ĪSUMĀ:
Veikalu slēgšanas iemesli – lielveikalu tīkli un paaudžu nomaiņa
Polijā šī gada pirmajā pusē vien tika slēgti vairāk nekā 1600 veikalu. Bet kopumā savu darbu ir pārtraukuši 5200 veikali, vēsta laikraksts "Rzeczpospolita".
Aizvadītajos sešos mēnešos visā Polijā darbu pārtraukuši vairāk nekā 500 pārtikas veikalu un vairāk nekā 200 apģērbu veikalu.
Turklāt samazinās arī vispārējas nozīmes veikalu, krāsu, metāla piederumu, rakstāmlietu veikalu un grāmatnīcu skaits.
Sarunā ar raidstaciju "Radio 357" Polijas Tirdzniecības kameras vadītājs Macejs Ptašiņskis nosauca divus faktorus, kuru dēļ vairumā gadījumu tiek slēgti mazie veikali – lielveikalu tīkli un paaudžu nomaiņa.
"Vispirms tiek slēgti veikali, kuri nav nevienā ķēdē, kuri nedarbojas nevienā sistēmā, vai tā būtu franšīze, vai iepirkumu grupa, vai tīkli.
Viņiem vienkārši ir apgrūtinātas iespējas preču iegādē, jo preču iepirkšana nenotiek caur vienu izplatītāju, kas apgādā veselu tīklu. Attiecīgi šeit nevar būt runa par apjoma atlaidēm," skaidroja Macejs Ptašiņskis.
"Otrkārt, ja veikals darbojas patstāvīgi, nav vienošanās, piemēram, par fiksēto izmaksu sadali. Tāpēc ir tik svarīgi, ka veikaliem būtu jāiekļaujas un jāstrādā franšīzu sistēmās, jo tas viņiem dotu iespēju izdzīvot sāncensībā ar lielajiem spēlētājiem, īpaši zemo cenu veikaliem," stāstīja Macejs Ptašiņskis.
"Cits iemesls ir saistīts ar pēctecību. Šobrīd pensijā dodas pirmā cilvēku paaudze, kas attīstīja tirdzniecības uzņēmējdarbību pēc 1989. gadā notikušajām pārmaiņām. Daudzi jauni cilvēki un bērni nesaskata vajadzību turpināt vecāku aizsākto uzņēmējdarbību, tā vietā izvēloties profesionālās attīstības ceļu," norādīja Ptašiņskis.
Viņš gan vērsa uzmanību uz to, ka Polijā patlaban strādā aptuveni 100 000 veikalu, tāpēc šī gada pirmajā pusē slēgto veikalu skaits ir aptuveni viens procents no kopējā skaita.
Aug augļu un dārzeņu veikalu skaits; veikalus ietekmē "cenu kari"
Pēc tirgus analīzes firmas "Dun & Bradstreet" datiem, sadalot visa novirziena veikalus 28 sektoros, pētnieki atzinuši, ka kopš janvāra 21 sektorā to skaits ir samazinājies.
Vienlaikus firmas dati rāda, ka sešos sektoros gada pirmajā pusē bija vērojams veikalu skaita pieaugums. To vidū ir auto preču veikali, konditorejas, kafejnīcas, kā arī specializētie augļu un dārzeņu veikali.
"Dun & Bradstreet" pārstāvis Tomašs Stažiks izdevumam "Rzeczpospolita" norādījis, ka specializētie augļu un dārzeņu veikali varētu būt tie, kuriem tuvākajā laikā būs novērojama izaugsme.
Citi faktori, kas negatīvi ietekmē mazos veikalus Polijā, ir cenu kari.
Biedrības "Ekonomiskā dialoga forums" vadītājs Andžejs Faliņskis laikrakstam "Rzeczpospolita" skaidroja, ka
visā tirgū precēm piemēro atlaides. Tas savukārt dod triecienu mazajiem veikaliem.
Viņaprāt, situācija tik drīz nemainīsies, īpaši kārtējā minimālās algas pieauguma vai augošo energoresursu cenu dēļ. Tāpat mazo veikalu darbību skar arī inflācija. Augstākas cenas liek pircējiem izvēlēties zemo cenu veikalus ne tikai uz neatkarīgo veikalu, bet arī lielveikalu rēķina.
"Rzeczpospolita" vēstīja, ka šī gada marta beigās Francijas veikalu tīklam "Carrefour" Polijā bija 813 veikali. Šī gada pirmajos trīs mēnešos šis tīkls visā valstī slēdza 28 veikalus.
Mazos veikalus ietekmē arī aizliegums tirgot svētdienās
Kā vēl viens negatīvs faktors, kas piespiež mazos veikalus pārtraukt savu darbu, ir tas, ka valstī ir aizliegts tirgoties svētdienās. To pirms sešiem gadiem ieviesa konservatīvā "Likuma un taisnīguma" vadītā valdība.
Portāls "Notes from Poland" vēl pirms trim gadiem publicētā materiālā secinājis, ka šī ierobežojuma darbības pirmajos trīs gados Polijā slēgti aptuveni 6500 veikali.
Šobrīd tirdzniecības vietas valstī var strādāt tikai septiņas svētdienas gadā. No tām divas ir decembrī pirms Ziemassvētkiem. Atļauja tirdzniecībai visās pārejās svētdienās ir tikai atsevišķām tirdzniecības vietām.
Lai uzlabotu situāciju tirgū, martā valdošajā koalīcijā ietilpstošais spēks "Polija 2050" Seimā iesniedza likumprojektu, kas paredz mazināt ierobežojumus tirdzniecībai svētdienās.
Jūnija beigās parlamenta apakšpalātas deputāti atbalstīja likumprojekta nodošanu izskatīšanai par ekonomikas jautājumiem atbildīgajā komisijā. Likumprojekts paredz noteikt, ka tirdzniecības vietas varētu strādāt katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā. Turklāt, kā norādījis likumprojekta autors, deputāts Rišards Petru no partijas "Polija 2050", tajās dienās strādājošie saņemtu divreiz lielāku algu un viņiem pienāktos papildu brīvdiena.
Nesenā intervijā "Radio ZET" ēterā Petru pamatoja likumprojekta svarīgumu: "Polijā ir tik daudz veikalu! Polijā ir 10 000 veikalu, kas ir atvērti svētdienā, un mēs visos šajos veikalos maksājam daudz vairāk. [..] Jā, "Żabka", "Carrefour" nudien ir "maziņi" veikali. Tie ir lielie veikali. [..] Pēdējo astoņu gadu laikā tika slēgti 30 000 mazo veikalu, cita starpā arī svētdienas tirdzniecības aizlieguma dēļ."
Portāls "Interia" citē "BIG InfoMonitor" publicējis pagājušā gada datus, kas liecina, ka gada laikā mazo veikalu parādu apjoms ir pieaudzis par 37 miljoniem zlotu (8,6 miljoniem eiro), pārsniedzot 880 miljonus zlotu (vairāk nekā 200 miljonus eiro).
Tiesa, portāls vērš uzmanību uz ekspertu vērtējumu, ka lielāka problēma Polijā ir franšīzes un zemo cenu veikalu tīklu paplašināšanās. Turklāt viens no šādiem tīkliem "Żabka", kuram Polijā ir apmēram 10 000 veikalu, ir izziņojis vērienīgus paplašināšanās plānus arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Tas maija sākumā atvēra pirmo veikalu ārpus Polijas – Bukarestē. Veikalu tīkls cer līdz gada beigām visā Rumānijā atvērt kopumā 200 veikalu.
