Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis pēc sanāksmes sacīja, ka pašvaldības vēlas skaidrību par nākamo gadu. Pēdējie gadi vietvarās bijuši ļoti smagi – vairākas no tām jau nonākušas finanšu krīzē. LPS sarunām ar FM bija jānotiek jau pagājušajā nedēļā, taču tās tika pārceltas un notika šodien.
Kaminskis pēc sarunām stāstīja, ka visbūtiskāk esot bijis gūt lielāku skaidrību par pašvaldībām, kurām finansējums ir mazāks, – vietvarām austrumu pierobežā un citviet Latgalē.
"Ir jābūt skaidrībai, jo pēdējo gadu laikā finansējums ir no pašvaldībām paņemts. Kaut vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales rezultātā, kurai nekad nepiekritām. Jau piecas pašvaldības nāk, vēršas pēc palīdzības, pēc apgrozāmiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka tie nav vienas pašvaldības kļūdaini lēmumi. Tā ir sistēmas kļūda. Tā uz priekšu vairs nedrīkst iet," pauda LPS priekšsēdis.
Pašvaldību savienībā apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā vietvaru tēriņi papildfunkciju nodrošināšanai Saeimas un valdības lēmumu rezultātā pieauguši par 200 miljoniem eiro. Līdz ar to vairākas pašvaldības, tostarp Talsi, Valka, Balvi un Valmiera, ir finanšu grūtībās.
Pašvaldību savienība šodien vēlējās redzēt prognozējamus skaitļus vismaz minimālā līmenī. Kaminskis skaidro, ka IIN pieaugums nespēs nosegt valsts uzliktās funkcijas, piemēram, skolotāju algas. Taču arī šodien neesot saņemti konkrētāki skaitļi, bet tikai tie, kuri jau vakar izskanēja publiskajā telpā.
Tāpat jau trīs gadus tiek meklēts papildu risinājums pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem, un gadu no gada šādu pašvaldību skaits ir audzis. Ja 2022. gadā papildu valsts dotāciju saņēma sešas pašvaldības, tad 2024. gadā tādas jau ir 19 pašvaldības.
Kaminskis uzsvēra, ka ir nepieciešami prognozējami un stabili ieņēmumi pašvaldībām – tas ir pamats, lai iedzīvotājiem saglabātos vismaz esošais dzīves līmenis, to atzinuši arī OECD eksperti. Finansējums būs nepieciešams arī projektu apguvē un citiem pasākumiem.
Par kompensējošiem mehānismiem pašvaldībām šodien gan neesot runāts.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka pēc tikšanās atzina, ka saruna bijusi konstruktīva un iezīmēti galvenie jautājumi, par ko sarunas turpināsies tuvākajā laikā. Detaļās gan jautājums par kompensācijām pašvaldībām netika apspriests.
"Jautājums tika iezīmēts, ka pašvaldībām ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi un klāt nākušas funkcijas, kas ir jāfinansē. Savukārt mēs no savas puses redzam, ka pašvaldībām ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārpilde, ka uzkrājumi pašvaldībām nekrīt tik strauji, kā tas varētu būt. Tā kā šis jautājums ir uz galda, tas ir jārisina, bet šobrīd pateikt, kāds būs risinājums, nevaram," stāsta Ploka.
Paredzams, ka sarunas notiks jau tuvāko nedēļu laikā. Skaidrībai par budžetu jābūt līdz 17. septembrim.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un FM jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
LDDK uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.
