Pa vienam un nevis kopā divas augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas (ES) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ieradās Baltajā namā pie ASV prezidenta Džo Baidena. Starp abiem eiropiešiem ir ne tikai personīga nepatika, bet arī atšķirīgi uzskati gan par attiecībām ar Ķīnu, gan par Tuvu Austrumu konfliktu. Fon der Leienai tiek pārmests, ka viņu pārāk ietekmē Baidena administrācijas nostāja.
"Gan ASV, gan Eiropas Savienība ievērojami palielina humāno palīdzību civiliedzīvotājiem Gazā. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā viņu ciešanas," sacīja EK prezidente.
Bija plānots, ka ES un ASV parakstīs divus līgumus – par kritiskajiem minerāliem, kas ļautu Eiropai eksportējot uz ASV izejmateriālus elektroauto akumulatoriem tikt pie ASV subsīdijām saskaņā ar amerikāņu jauno Inflācijas samazināšanas likumu. Otra vienošanās beidzot neatgriezeniski izbeigtu savulaik Donalda Trampa uzliktos tarifus tēraudam un alumīnijam, kas šobrīd atcelti tikai uz laiku līdz gada beigām.
Taču samita priekšvakarā sarunvedējiem neizdevās panākt vienošanos un līgumu parakstīšanas vietā Baidens un fon der Leiena paziņoja par "ievērojamu progresu" sarunās.
Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izraisīto transatlantisko tarifu karu vēl arvien nav izdevies pilnībā izbeigt.
"Sākotnēji mēs panācām vienošanos, ka tarifu vietā būs tarifu kvotas, kas ekonomiski ir mazāk sāpīgs risinājums Eiropas Savienībai, jo respektē vēsturiskos tirdzniecības apjomus. Bet mēs principā pilnībā vēlētos tikt vaļā arī no šīm tarifu kvotām. Tas ir tas jautājums, pie kā mēs pašreiz strādājam," atzina Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Izdevums "Politico" raksta, ka ASV gatava atcelt savus tarifus ES tērauda un alumīnija importam tikai tad, ja Eiropa noteiks līdzīgus tarifus Ķīnai, kas pārpludina tirgu ar lētu metālu. Brisele vilcinās, sakot, ka tai ir jāievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumi, vispirms veicot izmeklēšanu, lai pierādītu, ka Ķīna subsidē savus ražotājus.
Tāpēc samitā galvenā uzmanība tika pievērsta "vienkāršākiem" jautājumiem – atbalstam Ukrainai un Izraēlai.
Iesaistītie teica, ka attiecības starp Briseli un Vašingtonu ir ciešākas nekā jebkad, neskatoties uz tirdzniecības spriedzi.
"Pēdējo divu gadu laikā mēs esam atjaunojuši mūsu partnerību – mēs bijām kopā, lai atbalstītu drosmīgos Ukrainas cilvēkus Putina agresijas priekšā. Un mēs bijām kopā, lai risinātu ekonomiskās problēmas un vienojāmies par standartiem, lai veidotu mūsu attiecības ar Ķīnu. Un tagad mēs esam kopā, lai atbalstītu Izraēlu pēc "Hamās" šausminošā terorakta," teica ASV prezidents Džo Baidens.
Samitā abas puses arī pārrunāja Krievijas aktīvu izmantošanu, lai atlīdzinātu Ukrainai nodarītos zaudējumus, kas tiek koordinēta arī G7 līmenī.
"Pirmā vienošanās ir, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem tik ilgi, kamēr Krievija nav kompensējusi Ukrainai nodarītos zaudējumus un ka jau pašreiz mēs sākam izmantot ieņēmumus no šo aktīvu apsaimniekošanas Ukrainas atbalstam," sacīja Dombrovskis.
Beļģija jau ir paziņojusi, ka 1,7 miljardus eiro no Krievijas aktīvu apsaimniekošanas tiks novirzīts Ukrainas atbalstam.