Neatkarīgās institūcijas 2025. gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes – par 1,284 miljardiem eiro. Savukārt pieprasījumi 2026.–2028. gadam sasniedz līdz 1,75 miljardiem eiro ik gadu (2026. gadam pasākumi iesniegti 1753,2 miljonu eiro, 2027. gadam – 1671,8 miljonu eiro, savukārt 2028. gadam 1643,5 miljonu eiro apmērā).
Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025. gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028. gadam. Attiecīgi ministrijas varēja iesniegt pieprasījumus tiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts iekšējo un ārējo drošību, līdz 28. jūnijam.
Par iesniegto programmu atbilstību noteiktajam prioritārajam virzienam un iespējamo papildu finansējumu valdība lems augustā, kad būs aktualizētas nodokļu ieņēmumu un fiskālās telpas prognozes.
"Ņemot vērā to, ka šī gada nodokļu ieņēmumu prognozes ir zemākas par budžetā plānoto, visticamāk, papildu finanšu līdzekļi jaunu valdības politisko prioritāšu finansēšanai nākamā gada budžetā būs pieejami ierobežotā apjomā.
Tādēļ atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija noteiktas trīs budžeta prioritātes (drošība, veselība un izglītība), 18. jūnijā valdība, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieņēma lēmumu par tikai vienas prioritātes – iekšējā un ārējā drošība – atbalstīšanu 2025. gada budžetā," atgādināja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Par valsts drošību tieši atbildīgās iekšlietu un aizsardzības ministrijas ir iesniegušas 2025. gada budžeta pieprasījumus 440 miljonu eiro apmērā, un šīs vajadzības valdībā izskatīs prioritāri, apliecināja finanšu ministrs.
"Vienlaikus ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši.
Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba.
Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," norādīja Ašeradens.
Starpnozaru ministriju pieprasījumiem 2025. gadam lielākos papildu izdevumus 366,9 miljonu eiro apmērā pieteikusi Iekšlietu ministrija. Jauniem pasākumiem finansējumu 184,3 miljonus eiro pieteikusi Labklājības ministrija, savukārt 153,3 miljonus eiro – Veselības ministrija. Tāpat būtiskus pieprasījumus iesniegusi Satiksmes ministrija (145,3 miljoni), Zemkopības ministrija (114,3 miljoni), kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (88,2 miljoni), Klimata un enerģētikas ministrija (85,2 miljoni) un Aizsardzības ministrija (73,3 miljoni).
Pašlaik ir apkopota sākotnējā informācija par prioritāro pasākumu ietvaros pieprasīto papildu finansējumu, kas, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, vēl var tikt precizēta, norādīja ministrijā.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ministrijas strādā arī pie bāzes izdevumu pārskatīšanas, lai jaunos pasākumus, kas nav saistīti ar valsts drošību, nodrošinātu esošās bāzes ietvaros – pārskatot programmu izdevumus un resursus. Vienlaikus nozaru ministrijas aicinātas sniegt fiskāli neitrālus pasākumus, tai skaitā jaunus izdevumus nodrošinot ar nepieciešamajiem papildu resursiem.
Nākamā gada valsts budžeta izstrāde norit saskaņā ar apstiprināto grafiku. 13. augustā valdībā paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadā, Fiskālo risku deklarāciju, informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam. Tāpat paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam.
Sākot 2025. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.–2028. gadam. Pašlaik Ministru kabineta apstiprinātajā Stabilitātes programmā 2024. – 2028. gadam fiskālā telpa pie nemainīgas politikas ir negatīva.
Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 22.jūlijā, pēc valdības partiju iknedēļas sanāksmes deva vēstījumu, ka visam pieteiktajam naudas nepietiks.
"Tās prioritātes, kas neietver drošību, tās, protams, ministri var plaši interpretēt. Tās es neredzu nekādā veidā, ka es varēšu aizstāvēt. Tā ir tā reālā patiesība. Bet es arī skaidri saprotu, ka
ierēdniecība ir sagatavojusi dokumentus, un ministri ir vienkārši ļāvuši tam notikt. Tas man nepatīk.
Tas parāda, ka mums pietrūkst politiskās līderības šādos jautājumos," sacīja Siliņa.
