Rīgas Centrāltirgus pārvaldnieks ir uzņēmums "Rīgas nami". Tā valdes loceklis Mārcis Budļevskis stāstīja, ka no 2023. gada līdz šim brīdim paviljonu un citu ēku uzturēšanas darbos ieguldīti nepilni 810 000 eiro, bet plānoto investīciju apjoms līdz 2025. beigām sasniegs 1,9 miljonus eiro.
"Šobrīd Gastronomijas paviljons ir vislabākajā stāvoklī, tam jau vairākus gadus atpakaļ tika nostiprinātas konstrukcijas. Šobrīd Sakņu paviljonam, kam nodega jumts, ir nomainīts jumta segums. Mēs esam gatavi šogad jau novembrī ķerties klāt konstrukciju stiprināšanai Sakņu paviljonā. Piena paviljons būs nākošais rindā, jo nav investēts daudzos no tiem paviljoniem, kopš viņu sākotnējās izbūves," pastāstīja Budļevskis.
Centrāltirgū ir pieci paviljoni – Piena, Gaļas, Zivju, Sakņu un Gastronomijas. Šogad augustā tika prezentēta Centrāltirgus attīstības koncepcija, un lielākās diskusijas bija par Gaļas paviljona tālāko attīstību.
"Tā ēka ir vissliktākajā stāvoklī. Viņa ir burvīga savā apjomā, izmērā. No savas puses esam piedāvājuši kā versiju izskatīt šo ēku Laikmetīgās mākslas muzejam. Tur ir iespējams izstādīt jebkura izmēra instalācijas," atklāja Budļevskis.
Pieci paviljoni Centrāltirgū nebūs nepieciešami arī tādēļ, ka samazinās tirgotāju skaits.
Budļevskis norādīja: "Pēc tā apjoma, kas mums ir šobrīd, redzam, ka mēs varam šo saturu kvalitatīvi izvietot četros paviljonos. Tas nav tā, ka mēs zaudējam tirgotājus, viņi vienkārši paliek kompaktāki. Un gan tas, kā arī [Ukrainas] kara ietekme, gan arī ražas, iespējams, ka vienkārši neveiksmīgākas. Bet mēs labi zinām, ka tirgū nav tikai Latvijas preces. Polijas, Lietuvas tirgi ir lieli tirgi, un Polijas tirgotāji komentē, ka vienkārši ir ātrāk beidzies piedāvājums nekā citus gadus," sacīja Budļevskis.
Papildus apmēram 300 autostāvvietas nākamgad tiks būvētas rūpniecības tirgus teritorijā, kur šobrīd rit ēku nojaukšanas darbi.
Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus attīstības projektu vadītāja Una Meiberga stāstīja, ka nesen piedalījusies starptautiskā tirgus konferencē Kanādā, Toronto, un arī pasaulē tirgus jēdziens ir plašāks nekā tikai tirgošanās vieta.
"Tā ir vieta, kur satikties un kur top jauns saturs visdažādākajos līmeņos – ekonomiskajā, sociālajā, kulturālajā, tā tas ir. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai arī tirgi būtu joprojām tirgi, lai tie nebūtu kaut kādi izklaižu centri vai lielveikalu variācijas. Varbūt viens tirgus ir, kurš ir multifunkcionāls, bet visā pilsētā ir jābūt arī tieši zemnieku tirdziņiem, kuros iegādājas primāri lokālo, vietējo, sezonālo pārtiku. Un tā būtu mūsu unikālā vērtība, ja mēs vairāk atbalstītu tieši mazos zemniekus. Mēs gribam piedāvāt viņiem dažādus sadarbības projektus, kas, piemēram, piedāvā kooperēšanos savstarpēju, atvieglotus loģistikas risinājumus, kas tieši nozīmē pārtikas piegādes loģistiku. Un, otrkārt, mēs gribētu aktīvāk aicināt pašvaldības atbalstīt mazos zemniekus, piemēram, nelielu atbalstu dalībai un mobilitātei, loģistikai. Tās nebūtu tik milzīgas izmaksas, ja tā būtu prioritāte," pauda Meiberga.
Centrāltirgus attīstības koncepcija paredz, ka pašvaldība ēku remontos un teritorijas labiekārtošanā ieguldīs 14 miljonus eiro, "Rīgas nami" paviljonu modernizēšanā un spīķeru ēku renovācijā ieguldīs vēl 14 miljonus, savukārt Gaļas paviljona pielāgošana mākslas un kultūras funkcijām varētu maksāt 16 miljonus eiro.
