Vēsturē pirmais pasaules rallija čempionāta posms Latvijā sākās 18. jūlijā, bet noslēdzās svētdien. Rallijs aptvēra teritoriju no Liepājas līdz Rīgai, ātrumposmi norisinājās arī Tukuma, Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novados. Spriežot pēc rallija apmeklētāju ierakstiem sociālajos tīklos, daudzi bija sajūsmā par iespēju raudzīt klātienē pasaules zvaigznes un viņu sniegumu.
Latvijas posma rīkotājuzņēmuma "RA Events" direktors Raimonds Strokšs atzina – redzētais pārsniedzis rīkotāju gaidas.
"Tas mazliet pārsniedza mūsu ekspektācijas pilnīgi noteikti. Cilvēku bija ļoti daudz, pa pusi Latvijas, un tie sastrēgumi, tās telšu un kemperu pilsētas – bija diezgan neticami to visu redzēt un piedzīvot. Viens piemērs – iebraucu Kalvenē, mazā vietiņā, kur ikdienā ir mazāk cilvēku, un tur pilnīgi pilna bija Kalvene, un kafejnīcā rinda bija tāda, kurai galu neredz, katrs galdiņš bija pilns, un cilvēki baudīja dienu. [Ekonomiskais ieguvums] Kopumā bija acīmredzams. Esam saņēmuši vairāk, nekā gaidījām," pauda Strokšs.
Tas, cik ilgi rallija dalībnieki un viesi palika viesnīcās, kādus pakalpojumus izmantoja, ļauj cerēt uz labiem rezultātiem. Strokšs sacīja, ka jāpaiet laikam, lai varētu apkopot visus rezultātus, tad arī būs skaidrs, cik daudz cilvēku apmeklējuši ralliju. Tā laikā arī veikta plaša aptauja, līdz ar to būšot iespēja detalizēti atskaitīties par tēriņiem un ieguvumiem.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Lucavsalā notika arī festivāls "Positivus". Festivāls vēl nav apkopojis datus par apmeklētājiem.
"Positivus" festivālam šogad nācās sastapties ar būtiskiem izaicinājumiem, kādi līdzšinējo 16 gadu laikā neesot piedzīvoti. Proti, globālie informācijas tehnoloģiju traucējumi pagājušajā nedēļā radīja negaidītas izmaiņas festivāla programmā, jo uz Latviju neizdevās nogādāt vairākus ārvalstu māksliniekus. Tas sarūgtināja daļu apmeklētāju, un sociālajos tīklos festivāla apmeklētāji uzdeva daudz jautājumu arīdzan par kompensācijām, kas pienāktos par nenotikušajiem koncertiem. Tikmēr rīkotāji cer, ka mākslinieki, kuri nevarēja nokļūt Rīgā, drīzumā tomēr varēs sniegt koncertus šeit.
Neskatoties uz šiem lielajiem pasākumiem, tūrisma nozarē prognozes par šo vasaru nav optimistiskas. To ietekmējis ne tikai viesu skaita lēnais pieaugums, bet arī novēlotais finansējuma piešķīrums tūrisma nozarei kopumā, uzsvēra Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš. Viens no iemesliem ir arī ģeopolitiskā situācija. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tūrisma nozarei piešķirtais finansējums ir neliels un tas nav savlaicīgi piešķirts.
Pērn tūristi Latvijā ienesa 1,2 miljardus eiro, kas ir būtisks papildinājums ekonomikai. Kalniņš uzskata, ka jāmaina arī nodokļu politika – jāsamazina darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis sabiedriskajai ēdināšanai.
