Samitā piedalīsies DĀR prezidents Sirils Ramafosa, Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, Brazīlijas prezidents Lula da Silva un Indijas premjerministrs Narendra Modi. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins klātienē samitā nepiedalīsies, jo Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi pret viņu aresta orderi par kara noziegumiem Ukrainā. Dienvidāfrikas Republika ir viena no vairāk nekā 120 valstīm, kas parakstījušas Romas statūtus par SKT izveidošanu. Tas nozīmē, ka DĀR varasiestāžu pienākums būtu izpildīt SKT orderi un arestēt Putinu, tiklīdz viņš ierastos Āfrikas kontinenta lielvalstī.
Putins pieslēgsies samitam attālināti, un viņu Johannesburgā pārstāvēs Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
BRICS grupas dalībvalstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un DĀR), kas atrodas dažādos pasaules nostūros, galvenokārt vieno skepticisms pret ASV ekonomisko ietekmi un to, kādu pienesumu tā dod atsevišķo valstu tautsaimniecībā. Skeptiķi no attīstības valstīm ir īpaši neapmierināti ar ASV gatavību izmantot dolāra globālo ietekmi, lai ieviestu finansiālas sankcijas pret pretiniekiem – kā tas notika ar Krieviju pēc tam, kad Maskava uzsāka pilna apmēra karu pret Ukrainu. Neapmierinātību izraisa arī dolāra kursa svārstības, kas savukārt destabilizē attīstības valstu ekonomiku. Svārstības arī palielina dolāros denominēto kredītu izmaksas un importēto preču iegādes izmaksas, jo tās lielākoties tiek tirgotas dolāros.
Šo iemeslu dēļ globālo dienvidu valstu vidū nepārprotami pieaug interese par dalību BRICS grupā, kas arī plāno alternatīvās savstarpējās norēķinu sistēmas izveidi ar mērķi veicināt savstarpējo tirdzniecību valstu nacionālajās valūtās.
Saskaņā ar ANO datiem BRICS grupas dalībvalstis aizņem ceturto daļu planētas sauszemes, veido 42% planētas kopējā iedzīvotāju skaita un pašlaik to kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) ir aptuveni 23% no visas pasaules IKP.
Uz Johannesburgā notiekošo samitu ieradīsies vairāk nekā 67 valstu līderi un augsta līmeņa amatpersonas.
Oficiāli ir paziņots, ka pieteikumus dalībai BRICS grupā ir iesniegušas 23 valstis, bet vēl 22 ir paziņojušas grupas vadībai un dalībvalstīm, ka apsver šādu iespēju. Interesi par sadarbības paplašināšanu ar BRICS grupu ir izteikušas tādas valstis kā Saūda Arābija, Irāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Indonēzija un Ēģipte. Savukārt Etiopija un Alžīrija iesniegušas oficiālus pieteikumus dalībai grupā.
Ar aptuveni 123 miljoniem iedzīvotāju Etiopija ir otrā visvairāk apdzīvotā valsts Āfrikas kontinentā pēc Nigērijas un viena no visstraujāk augošajām ekonomikām reģionā. Tas savukārt valstij radījis ambīcijas pievienoties BRICS grupai, cerot kļūt par nozīmīgu spēlētāju arī globālajā ekonomikā.
Alžīrija, iesniedzot pieteikumu dalībai BRICS grupā, arī lūgusi atļauju kļūt par tā dēvētās BRICS bankas akcionāru, norādot, ka ir gatava šim mērķim atvēlēt 1,5 miljardus dolāru. BRICS banka tika dibināta 2014. gadā ar mērķi aizdot finanšu līdzekļus attīstības valstīm, lai palīdzētu tām finansēt infrastruktūras projektus. Alžīrijas vēlme pievienoties BRICS grupai un investēt līdzekļus grupas bankā ir skaidrojama ar centieniem diversificēt ekonomiku un uzlabot attiecības ar tādām valstīm kā Ķīna.
Kopš BRICS bankas dibināšanas tā izsniegusi aizdevumus infrastruktūras projektu finansēšanai aptuveni 33 miljardu dolāru apmērā,
kas ir viena trešdaļa no aizdevumu summas, ko izsniedza Pasaules Banka pagājušajā gadā. Bijušais bankas "Goldman Sachs" analītiķis un pirmais cilvēks, kas 2001. gadā piedāvājis lietot sākotnējo grupas abreviatūru BRIC, Džims O’Nīls uzskata, ka attīstības valstu grupas paplašināšana ar minētajām valstīm nedz stiprinās, nedz vājinās apvienības un tās nākamo dalībvalstu globālās pozīcijas.
"G20 formāts ir viena no nedaudzajām pozitīvajām lietām, kas radās globālās politikas veidošanas rezultātā pēdējo 22 gadu laikā un kopš esmu izdomājis abreviatūru. Visas BRICS valstis kļuva par formāta dalībniecēm līdzās ASV, citām G7 valstīm un citām attīstītajām valstīm. Un tas atspoguļo to, cik sarežģīta ir mūsdienu pasaule, kurā mums ir valstis ar ļoti atšķirīgām politiskajām un sociālajām struktūrām, kurām ir ietekme pasaulē. Ideja, ka G7 formātam jākļūst labākam un lielākam un ka BRICS grupai ir jākļūst labākai un lielākai nav īsti saprātīga, jo neviens no šiem formātiem nevar atrisināt globālas problēmas", intervijā telekanālam "CGTN" sacīja O’Nīls.
O’Nīls atzīmēja, ka Ķīna, kas ir otrā lielākā ekonomika pasaulē, un Indija, kas šajā desmitgadē, visticamāk, kļūs par ceturto ekonomiku pasaulē, apsteidzot Vāciju, ir tās divas BRICS valstis, kas, apsēžoties pie sarunu galda, varētu risināt infekcijas slimību, tirdzniecības un klimata krīzes jautājumus pasaules mērogā.
