Lietuvas un Igaunijas zemkopības ministri atbalsta Latvijas nostāju par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu. Tas gan neattiektos uz graudu tranzītu, kas iet uz trešās pasaules valstīm, kur bads ir ļoti nopietna problēma.
Eiropas lielvalstis negrib atbalstīt sankcijas pārtikai
"Eiropā ir pietiekami daudz pārtikas, mēs esam pašpietiekami. Jebkuri ienākumi Krievijas režīmam ir ienākumi kara mašīnai," norāda Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). "Un šobrīd imports pieaug – iespējams pat, ka graudi ir nozagti Ukrainā – mēs nezinām, no kurienes tie nāk. Mēs gribam sākt diskusiju, lai pēc iespējas samazinātu pārtikas tirdzniecību ar Krieviju un sankcionētu pārtiku."
Krauze uzsvēra, ka neviena valsts nav iebildusi, ka šis ir svarīgs jautājums, un Eiropas Komisija (EK) apņēmusies sagatavot sociālekonomisko analīzi par aizlieguma potenciālo ietekmi uz Eiropas ekonomiku.
"Viena lieta ir šī oficiālā pozīcija. Mums ir jāturpina darbs aizkulišu sarunās, jo pārtika līdz šim ir bijusi tāda tabu tēma, jo gan ES, gan arī citas valstis pasaulē uzskata, ka pārtiku nav pareizi aplikt ar sankcijām," secina Krauze.
Ziemeļvalstis idejiski piekrīt baltiešu nostājai, bet gribētu, lai Eiropas Komisija izvērtē, kā tas ietekmētu iekšējo tirgu.
Noprotams, ka ES lielvalstis Vācija un Francija neatbalsta ideju par sankcijām Krievijas lauksaimniecības produkcijai.
Šo priekšlikumu varētu neatbalstīt arī Spānija, kas šobrīd ir lielākā Krievijas lauksaimniecības produktu importētāja – gan sausuma, gan lopbarības trūkuma dēļ.
Raugoties no ES valstu pozīcijām, problēma ir arī tajā, ka lauksaimniecības produkcijas eksports no Krievijas uz ES ir trīsreiz mazāks nekā ES pārtikas eksports uz Krieviju.
ES valstis uz Krieviju eksportē daudz alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, šokolādi. Tāpēc, raugoties nevis no morālā, bet ekonomiskā skatu punkta – brīdī, kad būs Krievijas pretreakcija ES pārtikas sankcijām, Eiropas pārtikas bizness būs zaudētājos.
Krievija varētu izmantot aizliegumu propagandas nolūkos
Otrs aspekts, kas Eiropā uztrauc daudzus – pat ja Latvijas rosinātais Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegums neskar tranzītu, tas tomēr varētu ietekmēt globālo pārtikas nodrošinājumu.
Un Krievija to varētu izmantot savos propagandas nolūkos – sakot, ka Eiropa traucē brīvu pārtikas preču plūsmu un veicina badu pasaulē.
Pārtika ir ļoti jūtīgs jautājums, un ES dalībvalstu vienošanos par sankcijām nebūs viegli panākt, ja vispār tas ir iespējams.
Tikmēr pēdējo mēnešu laikā lieli strīdi bijuši arī par Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības produktu importu, pret ko iebilst vairāku Ukrainas kaimiņvalstu zemnieki.
Somijas lauksaimniecības ministre Sari Essaija uzskata, ka par spīti pašreizējai situācijai Ukrainas lauksaimniecības produktu nonākšanu Eiropā nevajadzētu ierobežot.
"Nē, mēs nedomājam, ka tā būtu izeja no šīs situācijas. Ir ļoti svarīgi pasvītrot lielo solidaritātes joslu nozīmi. Šīm solidaritātes joslām ir jāpaliek atvērtām un jābūt pieejamām visiem lauksaimniecības produktiem. Ukrainai ir nepieciešami ienākumi no šī eksporta. Tas ir arī būtiski valstīm, kas gaida šos graudus. Mums ir arī jāsaprot, ka tā ir neglīta spēle, ko Krievija izspēlē ar pārtiku."
Eiropā turpinās zemnieku protesti
Citās domās ir Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto, kurš otrdien Briselē paziņoja, ka situāciju Centrāleiropā būtiski pasliktina Ukrainas lauksaimniecības produkti, kam nevajadzētu palikt Eiropā.
"Mums šajā jautājumā ir vēl stingrāka nostāja. Mēs esam aizlieguši Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības produktu importu un vēlamies to saglabāt.
Mēs gribam aizsargāt savu tirgu un atgriezties pie sākotnējās vienošanās, kas paredzēja Ukrainas graudu tranzīta nodrošināšanu.
Bet pretēji sākotnējai norunai Ukrainas graudi ir izplatījušies pa Centrāleiropas valstu tirgiem. Tas grauj mūsu tirgu un ir pretrunā ar sākotnējo vienošanos."
Pēdējā laikā vairākās Eiropas valstīs notikušas lauksaimnieku protesta akcijas, kuru dalībnieki protestē pret valdības politiku un pieprasa lielāku atbalstu zemniekiem. Šādas akcijas notikušas Vācijā, Francijā, Polijā, Lietuvā un citur.
Zemnieku prasības katrā valstī atšķiras, bet kopumā lauksaimnieki nav apmierināti ar tagadējo situāciju. Piemēram, viņi iebilst pret pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanai, kas, pēc zemnieku domām, pārāk stingri vēršas tieši pret lauksaimniecības nozari.
KONTEKSTS:
Latvija patlaban ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas. Lielu daļu šo preču veido tieši graudaugi.
Latvijā ir izskanējušas arī diskusijas par to, vai nebūtu jāliedz arī Krievijas graudu kravu pārvadāšana tranzītā uz trešajām valstīm, lai Latvija nekādā veidā nebūtu daļa no šīs ķēdes, jo pastāv risks, ka daļa graudu var būt arī tā dēvētie asiņainie graudi, kas nozagti no Ukrainas. Tomēr nav pārliecības, vai Eiropas Savienība būtu gatava arī tranzīta aizliegumam.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviestas vairākas sankciju kārtas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
Pēc tam, kad tapa zināms, ka Latvijā no Krievijas 2023. gada pirmajos 11 mēnešos ievestas teju 400 000 tonnas pārtikas graudaugu, Latvija Eiropas Savienību rosināja aizliegt Krievijas graudu importu.
