"Šobrīd mūsu politiķiem laiks, laika dimensija vispār nav arguments. Varētu domāt, ka viņi pieņem, ka latvieši vidēji dzīvo 500 gadus. Jebkuru lēmumu var vilkt bezgalīgi," pauda Bergs.
Savukārt biznesā, kā uzsvēra uzņēmējs, laiks ir viena no būtiskākajām lietām: "Ja tu esi pieņēmis kaut kādu plānu, ja tu esi pieņēmis kaut kādu lēmumu, to ir nepieciešams ātri realizēt. Teiksim, pēc gada, pēc diviem vai pēc trim tas vairs nebūs aktuāli."
Viņaprāt, pašlaik liela daļa no valsts lēmumiem, projektiem, programmām, atbalstam uzņēmējiem kavējas "bezgalīgās saskaņošanas sapulcēs". Tas notiekot gadiem.
Līdzīga situācija izveidojusies ar nodokļu pārskatīšanu. Berga skatījumā būtiski ir tas, lai darbaspēka nodokļi būtu reģionā konkurētspējīgi, vienkāršāki un, iespējams, nedaudz zemāki, bet vairāk varētu aplikt patēriņu.
"Un tad pēkšņi pēc bezgalīgās saskaņošanas sapulcēs gadu garumā Finanšu ministrija atnāk ar "urā, mēs celsim darbaspēka nodokļus". Es domāju, ka tas sapīkums ir diezgan saprotams un pamatots," sacīja uzņēmējs.
Viņš arī pauda, ka pēdējos gados vērojama arvien lielāka plaisa starp politiķiem un biznesu. "Valsts pārvalde no sirds nesaprot, kāda ir reālā dzīve biznesa pusē un kādas sekas dod viņu pieņemtie lēmumi. Mēs tiešām dzīvojam uz dažādām planētām," sacīja Bergs, norādot uz birokrātiskiem šķēršļiem.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un FM jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
LDDK uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.
