ĪSUMĀ:
- No 39 miljoniem eiro, ko inflācijas ietekmē apmaksāt pieprasījuši "Rail Baltica" starptautisko staciju būvnieki, valdība pagaidām apmaksās 9,6 miljonus.
- Šos rēķinus ir pārbaudījusi un apstiprinājusi SM un uzraugošās institūcijas.
- Līdz šim auditēti 13 dažādi būvniecības līgumi un neatbilstības nav konstatētas.
- SM līdz augusta beigām jāvienojas ar būvniekiem par risinājumu, lai samazinātu turpmāku izmaksu pieaugumu.
- Pilnsabiedrība "BeReRix" iepriekš paudusi, ka neredz nepieciešamību un pamatojumu mainīt līguma nosacījumus.
Līdz šim publiski izskanējusī summa, kas nepieciešama, lai izpildītu saistības ar būvniekiem par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, ir 39 miljoni eiro. Šī ir summa, kas nonākusi strīdu krustugunīs – tā ir inflācijas procentu summa, par ko būvnieki piestādījuši rēķinu, taču valdībai šādas naudas, ko samaksāt, nav. Valdība sadarbības sanāksmē lēma uzreiz rēķinus neapmaksāt, vispirms pārskatot līgumus un darot visu iespējamo, lai sadārdzinājumu samazinātu.
Otrdien valdība lēma apmaksāt tos rēķinus, kurus ir apstiprinājis projektā piesaistīts Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas inženieris. Darbi, par ko saņemti rēķini 9,6 miljonu eiro apmērā, ir pasūtītāja pieņemti un apstiprināti, valdības sēdē skaidroja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Satiksmes ministrija (SM), pārdalot līdzekļus, radusi iespēju apmaksāt rēķinus 5,7 miljonu eiro apmērā, bet pārējie līdzekļi 3,8 miljonu eiro apmērā tiks rasti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Kā norādīja SM,
līdz šim ir veikti 13 dažādi auditi lidostas un stacijas būvniecības līgumiem, kuru rezultātā nav konstatētas neatbilstības vai kādi citi normatīvo aktu pārkāpumi par cenu korekcijas piemērošanu.
Papildu inflācijas pieaugumam sadārdzinājumu ir radījušas arī izmaiņas tehniskajās prasībās. Tehnisko prasību izmaiņu rezultātā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvdarbu līguma summa ir palielināta par 135 miljoniem eiro, bet lidostas stacijas būvdarbu līguma summa – par 6 miljoniem eiro, norādījusi SM.
Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē uzsvēra, ka šis nav lēmums par to, vai kopumā būvdarbu pasūtījuma apjoms vai sadārdzinājums ir bijis atbilstošs un valdība to akceptējusi, jo lēmums pieņemts tikai par rēķiniem, ko līdz šim apstiprinājusi SM un uzraugošās institūcijas.
Līdz augusta beigām ministrijai jāvienojas ar būvnieku par risinājumu
Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka, pilnsabiedrības "BeReRix" vadība jau iepriekš prognozējusi, ka rēķini par dzelzceļa projektu "Rail Baltica" līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 43 miljoniem eiro.
Šī mēneša sākumā panākta vienošanās
par sarunu sākšanu starp Satiksmes ministriju (SM) un Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieku par izmaiņām līgumā, lai samazinātu inflācijas griestus, jo tālāk ar esošajiem noteikumiem nevarot turpināt strādāt.
Par panākto vienošanos SM būs jāinformē valdība līdz 30. augustam.
Šobrīd par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā "Eiropas dzelzceļa līnijas" turpinot aktīvas sarunas ar būvniekiem, kam esot izpratne par problēmjautājumu. Ministrs cer, ka pusēm izdosies vienoties par tālāko sadarbību, radot labākus līguma nosacījumus.
Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieks "BeReRix" jau iepriekš pauda, ka ir gatavs uzklausīt SM redzējumu, taču patlaban neredz nepieciešamību un pamatojumu mainīt līguma nosacījumus. "BeReRix" izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš solīja komentārus Latvijas Radio sniegt tikai pēc tam, kad tiks saņemts apstiprinājums par rēķinu apmaksu un nauda būs kontā.
Paredzams, ka valdība dos Satiksmes ministrijai deleģējumu sarunās ar būvniekiem, lai uzliktu griestus indeksācijas summu apmēram, jo tas nevarot būt bezizmēra.
Tāpat premjere atzīmējusi, ka jau Valsts kontrole norādījusi, ka parlamentam ir vairāk jāiesaistās projekta īstenošanā. Viņa arī sagaida Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas skaidru redzējumu, kāds ir valdībai dotais deleģējums par projektu un kāds ir iespējamais finansējums.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
