Ministrs: EK piedāvājums būtu graujošs Latvijas zvejniekiem
Kā norādīja ZM, EK priekšlikumā par nozvejas kvotām 2025. gadam ES dalībvalstīm sākotnēji piedāvāts nesamērīgi liels brētliņu nozvejas samazinājums – 42% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tas izsauca vairāku dalībvalstu, tostarp Latvijas, neapmierinātību.
"Latvija asi nostājās pret šādu priekšlikumu, kas nekādā ziņā neatbilda Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajos ieteikumos norādītajam situācijas vērtējumam, kas vēl arvien liecina par spēcīgu un lielu brētliņu krājumu un atbildīgu zvejas līmeni ilgtspējīgā apjomā. Vienīgās zinātnieku bažas bija par vairāku gadu brētliņu neražīgām paaudzēm, bet tās, iespējams, ir saistītas ar vides un citiem neskaidriem, brētliņu nārstam nelabvēlīgiem apstākļiem, nevis zveju," skaidroja ZM, norādot, ka
Baltijas jūras valstis nāca klajā ar kopīgu priekšlikumu par papildu brētliņu krājumu aizsardzības pasākuma noteikšanu – trīs mēnešu traļu zvejas liegumu brētliņu nārsta perioda laikā no maija sākuma līdz augusta beigām.
Kā skaidroja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), lielajiem zvejniekiem un zivju apstrādātājiem brētliņu nozvejas samazināšana par 42% radītu graujošas sekas: "Mūsu zvejniecības un tradicionālās piekrastes dzīvesziņas saglabāšana ir ļoti svarīgs ministrijas uzdevums un ir pastāvīgā tās rūpju lokā. Mēs nedrīkstam arī pieņemt ES zvejniekiem kaitējošus lēmumus apstākļos,
kad Krievija turpina palielināt savu zveju Baltijas jūrā un tādējādi iznīcina visus mūsu nozveju ietaupījumus un centienus uzlabot krājumu situāciju."
Krauze Latvijas Radio norādīja, ka viņš aicinājis liegt Eiropas Savienībā ievest Krievijas zivju produktus.
EK piedāvājusi lielākus ierobežojumus arī citiem zivju krājumiem, piemēram, mencām, norādīja ZM. "Latvijai nebija pieņemams Austrumbaltijas mencas piezvejas radikālais samazinājums, kas, visticamāk, izraisītu liegumu turpināt citu sugu zveju, kad būs sasniegts mencu piezvejas pieļaujamais maksimums vai arī tas izraisītu mencu piezveju izmetumu draudus piekrastes zvejā. Taču to darīt atbilstoši ES likumdošanai ir aizliegts," norādīja ZM.
Vienojas par mazāku brētliņu nozvejas samazināšanu
Padomē panākta vienošanās nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, mencu piezveju Baltijas jūras 22.–24. apakšrajonā samazināt par 17% sākotnēji piedāvāto 75% vietā, bet mencu piezveju Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā samazināt par 27% sākotnēji piedāvāto 69% vietā.
Tāpat nolemts par 108% jeb līdz 2326 tonnām palielināt reņģu nozveju Baltijas jūrā un par 10% palielināt reņģu nozveju Rīgas jūras līcī. Brētliņu nozveja Baltijas jūrā samazināta par 30,6%, bet laša piezveja samazināta par 36%.
Krauze Latvijas Radio gan atzina, ka brētliņu nozvejas samazinājums arī 30,6% apmērā kopumā tomēr nav laba ziņa, jo šis samazinājums nozarē ir ļoti būtisks:
"Samazinājums attiecas uz Latvijas industriju, kas ražo augstu pievienotās vērtības produktu.
Mēs zvejojam brētliņas cilvēku pārtikai atšķirībā, piemēram, no Zviedrijas, Somijas un citām Eiropas dalībvalstīm, kur brētliņas ražo ar lieljaudas kuģiem, kas kā putekļsūcējs tās sasūc iekšā, pēc tam izmantojot zivju miltu ražošanai."
ZM arī norādīja, ka pēc specializētas mencu un lašu zvejas pārtraukšanas Baltijas jūrā minēto zivju krājums jūrā neatjaunojas, kas skaidri norāda uz citiem ar zveju nesaistītiem apstākļiem, kas neuzlabojas. Padomes sēdē visas Baltijas jūras valstis, kā arī vairākas citas dalībvalstis vienojās jautājumā par pelēkā roņa un jūraskraukļa (kormorāna) populācijas straujā pieauguma ļoti negatīvo ietekmi uz apdraudēto vērtīgo zivju sugu krājumiem.
"Pasaules dabas fonds": Ignorētas jūras ekoloģiskās robežas
Nevalstiskā organizācija "Pasaules dabas fonds" Latvijā paudusi, ka ES, pieņemot lēmumu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā, ignorējuši jūras ekoloģiskās robežas un zinātniskos ieteikumus.
"Neskatoties uz pierādījumiem par jau slikto Baltijas jūras stāvokli un juridiskajām saistībām atjaunot zivju populācijas līdz labam stāvoklim, saskaņā ar Kopējo zivsaimniecības politiku un Baltijas jūras daudzgadu plānu, šis lēmums, kas balstīts uz īstermiņa politiskajām ambīcijām, apdraud tādas sugas kā mencas, reņģes un brētliņas," teikts organizācijas paziņojumā.
Organizācijā norādīja, ka lēmums pielielināt reņģu nozveju esot pretrunā ar zinātniskajiem novērtējumiem, kas liecinot, ka reņģu populācija joprojām nav labā stāvoklī.
"Jauni pētījumi rāda, ka zivju krājumu novērtējumi un pārzvejotu sugu atjaunošanās trajektorijas bieži ir pārāk optimistiskas. Tieši tāpēc, Baltijas jūras centrālās daļas reņģēm ir steidzami nepieciešami efektīvi atjaunošanas pasākumi, ne tikai zvejas ierobežojumi nārsta laikā," teikts paziņojumā.
Arī brētliņu nozveju kvotām, organizācijas ieskatā, bija jābūt vēl zemākām, jo industriālo zvejnieku zvejas paņēmieni neļauj precīzi novērtēt, cik daudz katras sugas tiek nozvejots.
"Tā rezultātā šī brētliņu nozvejas kvota tiešā veidā ietekmē arī Baltijas jūras centrālās daļas reņģes, kuru populācija jau tā ir samazinājusies. Reņģes un brētliņas ir būtiska Baltijas jūras barības tīkla sastāvdaļa – tās ir svarīgs barības avots galvenajiem plēsējiem, piemēram, mencām, lašiem, Baltijas jūras cūkdelfīniem un jūras putniem. To pārmērīga nozveja radīs kaskādes efektus visā ekosistēmā. Turklāt liela daļa šo zivju nemaz nebūs cilvēku patēriņam, bet tiks pārstrādāta zivju miltos, lai barotu lašus akvakultūrā un cūkas lauksaimniecības nozarē," norādīja "Pasaules dabas fonds".
