ĪSUMĀ:
- Saeimas komisija aicināja valdību ieviest samazināto PVN likmi noteiktiem ēdināšanas uzņēmumiem uz trim gadiem.
- Ministrijas norāda uz nesamērīga administratīvā sloga un nodokļu saistību izpildes riskiem.
- Samazināts PVN nemazinātu "aplokšņu algu" risku nozarē, uzskata atbildīgās ministrijas.
- Ja samazinātas PVN likmes iegūšanai noteikto kritēriju iespējams apiet, pastāv nevienlīdzīgas konkurences riski, atzinusi KP.
- PVN likmes samazināšana negatīvi ietekmētu valsts budžeta ieņēmumus.
Bažas par samazinātas PVN likmes ieviešanas riskiem un negatīvo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem FM, EM un Zemkopības ministrija izteikusi atbildes vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Komisija aicināja valdību samazināto PVN likmi uz trim gadiem ieviest jau no nākamā gada, ņemot vērā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas aicinājumu rast kritērijus samazinātā PVN piemērošanai tiem uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma.
Nesamērīgs administratīvais slogs un nodokļu saistību izpildes riski
Ministrijas norāda, ka PVN samazinātās likmes piesaistīšana darba samaksai un apgrozījumam nav atbalstāma, jo palielinātu administratīvo slogu gan pakalpojuma sniedzējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Tāpat šādam risinājumam, ministriju ieskatā, ir ierobežotas iespējas mazināt "aplokšņu algu" risku nozarē, jo kritēriju – bruto darba ienākumi pārsniedz 10–15 procentus no kopējās darījumu vērtības –
spēšot izpildīt nodokļu maksātāji, kuriem jau šobrīd ir identificēti "aplokšņu algu" riski un uzņēmuma vidējā darba alga ir zem valstī noteiktās oficiālās minimālās algas.
VID dati liecinot, ka uz šī gada 20. maiju ēdināšanas nozarē identificēti 4922 nodokļu maksātāji, no kuriem katrs piektais jeb 22,1% atbilstu atlases kritērijam.
Ministrijas arī norāda, ka samazinātās PVN likmes piemērošana konkrētiem ēdinātājiem varētu sekmēt masveida PVN maksātāju reģistrāciju nozarē un strauju PVN pārmaksas atmaksas pieaugumu.
Pastāvot risks, ka uzņēmumi, reģistrējoties PVN maksātāju reģistrā, var negodprātīgi izmantot iespēju "nopelnīt", deklarējot PVN pārmaksu.
Tāpat šāds risinājums varētu sekmēt nodokļu parāda pieaugumu nozarē – uzņēmēji varētu būt ieinteresēti deklarēt lielas darba algas, bet nemaksāt deklarētos nodokļus (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokli), tādā veidā klasificēties PVN samazinātas likmes piemērošanai, bet neveikt nodokļu iemaksas.
Pastāv nevienlīdzīgas konkurences riski
Ekonomikas ministrija arī norādījusi, ka ir jāņem vērā Konkurences padomes (KP) vērtējums, ka pastāv augsti nevienlīdzīgas konkurences riski, ja regulējumu, kas nosaka, kuram uzņēmumam piemērot 12% likmi un kuram ne, ir iespējams apiet.
KP norādījusi, ka ir svarīgi izslēgt arī uzņēmēju negodprātīgu rīcību, piemēram, apzināti palielinot fiktīvu darbinieku skaitu vai palielinot atalgojumu vienīgi uzņēmuma valdei, lai kvalificētos PVN samazinātās likmes piemērošanai.
Ņemot vērā šos KP secinājumus, EM ieskatā būtu piemērojama vienota PVN samazinātā likme visai nozarei. Vienlaikus EM aicina vērtēt gan fiskālos instrumentus, gan nefiskālos instrumentus tēmēta valsts atbalsta sniegšanai, lai atbalstītu vietējo uzņēmējdarbību ēdināšanas un viesmīlības sfērā.
EM saskata pozitīvus ieguvumus no PVN samazinātās likmes noteikšanas tūrisma nozares konkurētspējas stiprināšanā un to, ka PVN samazinātā likme veicinās ēdināšanas nozares attīstību, tādējādi palielinot tās konkurētspēju, bet vienlaikus uzskata, ka nepieciešams risināt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes jautājumu – darba devēji esot norādījuši, ka uzņēmumi saskaras ar lieku izmaksu slogu.
Ministrijas arī vērš uzmanību uz to, ka restorānu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem samazinot PVN likmi no 21% uz 12%, veidosies negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem: 2025. gadā tie samazinātos par 40,6 miljoniem eiro, 2026. gadā – par 47,8 miljoniem eiro, bet 2027. gadā – par 51,7 miljoniem eiro.
KONTEKSTS:
Saeima šī gada janvārī lēma nodot izskatīšanai komisijā 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvo iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā viedokļi par ieceri dalījās, nozarei prasot piemērot samazināto likmi, bet Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai esot pret.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja samazinātās PVN likmes piemērošanu sabiedriskajā ēdināšanā konkrētām uzņēmumu grupām, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma.
Ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Par šo jautājumu tiek runāts vismaz kopš 2018. gada, bet līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
