Tirdzniecība ar Krieviju būtiski nemazinās – robežpunktos rindā gaida 2000 kravas mašīnas

Vecākais muitas uzraugs Jurijs Keišs Terehovas muitas kontroles punktā ar īpaša skenera palīdzību pārbauda kravas, kas šķērso robežpunktu. "Tā izskatās attēls, šī tukša bez kravas, nepatika priekšējā siena puspiekabei, šī vieta, bet nē, tur viss kārtībā."

"Tad sanāk tā, ka, veicot piekabes kontroli kravai, muitas amatpersonai bija aizdomas par, iespējams, kādu slēpni automašīnas konstrukcijā, līdz ar to padziļinātai pārbaudei mašīna bija novirzīta skenēšanai," Terehovas muitas kontroles punkta muitas virsuzrauga vietniece Irīna Golubova skaidro – par pārkāpumiem muitas jomā ir paredzēta arī kriminālatbildība. "Un, ja mēs tagad runājam par aktuālo tēmu kā sankciju kontrole, varu pateikt, ka apmēram 25 gadījumos šogad jau bija uzsākti kriminālprocesi sankciju jomā par apzinātu rīcību sankciju apiešanai."

Terehovā kravu skaits uz Krieviju pieaudzis

Terehovas robežkontroles punkts šobrīd ir viens no Latvijas ātrākajiem punktiem, lai kravas varētu no ES nonākt Krievijā, tomēr arī te šodien rindā uz izbraukšanu gaida 1020 kravas transportlīdzekļu. "Mūsu postenis atšķiras no pārējiem ar to, ka vismaz šeit, kā jūs redzat, vienā un otrā pusē šoferiem ir pieejamas stāvvietas un kafejnīcas, tas ir vienīgais postenis, kur ir labāki apstākļi gaidīšanai. Un, ja jūs braucāt garām rindai, tad jūs redzējāt, ka tā ir diezgan sakārtota, nekāda haosa pirms iebraukšanas MKP nav, tam visam seko valsts robežsardze."

Un, lai arī te ierīkoti divi stāvlaukumi, katrs 200 kravas automašīnām, daļa transportlīdzekļu šodien savu rindu uz izbraukšanu gaida arī šosejas malā. Šoferi, iestājoties rindā, paņem talonu un aptuveni zina, cik ilgs būs stāvēšanas laiks, tāpēc nereti savu kravu atstāj turpat pie robežas un paši dodas prom uz vairākām dienām.

Golubova skaidro, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un dažādu sankciju ieviešanas kravu skaits te nav mazinājies, vien pieaudzis.

"Ja, pieņemsim, 2022. gadā oktobra beigās bija 200–300 mašīnas, 2023. gada oktobra beigās bija ap 400–500, nu tagad drusku vairāk par 1000."  Vidēji diennaktī robežu Krievijas virzienā šķērso ap 170 kravas autotransporta. "Bet tas cipars krietni samazinājās kopš kara sākuma sakarā ar sankciju kontroli, protams, dokumentu kontrolei mēs tagad veltam daudz vairāk laika, un šoferiem ar to jārēķinās."

Rindu iemesli uz Latvijas–Krievijas robežas nav skaidri

"Šobrīd šeit ir Lietuvas un Latvijas… jā, arī Serbijas, te atkal Lietuvas un Latvijas," uz pārvadātāju valstisko piederību norāda Golubova. "Bet tā nav tāda raksturīgā bilde, tāpēc ka Vidusāzijas pārvadātāju arī ir diezgan daudz." Šobrīd Terehovas robežkontroles punktu izmanto visas ES valstis, Vidusāzijas valstu pārvadātāji un Krievija "tāpēc, ka preču plūsma starp diviem Krievijas reģioniem netika pārtraukta – tā ir Maskava un Kaļiņingradas apgabals. Ja mēs runājam par izvešanu no savienības teritorijas, jā, pamatā tie ir pārtikas produkti, protams, topā mums ir alkohols, no savienības teritorijas eksportē medicīnas preces."

Golubova uzsver – sadarbība ar Krievijas dienestiem kopš kara sākuma ir pārtraukta. "Dažreiz ir tādas situācijas, kad esam gatavi formēt vairāk, bet Krievijas muitas dienests nepieņem mašīnu. No tā mēs arī esam atkarīgi. Neitrālā zona ir pilna, mēs esam gatavi formēt vairāk, bet diemžēl mašīnām nav, kur braukt."

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine atzīst – rindu palielināšanās vai samazināšanās iemesli uz Latvijas–Krievijas robežas šobrīd nav skaidri.

"Ja mēs kādreiz varējām rindas prognozēt, piemēram, zinājām, ka pirms Jaunā gada būs milzīgas rindas un pēc Jaunā gada šīs rindas nebūs, tad šobrīd mums absolūti nav nekādu iespējamo prognožu.

Protams, stājoties spēkā kādam jaunam sankciju regulējumam, ja ir pārejas periods, tad komersanti šajā pārejas periodā steidz izpildīt līgumsaistības, un tas rada kādu pieaugumu."

Būtiskākais, ka ir samazinājies robežas šķērsošanas punktu skaits kravas transporta līdzekļiem Krievijas virzienā ne vien Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.

Latvija lielākoties tiek izmantota kā tranzīta valsts

Kurmanbeko no Kirgizstānas robežas šķērsošanu Terehovā gaida jau trešo diennakti. Viņš lēš – jāstāv vēl kādas 8–9 dienas, bet kolēģis iepriekšējo reizi stāvējis 15 diennaktis. Viņš no Lietuvas ved lietotu auto detaļas. Saka – tranzītā caur Krieviju uz Kirgizstānu.

"Esmu ātrajā rindā, kur brauc tie, kam krava ar ātri bojājošos preci," pārtiku no Kaļiņingradas tranzītā uz Krieviju ved kāds cits Terehovā satiktais kravas auto šoferis. "Te ir īsāks ceļš uz Maskavu, vēl kāda diennakts jāstāv."

Arī Muitas pārvaldes direktora vietniece Kārkliņa-Ādmine atzīst – Latvija lielākoties tiek izmantota kā tranzīta valsts.

"Apmēram 80 procentos kravu eksports ir uzsācies citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mēs esam tikai neliela daļa, kur uzsāk Latvijā. Notiek tirdzniecība ar visām precēm, kas nav sankcionētas, un diezgan lielā apjomā."

Arī Grebņevas robežkontroles punktā izbraukšanu uz Krieviju šodien gaida 1000 kravas automašīnu. Atšķirībā no Terehovas te situācija ir mazāk labvēlīga kā vietējiem, tā tālbraucējiem – šosejai robežas virzienā nav papildjoslas stāvēšanai, kas nozīmē, ka krava stāv burtiski uz ceļa braucamās daļas, un ir dienas, kad rinda stiepjas 20 km garumā.

"Mēs tikko atbraucām, apmēram 10 diennaktis būs jāstāv," stāsta kāds netālu no robežpunkta esošās Kārsavas centrā satiktais tālbraucējs no Serbijas. "Stāvam uz ceļa, ko var darīt, atnācām iedzert kafiju, nopirkt produktus un atpakaļ uz stāvvietu. Ir divi stāvlaukumi, bet pilni."

Par ilgo stāvēšanu uz robežas sūdzas arī vietējie iedzīvotāji

Par ilgo stāvēšanu uz robežas sūdzas ne vien tālbraucēji, bet arī vietējie iedzīvotāji, jo kravas transporta šoferi nu ieņēmuši arī nelielo Kārsavas pilsētiņu.

Kā stāsta iedzīvotāji – fūres saliktas pat pie centrā esošās baznīcas.

"Nu, varbūt tieši tā pie baznīcas īsti labi neizskatās, bet nu galvenais, lai nemēslo. Bet nu kaut kur taču viņiem jāstāv, ja viņiem uz veikalu vajag. Agrāk nebija to mašīnu, bet tagad stāv daudz fūru. Tur arī garu garā rinda gar šoseju. Jā, tur garas rindas stāv, nu tur stāv i stāv, bet tas, ka pie baznīcas nevajadzētu."

"Piemēram, autobusu šoferiem apgriezties pie autoostas grūti, viņi jau te caur "Citro" brauc."

"Man tepat māja, ja viņas nerūc, tad man personīgi netraucē, bet bija, ka trīs naktis es nevarēju gulēt, kad viņi ieslēdza savus ledusskapjus, tas ir traki, bet citādi lai stāv, man viņi neko nedara."

Tāpat arī neērtības izjūt vietējie kārsavieši, kam ikdienā nepieciešams mērot ceļu starp Rēzekni un Kārsavu. "Es strādāju par kurjeru, traucē un kā vēl, nezinu, kā būs ziemā, jo tagad jau principā izmainīties vietām ir grūti, ir, kur jābremzē strauji, tagad es braucu uz Kārsavu no Rēzeknes, un bija variants, ka es cilvēkam ieskrēju auto aizmugurē, jo viņš strauji sāka bremzēt, drusciņ apgāzās paciņas, bet principā labi, ka viss kārtībā. Bet, jā, fūres traucē, būtu labi, ja saliktu kādas parkingvietas."

 "Šobrīd automašīnu skaits ir liels – gandrīz tūkstotis abos robežkontroles punktos, līdz ar to cilvēku sūdzības pastiprinās."

Ludzas novada pašvaldības vadītājs Edgars Mekšs no Zaļo un Zemnieku savienības atzīst – pierobežas iedzīvotāji sūdzas arī pašvaldībā, īpaši tie, kam ar konkrēto autošosejas posmu robežojas īpašumi. "Tas skar atkritumu apsaimniekošanas jautājumu. Jo tad, kad palielinās rinda, tas ir jūtams arī uz atkritumu daudzuma pieaugumu. Un valsts ceļi ne vienmēr var ātri reaģēt uz to situācijas maiņu – papildinot konteinerus, izvietojot viņus noteiktos posmos, tas pats skar arī tualetes."

Risina jautājumu par kravas transporta ilgstošu stāvēšanu

Paši tālbraucēji gan uzskata, ka kārtību un tīrību ievēro, sevišķi, ja izdodas iekārtoties uz stāvēšanu pilsētas centrā. "Ziniet, cik mēs te naudas atstājam, ne tikai veikalos, aptiekā, ejam mazgāties, par viesnīcu jāmaksā." Stāvēt šosejas malā ir ne vien neērti, bet arī bīstami, kāds no tālbraucējiem stāsta – piedzīvojis arī avāriju, kad kāds viņa mašīnā naktī ietriecās. Un, tuvojoties gadu mijai, šoferi prognozē – kravas transporta skaits tikai palielināsies.

Ludzas novada pašvaldības vadītājs Edgars Mekšs skaidro –

jautājumu par kravas transporta ilgstošu stāvēšanu Kārsavas centrā sākts risināt. "Būs uzstādītas ceļa zīmes, kas aizliegs ilgstošu stāvēšanu tieši kravas mašīnām."

Nesen valdība nāca klajā ar ieceri pašvaldībām ar ārējo austrumu robežu piešķirt papildu finansējumu, un, tā kā Ludzas novadam ir garākā robeža, plānots, ka tā saņems arī visvairāk – 800 tūkstošus eiro. To, pēc valdības ieteikumiem, būtu jātērē tieši konkurētspējas palielināšanai, tomēr pašvaldības vadītājs Mekšs šo naudu ieguldīt situācijas risināšanai kravas auto rindu sakārtošanā neplāno. "Rindu radītā problēma nav pašvaldības kompetence, arī atkritumu izvešana un savākšana no ceļu nodalījumu joslām, arī tualešu izvietošana – tā ir valsts ceļu kompetence."

Mekšs uzskata – viens no situācijas risinājumiem būtu speciālu laukumu izbūve kravas transportam. "Šobrīd sarosījušies privātie uzņēmumi. Viens laukums, kas nākotnē varētu būt kā terminālis, tiek veidots tuvāk robežai Grebņevas virzienā. Tur būvvaldē jau tiek skaņoti dažādi risinājumi un tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija vienam laukumam. Top arī vēl viens laukums."

Pierobežā gaida elektronisko rindu

Kamēr pašvaldības vadītājs par kravas transporta stāvlaukumiem vēl tikai zīmē plānus, realitātē viens no šādiem stāvlaukumiem pie Kārsavas jau darbu uzsācis, otrs, tuvāk robežai aiz Nesteru ciema, arī jau top, mašīnas jau stāv, lai arī darbi pie iekārtošanas vēl turpinās. Būs arī trešais. Līdz ar rindu veidošanos pie Grebņevas robežkontroles punkta savu ieguvumu te saskatījuši vietējie uzņēmēji, viens no tiem arī domes deputāts, pašvaldības vadītāja partijas biedrs Oskars Petinens. Infrastruktūra ar 90. gados izbūvētiem stāvlaukumiem šobrīd noderot atkal. Turpina kāds tālbraucējs: "Šī stāvvieta atvērta nesen, 5 eiro par diennakti jāmaksā. Braucu no Serbijas, vedu mikroviļņu krāsnis uz Maskavu, stāvu desmit dienas, vēl jāstāv divas dienas laikam, te ir laba stāvvieta, ir labierīcības, ir apsardze. Tik žēl, ka tālu veikals.

Tomēr bez labiekārtotiem stāvlaukumiem pierobežā vēl vairāk gaida elektronisko rindu. Tā tiek solīta jau vairākus gadus, tomēr līdz realizācijai joprojām nav tikts.

Kā pierakstīties rindā? Latvijas Radio vaicāja pēdējās rindā stāvošās kravas automašīnas vadītājam, kurš gaida izbraukšanai uz Krieviju padsmit kilometrus pirms Grebņevas robežkontroles punkta. "Jāatbrauc uz robežas pusi, jānostājas pēc pēdējās mašīnas un jāgaida, kad piebrauks robežsargs, jau četras vai piecas stundas gaidām, neviena nav. [Braucu] uz Maskavu, alkoholu vedu. 10 dienas vismaz jāgaida. Te tāda sistēma, sola elektronisko deklarēšanu uztaisīt, lai tu mierīgi caur kompi piereģistrējies un sēdi mājās, un gaidi, nevis te gaidi, kad kungi sadomās, atbrauks un piereģistrēs tevi. Igaunijā jau sen uztaisīja elektronisko – nav jāstāv nekur. Pie mums tikai sola, bet,kad sataisīs – nav ne jausmas."

Vēl vasarā elektroniskās pieteikšanās sistēmu Satiksmes ministrija solīja sakārtot līdz šī gada beigām. Tagad plāni pārcelti uz nākamā gada sākumu, skaidro Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.  "Uzsākts jau darbs pie īstermiņa risinājuma, un plānots, ka tas uzsāks strādāt nākamā gada februārī. Tas nav nekāds novēlojums."

Viedās robežas projektu paredzēts īstenot divu gadu laikā par kopējo finansējumu 8,375 miljoni eiro, lauvas tiesa no tā būs ES fondu nauda. "Būs ne tikai šīs visas izstrādes un elektroniskā reģistrēšanās rindā. Pārvadātājiem būs iespēja pirms robežas šķērsošanas saņemt informāciju, pieteikties uz konkrētu laika logu un rezervēt savu vietu rindā. Būs atsevišķas rindas, kas paredzētas kravu pārvadātājiem un autobusu pārvadātājiem. Un, protams, arī prioritārās kravas."

Kravas pārvadātāji valstij arī atstāj naudu muitas nodokļos un autoceļu lietošanas nodevās jeb vinjetēs. Šajā gadā vien iekasēti 22,5 miljoni eiro, pārdodot vairāk nekā miljons vinješu. Pērn šie ieņēmumi sastādīja gandrīz 31 miljonu eiro, savukārt nākamgad autoceļu lietošanas nodevu atbildīgā ministrija plāno palielināt.

Kā liecina Latvijas Bankas oktobrī publicētais Makroekonomisko prognožu pārskats, ES valstis kopumā ik mēnesi uz Krieviju joprojām eksportē preces vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā. Un Latvijas valdības dienaskārtībā jautājums par robežpunktu slēgšanu ar agresorvalsti, kā to izdarījusi, piemēram, Somija, šobrīd nav.