Likumprojektu Saeimas deputāti atbalstīja vienbalsīgi.
Likumprojekts paredz, ka mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem samazinās maksu par apkures sezonā patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju, ja apkurē izmantoto energoresursu cenas pārsniegs noteiktu slieksni, ko noteiks Ministru kabinets (MK).
Proti, atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums biržā.
Kādus rādītājus plāno izmantot mājsaimniecību izdevumu aprēķinā
Pirmsšķietami mājokļu izdevumu aprēķināšanai varētu tikt izmantoti izdevumi:
- par ūdensapgādi,
- atkritumu savākšanu,
- kanalizācijas pakalpojumiem,
- mājokļa īres maksu,
- mājokļa uzturēšanu un remontu,
- citus citur neklasificiētus ar mājokli saistītus pakalpojumus,
- apdrošināšanu, kas saistīta ar mājokli,
- elektroenerģija, gāze un cits kurināmais.
Precīzas izdevumu kopas, kas tiks izmantotas aprēķinā, tiks definētas no likuma izrietošajos Ministru kabineta noteikumos.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) iepriekš norādīja, ka atbalsts plānots situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas. KEM skaidroja, ka apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama.
Atbalsts tiks ietverts pakalpojumu sniedzēju sagatavotajā rēķinā automātiski par centralizēto siltumapgādi, apkures vajadzībām patērēto dabasgāzi un elektroenerģijas pirmajām 100 kilovatstundām, kas netiek izmantotas apkures vajadzībām. Atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela u.c.) administrēs pašvaldības. Pašvaldībām kompensēs administratīvās izmaksas par šo iesniegumu izskatīšanu.
Atbalsts 2023./2024. gada apkures sezonā paredzēts konkrētām mājsaimniecību grupām – ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem.
Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu.
Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40–50% mājsaimniecību.
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Ar sistēmas ieviešanu strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV).
Sistēma summēs visu iepriekš minēto personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. Ja persona nevēlēsies pretendēt atbalsta saņemšanai, tā varēs atteikties no savu datu apstrādes, paredz likums.
Aptuvenais kopējais finansējuma apjoms, kas varētu būt nepieciešams atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām ar nosacījumu, ka atbalstu ir nepieciešams piemērot visā apkures sezonā, ir 123–153 miljoni eiro. Salīdzinājumam – aizvadītajā apkures sezonā atbalsts sniegts 370 miljonu eiro apmērā.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Jauno pieeju par nekonkrētu nodēvēja opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība): "Sabiedrība sagaida, ka šis likumprojekts atbildētu uz jautājumiem, pie kādiem cenu lēcieniem varētu piemērot konkrētu atbalstu. Tikpat labi valdība var uzskatīt, ka cenu pieaugums ir samērīgs un nevienam atbalsts nepienākas. Tādā gadījumā no šī projekta nav nekāda jēga."
Te jānorāda, ka KEM jau iepriekš paskaidroja, ka energoresursu cenu izmaiņas prognozēt nav iespējams, tās var mainīties vairākkārt vai ne reizi un tad atbalsta mehānismu neizmantotu.
Saeima arī nolēma, ka no nākamā gada janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz elektroenerģijas lietotājiem – mājsaimniecībām – būs noteikti sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griesti.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties 2022./2023. gada apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēju kompensāciju apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāku mājokļa pabalstu. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro. Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi lika savilkt jostas arī pašvaldībām.
Tuvojoties 2023. gada vasarai, tarifus būtiski mazināja. Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā prognozē, ka 2023./2024. gada apkures sezonā izmaksas par apkuri gaidāmas līdzīgas kā iepriekšējā sezonā ar valsts atbalstu.
Atšķirībā no pagājušās apkures sezonas no enerģētikas perspektīvas šogad tik lielu bažu nav – kritušās cenas, reģionāli esam pilnībā atbrīvojušies no Krievijas ietekmes, un arī uzņēmumi apkures sezonai sagatavojušies jau laicīgi.
