Saeimas Budžeta un finanšu komisija sāka darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem likumu grozījumiem. Ierasti šī saruna sākas ar premjeres un finanšu ministra atziņām. Nākamā gada budžetā ņemtas vērā uzņēmēju uzsvērtās problēmas un piedāvāts vienkāršots un konkurētspējīgāks nodokļu režīms. Tas attiecas arī uz atteikšanos no diferencētā neapliekamā minimuma, iedzīvotāju ienākuma nodokļu sistēmas vienkāršošanu.
Budžets ir atbilde ģeopolitiskajai situācijai. Tādēļ par prioritāti izvirzītajai iekšējai un ārējai drošībai paredzēti papildu 283 miljoni eiro drošības aprīkojuma iegādei, iekšlietu dienestu algām.
Uzņēmēju organizācijas uzstāja turpmāku publiskā sektora izdevumu mazināšanu. Šogad ministrijas un to padotības iestādes ierobežoja izdevumus par 50 miljoniem eiro, tos novirzīs drošības pasākumiem. Izdevumu mazināšanu nākamgad plānots turpināt, solīja premjere.
"Vēlamies nākamā gada laikā meklēt veidus vēl līdz 5% samazināt publiskās pārvaldes izdevumus. To lūdza mūsu darba devēji, kuri kopumā saskaņoja budžeta plānu, bet prasa turpmāku valsts izdevumu mazināšanu," atzina Siliņa.
Vienlaikus ar budžetu un uzņēmējdarbības vidi saistāma arī liela neziņa, ko veicina ne ļoti gludā situācija sadarbības valstu ekonomikā. Tas var ietekmēt arī valsts ieņēmumu prognozes. To norādīja Saeimas deputāte Aiva Vīksna no "Apvienotā saraksta". "Kāds varētu būt, jūsu skatījumā, plāns B, ja mums ieņēmumi nepildās? Mums izdevumu daļa paliek un nodokļu palielinājums arī būtībā ir izsmelts."
Tieša atbilde par plānu B nesekoja, taču jau pēc valsts budžeta izskatīšanas Saeimā nonāks birokrātijas mazināšanas jautājumi un uzņēmējiem dos lielāku elastību. Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas virzītos pasākumus būvniecības birokrātijas mazināšanai, lai veicinātu investoru interesi. Valdība turpinās darbu arī militārās industrijas attīstīšanā.
Nākamā gada budžeta deficīts plānots teju 2,99% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmākajos gados budžeta deficītu vai izdevumus virs ieņēmumiem ir paredzēts samazināt līdz 2,6% un vēlāk 2,4% no IKP. To mudina arī fakts, ka turpina augt ilgtermiņa parādsaistības. Šogad valsts parāda līmenis ir 19 miljardi, bet 2027. gadā tie būs jau 25 miljardi eiro. Aizvien jūtamāki ir aizņemtās naudas kredītprocenti, atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
"Šogad parāda apkalpošanas izmaksas bija 362 miljoni eiro, bet 2027. gadā tās plānotas jau 666 miljoni eiro. Šobrīd parāda apkalpošana jau būtiski ietekmē valsts finanses," atzina finanšu ministrs.
Opozīcijas deputātus interesēja finansējums "Rail Baltica" projektam, valsts ieņēmumu prognoze un papildu finansējuma izlietojums pierobežas pašvaldībās. Kristaps Krištopans no "Latvija pirmajā vietā" vērsa uzmanību, ka valsts budžeta projektā saistībā ar "Rail Baltica" projektu paredzēts tikai valsts līdzmaksājums tiem darbiem, ko jau piekritusi finansēt Eiropas Komisija.
"Rīgas Centrālās stacijas būvei nepieciešami 114 miljoni eiro no budžeta. Satiksmes ministrs jums prezentēs vēl [Rīgas cilpas] variantus, kas izmaksā 3 līdz 4 miljardus eiro, bet Eiropas Komisijas finansējuma nākamajā periodā būs pieejami 1,2 līdz 1,4 miljardiem eiro. Ja gribam turpināt gadsimta projektu, mums maciņu vajadzēs atvērt vaļā," pauda Saeimas deputāts.
Premjere atzina, ka nākamā gada budžetā nav iespēju rast papildu finansējumu "Rail Baltica". Iepriekš izskanējis, ka Pierīgas infrastruktūras izbūvei meklēs sadarbības iespējas arī privātās – publiskās partnerības veidā, kā arī projekta pakāpenisku turpināšanu, koncentrējoties uz dzelzceļa pamata trasi, lai līdz 2030. gadam savienotu Lietuvu un Igauniju.
"Sagaidu no "Rail Baltica" un Eiropas Dzelzceļa līnijām skaidru redzējumu, kā samazinās izdevumus, kā samazinātu tēriņus atalgojumam," norādīja Ministru prezidente.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka budžetā, lai gan, iespējams, ne lielas, bet izmaiņas vēl varētu izdarīt.
Parlamentārieti Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pauda: "Skatoties ilgtermiņā, noteikti ir jādomā par to, lai finansētu finansētu gan iekšējo, gan ārējo drošību, jādomā tomēr, lai ekonomikas jautājumi būtu kā prioritāte. Tas nozīmē, ka tās pašas inovācijas, kur faktiski ir taupības nolūkos samazināti četri miljoni, arī tā ir uzreiz pamanāma, būtiska nepilnība šajā budžetā."
Savukārt Saeimas deputāts Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") sacīja: Budžets kopumā nav pārredzams. Daudzās lietās, kur mēs varētu rast līdzekļus ietaupīt. Es personīgi uzskatu, ka mums šajā brīdī bija jāķeras nevis pie pensiju otrā līmeņa pārvirzīšanu un pamatlīmeni, respektīvi, uz nākotnes pensiju apmēru un uz cilvēku ticību pensiju sistēmai lāpīt šodienas nodokļu reformas vajadzības, bet šos resursus ņemt no bāzes izdevumiem. Tas būtu bijis daudz jēdzīgāk."
Saeima valsts budžetu pirmajā lasījumā skatīs 30. oktobrī. Galīgajā lasījumā ar, ticams, ļoti daudziem deputātu priekšlikumiem, budžetu sāks skatīt no 4. decembra.
