Igaunijas premjers: Jāpieņem arī neērtie lēmumi
Igaunijā tāpat kā citviet Austrumeiropā arvien vairāk naudas tiek ieguldīts aizsardzībā. Un nupat apstiprinātās valdības jaunais premjers, liberālās Reformu partijas politiķis Kirstens Mihals atzīst – lai nosegtu augošos izdevumus, valdībai jāspēj pieņemt arī tādus lēmumus, kas nav ērti.
"Mums ir jābūt godīgiem un jāsaka atklāti: lēmumi, kas ir jāpieņem un kurus mēs paziņosim, būs grūti. Tiem ir sekas, kuras izjutīs visi igauņi. Mēs lūdzam ikviena ieguldījumu, un mēs augstu vērtējam šo ieguldījumu. Es pateicos visiem igauņiem, ģimenēm un kopienām, ko skāruši šie nepieciešamie soļi," sacīja Igaunijas premjers.
Tā sauktā "Drošības nodokļa" pakete nozīmē, ka no nākamā gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis pieaugs par 2 procentpunktiem līdz 24%, ik gadu par 5% celta tiks arī akcīze alkoholam, tabakai, benzīnam.
No 2026. gada 2 procentpunkti klāt arī iedzīvotāju ienākuma nodoklim (līdz 24%) un atgriezīsies pie vecās sistēmas, kad ar nodokli tiek aplikta visa uzņēmumu peļņa. Tāds nodokļu režīms būs spēkā līdz 2028. gada beigām.
Turklāt sabiedriskā sektora izdevumi saruks par 10% trīs gadu laikā.
Priekšlikums par pensiju iesaldēšanu tomēr netika pieņemts.
"Swedbank" galvenais ekonomists Igaunijā Tonu Mertsina igauņu sabiedriskajam medijam atzina, ka jaunais nodokļu pieaugums smagāk skars zemo algu saņēmējus.
"Kopumā tas, visticamāk, radīs lēnāku patēriņa pieaugumu, nekā iepriekš prognozēts, kas savukārt palēninās nodokļu ieņēmumus, kuri valstij ir tik ļoti nepieciešami," prognozēja ekonomists.
Latvijas Banka: No Igaunijas soļa Latvija var iegūt
Vai arī Latvijai nāksies iet šo skarbo ceļu?
Latvijas Bankā spriež – tā kā Latvijā 3% no IKP aizsardzībā jau sasniegti un budžeta deficīts mums ievērojami mazāks nekā Igaunijā, pat nemainot nodokļos neko, no igauņu veiktajām izmaiņām varam būt ieguvēji.
"Mēs varam arī neko nemainīt. Jo šajā brīdī, kad kaimiņvalstis ceļ nodokļus, mūsu nodokļu sistēma kļūst konkurētspējīgāka. Mēs varam arī neko nemainīt šajā brīdī," pauda Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Baiba Brusbārde.
Taču ir skaidrs, ka arī nodokļu samazināšanas virzienā iet nevaram, uzskata Latvijas Bankā.
"Visas nodokļu pārmaiņas, kas var būt saistītas ar nodokļu samazinājumu, nav tas ceļš, kurš būtu jāizvēlas, jo vajadzības mums aizvien pieaug, tātad mēs nedrīkstētu pasliktināt savus nodokļu ieņēmumus, tas ir pirmais punkts," sacīja Brusbārde.
Iepriekš izskanējuši priekšlikumi, piemēram, par darbaspēka nodokļa samazināšanu.
