Pašreizējās centriski labējās Somijas valdības iecerēto reformu vidū ietilpst arī pasākumi, lai risinātu kvalificēto darbinieku trūkumu. Valdība atzīst, ka ir nepieciešams piesaistīt speciālistus arī no ārvalstīm. Tajā pašā laikā pieaug bez darba esošo ārzemnieku skaits.
Jaunākie Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas dati par šī gada jūliju liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku vidū ir 49 500 ārzemnieku jeb gandrīz katrs piektais.
Gadu iepriekš tādu bija par 7000 mazāk. Bet 2022. gada jūlijā bez darba bija reģistrēti 36 500 ārzemnieku.
Jauns darbs jāatrod 3 līdz 6 mēnešu laikā
Somijas valdības rosinātais likumprojekts noteiktu, ka ārzemniekiem, kas saņēmuši darba uzturēšanās atļaujas, līdzšinējā darba zaudēšanas gadījumā ir jāatrod jauns darbs triju līdz sešu mēnešu laikā, pretējā gadījumā šī atļauja tiktu atcelta un personai nāktos pamest Somiju. To, ka valdība virzīs tālāk šo likumprojektu, aizvadītajā nedēļā apliecināja darba lietu ministrs Arto Satonens. Politiķa ieskatā likuma mērķis ir uzlabot Somijas pievilcību ārzemju speciālistu acīs un uzņēmumiem atvieglot kvalificētu darbinieku piesaisti.
"Tas pilnībā sakrīt ar citu Ziemeļvalstu lēmumiem. Vispirms jāsaka, ka trīs mēnešu nosacījums attiecas tikai uz tiem, kas ieradušies Somijā ar darba uzturēšanās atļauju un strādā Somijā līdz diviem gadiem. Ja viņi strādā ilgāk par diviem gadiem, viņiem tiek doti seši mēneši. Specializētiem ekspertiem tiek doti seši mēneši.
Turklāt, atšķirībā no līdzšinējās kārtības, šo triju līdz sešu mēnešu laikā jūs varat pieņemt darbu jebkurā citā nozarē, kas saskaras ar darbinieku trūkumu.
Tas padara darba meklējumus elastīgākus," Satonens skaidroja Somijas sabiedriskajam medijam "Yle".
Likums izpelnās sabiedrības kritiku
Aizvadītajā piektdienā beidzās likumprojekta sabiedriskā apspriede. No apmēram 120 saņemtajiem priekšlikumiem tikai divi atbalsta valdības rosinātās izmaiņas. Lielākā daļa respondentu kritizēja valdības noteiktos termiņus kā pavisam nepietiekamus, brīdinot, ka
likuma apstiprināšana var negatīvi ietekmēt Somijas starptautisko tēlu un valsts iespēju piesaistīt speciālistus.
Somijas arodbiedrību centrālās organizācijas jurists Tatu Knūtila uzskata, ka noteiktais trīs mēnešu posms, kurā jāatrod darbs, ir strikts, un, ņemot vērā ilgos darba atlases konkursus, tas daudziem darba meklētājiem var būt nomācošs. Bet tas, ka atsevišķos gadījumos dažiem ļauts meklēt darbu pusgadu, jurista ieskatā nostāda nodarbinātos nevienlīdzīgās pozīcijās.
Somijā arvien grūtāk atrast darbu
Jaunākie Somijas Statistikas pārvaldes dati rāda, ka laika posmā no šī gada aprīļa līdz jūnijam valstī bija 47 000 brīvu darba vietu. Salīdzinājumam, pagājušā gada otrajā ceturksnī brīvo darba vietu skaits bija par 5700 lielāks. Taču iestādes apkopotā informācija arī uzrāda, ka Somijā ir viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā – 8,4%. Lielāks reģistrētais bezdarbs ir tikai Spānijā un Grieķijā.
Pieaugot bezdarba līmenim un samazinoties pieejamajam vakanču skaitam, nodarbinātajiem Somijā kļūst arvien grūtāk atrast darbu. Kā iepriekš vēstīja raidsabiedrība "Yle", īpaši ar šīm grūtībām saskaras valstī dzīvojošie ārzemnieki.
Ietekmējošo faktoru vidū ir lielā konkurence uz vakancēm, bet arī somu valodas prasmes vai darba devēju attieksme.
Spēļu izstrādātājā "Supercell" strādājošais austrālietis Sems Spilsberijs, kurš jau sešus gadus uzturas Somijā, ir viens no tiem ārzemniekiem, kuru dara bažīgu valdības rosinātās izmaiņas.
"Ja politiku turpinās padarīt stingrāku un ja sociālā attieksme kļūs negatīvāka, tas, visdrīzāk, nozīmēs, ka es varbūt uzreiz neiešu prom [no darba], bet jūs varētu redzēt dažus no maniem draugiem sākam meklēt iespējas citur. Tas noteikti piespiedīs man arī apsvērt citas iespējas. Bet es ļoti ceru te palikt, man ir lielisks darbs un man patīk tur, kur es dzīvoju," Spilsberijs sacīja sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju "Yle".
Eksperti satraukti par starptautisko speciālistu trūkumu
Nesen publicētā aptaujā, kuru veica Somijas Akadēmisko inženieru un arhitektu asociācija TEK un Somijas Inženieru savienība, piedalījās vairāk nekā 1000 ekspertu tehnoloģiju jomā, kuri pārvalda angļu valodu. Lielākā to daļa strādā pastāvīgu darbu un dzīvo Somijā vismaz dažus gadus. Teju 90% respondentu pauda bažas par to, kā sabiedrībā notiek diskusija par Somijas imigrācijas politiku. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka tuvāko piecu gadu laikā Somija nekļūs par labāku galamērķi strādājošajiem migrantiem.
Tikai 14% aptaujāto uzskata, ka ziemeļvalsts nākotnē varēs piesaistīt starptautiskos speciālistus.
Somijas Akadēmisko inženieru un arhitektu asociācijas TEK sabiedrisko attiecību vadītājs Juhani Nokela aptaujas rīkotāju preses relīzē paudis viedokli, ka situācija valstī ir nepanesama. Tiekot panākts, ka valsts padzen tos cilvēkus, kas veicinās ekonomisko izaugsmi nākotnē. Kā Nokela skaidroja raidsabiedrībai "Yle", speciālisti tehnoloģijās no ārvalstīm Somijai ir kritiski svarīgi. Viņaprāt, valdības noteikto investīciju pētniecībā un attīstībā palielinājumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta nevarēs sasniegt, ja nebūs kvalificētu ekspertu.
To, ka plānotās izmaiņas ietekmēs arī ārvalstu darbaspēku citās jomās, raidsabiedrībai "Yle" apliecina Somijas Celtniecības nozaru konfederācijas ģenerāldirektors Aleksi Randels. Viņš atzīmē, ka Helsinku reģionā vairāk nekā 30% būvniecībā strādājošo ir ārzemnieki, un neatkarīgi no ekonomiskā cikla, nozarē ir hronisks darbaspēka trūkums. Randels aicina valdību pārskatīt savu lēmumu.
Valdība plāno likumprojektu iesniegt izskatīšanai parlamentā šoruden.
