ĪSUMĀ:
- No nākamā gada pieaugs būvniecībā nodarbināto minimālā mēnešalga un stundas likme.
- Izņēmums līdz nākamā gada beigām paredzēts vienkāršo profesiju pārstāvjiem, kuriem varēs maksāt līdzšinējo algu.
- Asociācija: Izmaiņas skars tikai "pelēkajā ekonomikā" strādājošos.
- Būvuzņēmēji sagaida būtiskus atvieglojumus darbaspēka ievešanai.
- Minimālās algas pacelšana neatrisinās nozares sasāpējušās problēmas, norādīja asociācijā.
Ģenerālvienošanās paredz arī izņēmumu līdz nākamā gada beigām 9. profesiju pamatgrupas jeb vienkāršo profesiju pārstāvjiem minimālo mēneša darba algu ļaut noteikt līdzšinējo. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram, nevis samazinātā 50% apmērā, norādīja asociācijā.
Kā skaidroja asociācijā, ģenerālvienošanās ir nozares koplīgums starp darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību. Būvniecības nozares ģenerālvienošanās ir noslēgta starp Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrību un trīs darba devēju organizācijām un tās biedriem – Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Ceļu būvētāju, kā arī atsevišķiem uzņēmumiem.
Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas teritorijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā, vai darba devējs darbības veidu ir vai nav reģistrējis.
"Minimālās algas paaugstināšana ir jāveic kompleksi ar vairāku citu nozarei būtisku problēmu atrisināšanu. Būvuzņēmēji prasa tūlītēju rīcību, lai sakārtotu daļu aktuālāko problēmu būvniecības nozarē: ēnu ekonomikas apkarošanu privātajā sektorā, skaidrus ilgtermiņa plānus un regulējumu ievestajam darbaspēkam," norādīts asociācijas paziņojumā.
Asociācija vienlaikus uzsver, ka minimālās algas paaugstināšana gan neatrisinās nozares sasāpējušās problēmas.
"Lielākais ieguvums būs tikai skaitliski lielāki nodokļu ieņēmumi un nedaudz lielākas sociālās garantijas tiem darbiniekiem būvniecībā, kas oficiāli saņem minimālo algu," norādīja asociācijā.
Izmaiņas skaršot tikai "pelēkajā ekonomikā" strādājošos
Asociācijā pauda, ka ģenerālvienošanās par minimālās algas paaugstināšanu skars tikai tos būvniecībā strādājošos, kuri darbojas "pelēkajā ekonomikā" jeb strādā daļēji oficiāli, maksājot nodokļus minimālajā apmērā,
jo tie, kuri strādā "baltajā ekonomikā", jau "ilgāku laiku darbiniekiem maksā lielākas algas nekā ar 2024. gadu noteiktos minimālos 930 eiro".
Savukārt tos, kuri darbojas "melnajā ekonomikā", nemaksājot nodokļus, šīs izmaiņas neskars vispār, norādīja asociācijā.
Papildus tam asociācijā norādīja, ka būvuzņēmēji jau drīzākajā laikā sagaida būtiskus atvieglojumus un birokrātisku šķēršļu noņemšanu darbaspēka ievešanai, kā arī ievestajam darbaspēkam noteikt darba samaksu tādu pašu kā vietējam darbaspēkam. "Tas būtu īstermiņa risinājums ilgstošajam un samilzušajam darbaspēka trūkumam būvniecībā," norādīja asociācijā.
Tomēr kā būtiskāko nozare minēja pārdomātu un valstisku plānošanu. "Būvniekiem nepieciešama skaidrība par plānotajām investīcijām un pieejamiem fondiem, prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi," pauda asociācijā, minot, ka joprojām nav skaidrības par turpmākajiem Eiropas Savienības fondu paredzētajiem līdzekļiem un to apgūšanu.
Latvijas Būvnieku asociācija uzsvēra, ka darba samaksas paaugstināšanai ir jābūt ekonomiski pamatotai, saistītai ar darbaspēka kvalifikāciju un ražīgumu, un jāattiecas uz visiem nozarē strādājošiem, tostarp uz tiem, kas strādā privātajā sektorā.
