmit gadu laikā banku filiāļu skaits Latvijā sarucis par 80%, un šobrīd klienti klātienē tiek pieņemti vien aptuveni 70 vietās Latvijā. Preiļos, līdzīgi kā daudzās citās mazpilsētās, banku vairs nav. Līdz tuvākajām filiālēm Daugavpilī un Rēzeknē jāmēro vairāk nekā 50 kilometri. Tomēr kaut reizi pēdējā gada laikā to nācies darīt teju visiem uzrunātajiem preilēniešiem.
Lai mudinātu bankas atgriezties reģionos, Latvijas Banka iesniedza Saeimai grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz atjaunot banku darbinieku fizisku klātesamību arī mazpilsētās.
"Finanšu pakalpojumi ir jānodrošina vienlīdzīgi gan fiziski pieejami, gan digitāli pieejami. Tad bankas klients var izvēlēties, kuru kanālu viņš izmantos, bet nevar būt tā, ka ir pieejams tikai digitāli," pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Likumprojektu Saeima skatīs septembra sākumā. Ja deputāti to atbalstīs, spēkā grozījumi varētu stāties pēc gadu ilga pārejas perioda, lai bankas var sagatavoties, vai no 2026. gada.
Lielākās bankas uz filiāļu atjaunošanu gan raugās skeptiski.
"Tiem darbiniekiem tur nebūs ko darīt," uzsvēra SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. "Pieņemt var dažādus regulējumus, bet es domāju, ka, ja tur nav aktivitātes, ja bankai nav, ko kreditēt, ja nerodas jauni uzņēmumi, būs ļoti grūti stabili un ilgstoši atrasties tādā vietā."
SEB banka uzskata – risinājums varētu būt nevis pastāvīgas filiāles atjaunošana, bet mobilie punkti, kas atbrauc reizi vai dažas reizes mēnesī un klientus pieņem, visticamāk, pašvaldības atvēlētās telpās.
Līdzīgi domā arī "Swedbank", kas mobilās apkalpošanas komandas dažkārt izmanto jau tagad, turklāt ne vien pakalpojumu sniegšanai, bet arī klientu izglītošanai.
"Šogad mēs esam apmeklējuši vairāk nekā 200 uzņēmumus, no kuriem lielākā daļa arī ir reģionos. Un tur vairāk nekā 5000 uzņēmumu darbiniekiem esam stāstījuši par ļoti daudzām tēmām, un vairāk par finanšu pratību un finanšu izglītību. Ļoti populāra tēma ir drošība digitālajā vidē, kopēja izpratne par Latvijas pensiju sistēmu un tādas izglītojoša darba aktivitātes," skaidroja "Swedbank" valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.
Turklāt absolūtais vairākums klientu visu nepieciešamo jau kārto internetbankā, mobilajā lietotnē vai telefoniski, līdz ar to klātienes tikšanās ir arvien retākas – novērojuši "Swedbank" un SEB bankas valdes locekļi.
"99,4 procentos gadījumu klientu saskarsme ar banku notiek digitālos kanālos," skaidroja Frolovs. "No mūsu klientiem vairāk nekā 92% aktīvi izmanto internetbanku. Visi cilvēki tiek galā," akcentēja Škapars.
Tikmēr bankomātu tīkls šobrīd esot optimāls – par to vienisprātis ir gan Latvijas Banka, gan komercbankas. Tas lielā mērā ir pateicoties pirms vairākiem gadiem noslēgtajam memorandam, kurā lielākās bankas apņemas nodrošināt skaidras naudas pieejamību. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 860 bankomāti un ikviens iedzīvotājs skaidru naudu var izņemt ne vairāk kā 25 kilometru attālumā, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.
"Ir iedzīvotāju grupas, kas joprojām izmanto skaidru naudu. Skaidra nauda ir arī zināms cilvēktiesību elements – tas nodrošina anonimitāti," teica Latvijas Bankas prezidents.
Tāpat nelielas naudas summas iespējams izņemt vairāk nekā simt lauku veikalos, kuros darbojas bankas karšu norēķinu terminālis.
Savukārt no nākamā gada būs pieejams vēl kāds līdz šim nebijis bezskaidras naudas risinājums, proti, ja īslaicīgi nedarbosies internets elektrības pārrāvuma, plūdu vai jebkāda cita apdraudējuma gadījumā, iedzīvotājiem ar maksājumu karti būs iespējams norēķināties par degvielu, medicīnas un pirmās nepieciešamības precēm līdz 200 eiro apmērā.
