Slēpošanas centra "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis pastāstīja, ka slēpošanas trases atvērtas jau kopš novembra beigām un pieprasījums šajā sezonā ir līdzīgs, kā bija pērn. Sniegu saražot iespējams tādā apjomā, lai trases uzturētu vismaz divas nedēļas arī atkušņa laikā.
Taču aizvadītajā nedēļā laika apstākļi ir likuši uz brīdi trases aizvērt, bet brīvdienās tās atkal darbojas, stāstīja Zvīnis.
"Atkušņi ir bijuši visos laikos. Mēs ar šo nodarbojamies nu jau laikam 23 gadus, un pēdējos gados tāds noturīgs sala periods ziemā vairs nav garš, un ar to ir jārēķinās. Dažkārt sniegs nokūst pilnībā līdz zālei un viss jāsāk no nulles, un ir arī tā, kā tagad, ka atkusnis ir nedēļu un vienkārši ir jāpapildina atkal sniega biezums. Vienīgi tas, ka sniega atjaunošanas process pēc atkušņiem ir kļuvis dārgāks pēdējos gados, jo dārgāka ir degviela un elektrība. Ceram, ka sestdien tā temperatūra būs negatīva un, ja uzsnigs sniegs, tas vismaz nekusīs nost," klāstīja Zvīnis.
Atpūtas bāzes "Gaiziņš" saimnieks Juris Stradiņš pēc pirmajām trīs nedēļām secināja, ka pieprasījums pēc slēpošanas bijis pat lielāks nekā citus gadus, pateicoties īpaši sniegotajiem laika apstākļiem.
Tiesa gan, arī Gaiziņkalns atkušņa laikā darbu pārtrauca, bet tagad trases atvērtas.
"Atkušņi ir tāds īsts zāģis biznesam, jo sniega ražošana ir ļoti dārgs process.
Ir tā, ka trases palika baltas, bet apkārt viss ir nokusis un pleķains un, ja nebūtu mākslīgā sniega, tad, protams, sezonu nevarētu turpināt, bet uz šo brīdi ir pienācis klāt dabiskais sniegs un Vidzemes pusē ir stabila nullīte, pat mīnus viens grāds. Koki atkal ir balti, un ziemu turpināsim pat gandrīz bez pārtraukuma. Un pēdējās ziemas rāda to, ka tās agri sākas un mūsu pusē vēlu beidzas. Pēdējos divos gados mums sezona ir četrus ar pusi mēnešus," stāstīja Stradiņš.
Ozolkalna slēpošanas trases pārstāvis Edijs Kravalis lēsa, ka brīvdienās kalnu apmeklē aptuveni 500 cilvēki un, lai arī atkušņa laikā kalni darbu var turpināt, trases parasti tiek slēgtas, jo pelēkajos laika apstākļos krasi krītas slēpotāju skaits.
"Slēpošanas sezona ir līdzīga kā citus gadus.
Trases mēs aizvērām atkušņa laikā ne tādēļ, ka mums trūkst sniega, bet šajos laika apstākļos īsti nav pieprasījuma pēc slēpošanas.
Sniegs mums ir saglabājies, un svētkos mēs strādāsim. Ir bijuši izņēmumu gadījumi, kā 2012. gads, kad ziema sākās un praktiski bez atkušņiem tā beidzās tikai pavasarī, bet tā katru gadu ir atkušņi, un ar to mēs esam iemācījušies sadzīvot," atzina Kravalis.
Pērn kāpjot energoresursu izmaksām, arī slēpošana kļuva dārgāka, bet kalnu saimnieki norādīja, ka arī tas pieprasījumu kopumā nav samazinājis.
