Sabiedriskajiem medijiem regulāri ar valsts budžeta projektā paredzētajiem līdzekļiem nepietiek un gada laikā dažādām vajadzībām jāprasa vēl. SEPLP kopā ar Saeimas deputātiem, ministriju pārstāvjiem un mediju vadītājiem turpina spriest par risinājumiem.
Sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa pārskatīšana tieši saistāma ar sabiedrisko mediju paredzēto apvienošanu no 2025. gada. To kārtējo reizi atkārtoja Latvijas Radio valdes loceklis Ģirts Helmanis un Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Ģirts Helmanis: "Gadu no gada iesniegtie kopējie pieprasījumi tiek apmierināti tikai daļēji. Runājot par šā gada budžetu, vismaz Latvijas Radio gadījumā no četrām iesniegtajām aktivitātēm apstiprinātas tikai divas – kapacitātes celšanai un apraides sadārdzinājuma segšanai. Tādas lietas kā infrastruktūra un tehnoloģijas, ja tā var teikt, palika aiz borta."
Ivars Priede: "Ja ņemam par pamatu valstī jau iedibinātu modeli, tad iekšzemes kopprodukta koeficients, kas norāda uz paredzamo finansējuma apjomu sabiedriskajiem medijiem, ir visracionālākais."
Darba grupās vērtēti četri scenāriji, kā uzlabot sabiedrisko mediju finansiālo situāciju:
- Noteikt to kā fiksētu valsts budžeta daļu – procentus no budžeta izdevumiem;
- Ar daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai akcīzes nodokļa ieņēmumiem, līdzīgi kā finansē Valsts kultūrkapitāla fondu vai sabiedriskos medijos Lietuvā.
- Sabiedrisko mediju nodoklis vai abonentmaksa;
- Konkrēts finansējuma apjoms no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Sabiedrisko mediju finansēšanu noteiktā apjomā no valsts IKP kā piemērotāko pieeju vērtē arī SEPLP un Kultūras ministrija, pielīdzinot to veidam, kā aprēķina valsts izdevumus aizsardzības pasākumiem.
Padomes nolūks bija piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni sabiedriskajiem medijiem, kas ir 0,16% no IKP.
"Finanšu ministrija uzskata, ka šobrīd budžets ir prognozējams un stabils. Tā tas ir, bet problēma ir, ka tas ir hroniski nepietiekams un ik gadu ir jāprasa papildu lielas summas. Runājot arī par sabiedrisko mediju neatkarību, – tas ir no ābeces sabiedrisko mediju pārvaldībā, ka veids, kā budžeta apjoms tie noteikts, ir neatkarīgs no ikgadējiem valdības lēmumiem. Tas lasāms un ir skaidri pateikts arī Eiropas Padomes rekomendācijās par sabiedrisko mediju pārvaldību. Šobrīd tas tā nav," skaidroja Siksnis.
Tomēr scenārijam par sabiedrisko mediju finansēšanu šādā veidā svītru pārvilka finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
Viņš atsaucās uz Satversmes tiesas lēmumu par neatbilstošu konstitūcijai atzīt Augstskolu likuma normu augstākajai izglītībai un zinātnei ik gadu palielināt finansējumu par 0,25% no IKP. No tā secināms, ka likumdevējam – Saeimai – nav tiesību noteikt procentuālu apjomu no budžeta. Izņēmums ir izdevumi valsts aizsardzībai, ko paredz starptautiskas vienošanās. Tāpēc viņš aicināja nesaistīt sabiedrisko mediju finansēšanu ar šādu metodiku, kādu nepiemēro arī citām no valsts budžeta finansētām iestādēm.
"Tas nav jēdzīgi, to es gribu pateikt. Šodien pasaule ir ļoti dinamiska un mainīga, un savas vajadzības ir jāpierāda. Latvijā ir vairākas neatkarīgās institūcijas. Satversmes tiesa, universitātes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vai Satversmes aizsardzības birojs – nevienai no tām finansējumu nenosaka ar procentiem no iekšzemes kopprodukta. Mēs izejam no vajadzībām un iespējām, kādas tajā brīdī ir," sacīja Ašeradens.
Apzinoties vajadzību stabilizēt sabiedrisko mediju finansējumu, Ašeradens uzdos nodokļu revīzijas grupai izvērtēt atsevišķa sabiedriskā medija nodokļa vai abonentmaksas ieviešanas iespēju. Šī darba grupa pašlaik izstrādā iespējamās izmaiņas citos nodokļos turpmākajiem gadiem, un tai ar piedāvājumu jānāk klajā augusta beigās.
Tikmēr pie pašreizējā finansēšanas modeļa mediji regulāri nonāk situācijā, kad nav iespējams plānot darbus, jo pārāk ilgi nākas gaidīt lēmumus, vai nauda būs vai nebūs.
Latvijas Televīzijai (LTV), pat par 20% samazinot energopatēriņu, resursu sadārdzinājuma dēļ papildus vajadzēs 850 870 eiro, bet 529 695 eiro, lai turpinātu atspoguļot Krievijas sāktā kara notikumus Ukrainā. Turklāt LTV raidījumu veidošanai šogad ir par 1,8 miljoniem eiro mazāk nekā pērn.
"Tam ir ilgtermiņā graujošas sekas. Televīzija var pazaudēt profesionāļus, un medijs bez profesionāļiem ir tikai rupors. Otrs, protams, ir – darbinieki nebūs mierā, ja nebūs atbildes.
Arodbiedrība arī atklāti pateica, ka tiek izskatīti jautājumi par streiku, ja situācija ir tāda, ka nav ne skaidrības, ne arī risinājuma," atzina LTV valdes priekšsēdētājs.
Vairāki deputāti mudina lēmumus par akūti nepieciešamajām naudas summām risināt ātrākā tempā.
"Tas ir stāsts par Kultūras ministriju. Kultūras ministrijai ir jāiesaistās, jo acīmredzot tas būs jautājums no Kultūras ministrijas puses, kā virzīties un rīkoties tālāk," sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts").
Līdz šim dokumentu aprite starp ministrijām ir tik lēna, ka, lai gan par kara Ukrainā atspoguļošanas izmaksām Kultūras ministrija tika informēta jau maija sākumā un par energoresursu izmaksām vēl agrāk – jau 28. aprīlī, tomēr līdz finanšu ministram un deputātiem vēstule nonākusi tikai tagad.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās veidot darba grupu, kas lems par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu un vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu.
