Jelgavā siltumapgādei šobrīd pieslēgtas vairāk nekā 600 ēkas, tajā skaitā ir 16 000 mājsaimniecību un ap 200 uzņēmumu. Ik rudeni problēmas sagādā gan tie, kuriem nav tādu līdzekļu, lai apmaksātu rēķinus, gan arī tie, kuriem ir lieli parādi. Parādu atmaksāšana var ilgt vairākus gadus.
"Ir diezgan daudz arī tādu, kuriem nepieciešams ir vai nu ārpustiesas piedzinēju atgādinājums, vai arī brīdinājums no tiesas par uzsāktu tiesvedību," atzīst SIA "Gren Jelgava" valdes priekšsēdētājs Gundars Pētersons.
Tiesa, parādnieku skaits samazinās, vairums cenšas norēķināties ar izlīdzinātajiem maksājumiem arī vasarā. Līdz tiesai pārsvarā nonāk ļaunprātīgi nemaksātāji.
Šogad apkures tarifs Jelgavas pilsētā mainīts trīs reizes.
"Samazinājums gada pirmajos mēnešos bija vairāk nekā 20%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt šā gada novembrim apstiprinātais tarifs būs par 1% zemāks nekā 2023. gadā," norāda Pētersons.
No 1. novembra siltumenerģijas tarifs pilsētā ir 71,61 eiro par megavatstundu bez PVN un tas ir par 3,6 % augstāks nekā vasarā. Pašvaldībā to pamato ar izmaksu kāpumu biomasas koģenerācijas stacijā saražotajai enerģijai. Daudzi iedzīvotāji pirmo šī rudens apkures rēķinu gaida ar bažām.
"Mani jau bērni mazbišķiņ atbalsta. No pensijas jau nevar samaksāt par apkuri, bet ko lai dara… Ja nepalīdzētu, tad gan būtu, kā būtu!" saka jelgavniece Irēna.
"Kad bija aukstāks, tie mēneši, tad jau bija padaudz, bet tā kā tagad, domāju tie rēķini nebūs baigi lielie. Mums jau māja nav renovēta! Ja būtu renovēta, tad jau būtu vispār labi!" teic Normunds.
Edīte atzīst, ka siltums mājās ir: "Nu siltumiņš ir, jā! Pagājušo gadu nebija neko traki. Nu nezinu, kā šogad būs. Cerams, ka būs normāli."
Jelgavas siltumapgādes uzņēmums norāda, ka pagājušajā gadā parādu apjoms par apkuri bija 1,4 miljonus eiro liels, tādējādi parādnieku apjoms samazinās.