Tā sauktā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) ir forums, kurā pie viena galda sēžas trīs partneri: valdība, arodbiedrības un uzņēmēji.
Šāda padome teorētiski būtu jāsasauc regulāri, taču gada laikā, kopš strādā Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība, tā notikusi tikai vienreiz.
"Mums ir apakšpadomes. Tajās ik pa mirklim kaut kas notiek, bet, lai izlemtu strīdīgos jautājumus, vajag iesaistīt vadību visos trijos līmeņos. Arodbiedrībās, darba devējos un valdībā. Pretējā gadījumā cerības, ka ierēdņi kaut ko atrisinās tajos brīžos, kad ir ļoti strīdīgi, ir ļoti sarežģītas," skaidro Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs.
Arī pretējā puse – darba devēji – uzskata, ka šādas sanākšanas tiešām līdz šim sasauktas pārāk reti. Viņus pārstāvošā organizācija vairākas reizes mēģinājusi sanāksmes organizēt, taču līdz šim bez panākumiem.
"Kopumā tā tendence nav pozitīva," atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Darba devēji jūtoties neuzklausīti ne tikai šajā formātā. Nu jau ilgāku laiku notiek sarunas par plānoto nodokļu reformu, tajās piedaloties arī valdības sociālajiem partneriem. Tomēr viņu viedoklis pirmajā piedāvātajā variantā tā arī nav ņemts vērā.
"Ja tev ir darba grupa, kas strādā divus gadus pie darbaspēka nodokļu konkurētspējas, un tev galarezultātā tiek uzlikts uz galda pavisam cits nodokļu izmaiņu scenārijs, kuru iepriekš neviens no sarunās iesaistītajiem nav redzējis, tad rodas jautājums – kādā veidā tad šiem lēmumi tiek pieņemti?" jautā Gorkšs.
Viņš atzīmē, ka sasteigta un arī kavēta dokumentu iesniegšana ir viena no šīs valdības vizītkartēm. Un tas neesot jautājums tikai par šo nodokļu reformu.
Ar sava preses sekretāra starpniecību premjerministre Siliņa, atbildot uz jautājumu par Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, norāda, ka sadarbība starp valdību un tās sociālajiem partneriem dažādos formātos esot regulāra. Ņemot vērā organizāciju aicinājumu, rudenī tikšot sasauktas pat divas NTSP sēdes.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un FM jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Augusta beigās Finanšu ministrija atcēla plānoto preses konferenci, kurā plašākai sabiedrībai bija jāizklāsta nodokļu pārmaiņu darba grupas piedāvājums, jo darba devēju un uzņēmēju organizācijas plānu "izbrāķēja".
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
LDDK uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.
