No visa "Rail Baltica" lielā sadārdzinājuma, kas radies, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm, vislielākais pieaugums konstatēts tieši tā saucamajā Rīgas cilpā. Tieši tur šobrīd norit vienīgā aktīvā būvniecība Latvijas sadaļā.
Šis projekts gadu laikā apaudzis ar dažādiem papildinājumiem, kas atspoguļojas tā izmaksu tabulās.
Rīgas josla "Rail Baltica" projektā paredz dzelzceļa pamata trasi savienot ar Latvijas galvaspilsētas centru, kā arī lidostu "Rīga". Kā šodien parlamentāriešiem norādīja Neils Balgalis, viens no cilvēkiem, kurš savulaik izstrādājis daudz variantu "Rail Baltica" trases potenciālajam novietojumam, Latvijas vēlme projektā iekļaut arī lidostu bijusi loģiska.
Plānu, kā un cik plaši projektā iekļaut Rīgu, Satiksmes ministrijas (SM) vadībā izstrādājušas darba grupas.
Kā ceturtdien sēdē norādīja par projektu tolaik atbildīgie, Ministru kabinetam esot bijušas iespējas ieteikto plānu arī mainīt, taču tolaik neviens to nav darījis.
Latvijā celtniecība joprojām notiek tikai divos no objektiem. Abi ir šajā Rīgas cilpā – Centrālā dzelzceļa stacija un lidosta "Rīga". Tas gan tā nav bijis paredzēts sākotnēji, citviet vienkārši pamatīgi iekavēta būvuzraudzība.
Izmaksas – prognožu līmenī
Sākotnējās aplēses liecināja, ka "Rail Baltica" Latvijā izmaksās zem diviem miljardiem eiro. Šobrīd prognozētā summa palielinājusies vairākkārt. Bijusī SM amatpersona Olita Bērziņa atzīmē, ka šis skaitlis gan bijis tikai prognožu līmenī.
Tagad deputāti secinājuši, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārvaldība, komisijas vadītāja Andra Kulberga vārdiem runājot, "no sliedēm nogāja" 2013.–2014. gadā. Toreiz tapis alternatīvs risinājums, kas neparādās būtiskākajos projekta sākuma dokumentos.
Vēlāk arī Saeima, akceptējot dzelzceļa izbūvi, pamatojusies uz dokumentiem, kas paredzēja vienkāršāku risinājumu – tikai "Rail Baltica" pamattrasi ar vienu pieturvietu Rīgā, bet bez reģionālām stacijām un bez papildu infrastruktūras izbūves galvaspilsētā vai tā sauktās Rīgas cilpas. Šāds projekts pēc tā laika aprēķiniem izmaksātu 1,2 miljardus eiro.
Bez alternatīviem risinājumiem
Savukārt, kā izriet no sarunām parlamentārās izmeklēšanas komisijas ceturtdien notikušajā sēdē, valdība tobrīd jau kādu laiku zinājusi par citu scenāriju. Izmaksas, ietverot Eiropas sliežu platuma savienojumu ar lidostu "Rīga", jaunu dzelzceļa tiltu pār Daugavu šim sliežu ceļam, Rīgas dzelzceļa stacijas vērienīgu ( šobrīd notiekošu) pārbūvi, tuvojas 2 miljardiem eiro. Tam, kā šis sadārdzinājums akceptēts un kā tas aprēķināts, Kulbergs pievērš pastiprinātu uzmanību.
"Vai Satiksmes ministrija ir paredzējusi rīcības plānu negatīva scenārija gadījumā? Konkrēti Valsts kontrole pacēla sarkano karodziņu: jums nav plāna B. Esat norādījuši, ka ir riskanti piedāvāt šo loka risinājumu, jo Eiropas finansējums tam var arī nebūt. Šobrīd Eiropas Komisija ir skaidri pateikusi: nē. Mums ir konkrētas sekas un saistības, ka mums nav finansējuma šim projektam," stāstīja Kulbergs.
Toreizējais SM Dzelzceļa departamenta projekta vadītājs, vēlākais "RB Rail" pārrauga "Eiropas Dzelzceļa līnijas" vadītājs Kaspars Vingris atzina, ka valdībai izvērtēšanai tobrīd nav dots izvērtēt alternatīvus projekta risinājumus, tikai to, kas paredz papildināto projektu – ar infrastruktūras izbūvi līdz lidostai. Valdība slēgtā sēdē jau 2015. gada februārī esot apstiprinājusi SM informatīvajā ziņojumā fiksēto kopējo izmaksu tāmi par tuvu diviem miljardiem eiro, lai arī turpmākais ziņojums iesniegts tikai nākamajā gadā. Tobrīd sākts arī obligātais "Rail Baltica" projekta ietekmes uz vidi novērtējums.
Vingris neslēpa, ka daudz lietu projekta ieviešanas un līgumu gatavošanas fāzē notikušas vienlaikus un sasteigti.
"Procesi tobrīd notika paralēli. Jūs redzat, ka vēl nav noslēdzies IVN [ietekmes uz vidi novērtējuma] process, jau tiek gatavots pieteikums uz Eiropas Komisiju. Kā jau minēju, Latvijā līdz tam nebija pieredzes, kādā veidā [tik vērienīgos projektos] atbildīgās ministrijas sadarbojas ar valdībām. Mēs arī redzam, ka nebija specifiska veida, kā tiek pieņemti lēmumi, kā notiek projekta kontrole," sacīja Vingris.
Savukārt konkrētas atbildes par to, kā veidojies kopējais projekta izmaksu pieaugums, šajā sēdē neizskanēja. Vingris gan uzsvēra, ka šis ir Latvijā vislabāk dokumentētais projekts – šīs atbildes noteikti būtu atrodamas.
Tobrīd valdība akceptējusi pieteikšanos Eiropas savienošanas instrumenta finansējumam "Rail Baltica" dzelzceļa projektēšanai. Projekta tehniskais un ietekmes uz vidi izvērtējums uzticēts uzņēmumam "Grupa 93". Tā vadītājs Neils Balgalis uzsvēra, ka projekta sadārdzinājums teju divkārt neatspoguļojas tehniskās izpētes datos.
"Sadārdzinājums radies pēc mūsu projekta beigām. Es varu jums parādīt un parādīšu, ka projektu, ja to īstenotu 2016. gadā, varētu realizēt par sākotnējo cenu. Un man ir pierādījumi no pieciem aspektiem, ka sadārdzinājums nerodas mūsu projekta dēļ. Taču mēs pievienojām lidostu, lai nodrošinātu Latvijas nacionālās intereses. Nu, tas taču ir saprotams?" viņš skaidroja.
Balgali papildināja kolēģis, projekta izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš: "Te nav iekšā divas stacijas Rīgā, reģionālās stacijas, nav lielo terminālu, dubultā divstāvīgā tilta pār Daugavu un vēl dažādu projektā iekļauto risinājumu."
"Rail Baltica" projekta tvērumā notikušas izmaiņas, un 2016. gadā valdībā nonācis plašāks priekšlikums. Kurš to virzīja apstiprināšanai, teju piecas stundas ilgušajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē ceturtdien skaidrāks nekļuva. Nākamajā komisijas sēdē plānots iztaujāt kādreizējo SM valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
