Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ceļot procentu likmes, pērn būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 45 miljonus eiro.
Ņemot vērā minēto procentu izdevumu palielinājumu, Latvijas Banka pagājušo gadu noslēdza ar zaudējumiem.
Tie nemazina centrālās bankas spēju īstenot efektīvu monetāro politiku un nerada izdevumus valstij.
Latvijas Bankā norādīja, ka centrālās bankas mērķis nav peļņas gūšana, bet gan monetārās politikas īstenošana. "Latvijas Banka no ekonomiskā viedokļa 2023. gadā strādāja ar peļņu, bet grāmatvediski parādās zaudējumi. Tas ir saistīts vienkārši ar grāmatvedības uzskaiti un nekādā veidā neietekmē Latvijas Bankas spēju pildīt savus pienākumus un īstenot monetāro politiku. Likmju celšanas laikā centrālajām bankām ir slikti, arī Latvijas Bankai no tāda peļņas gūšanas viedokļa situācija bija iepriekš paredzama. Tāpēc laicīgi tika veikti uzkrājumi," skaidroja bankas pārstāvis Jānis Silakalns.
54 miljonu zaudējumus Latvija Banka spēj segt no sava rezerves kapitāla, un tas nekādā veidā neietekmē to, kā banka spēj īstenot monetāro politiku. Palīdzība no malas bankai nav nepieciešama.
Vienlaikus, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.
Latvijas Bankā atzīmēja, ka tā 2023. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē ECB būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.
Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 58 miljonus eiro – iepriekš minētos 45 miljonus eiro kā procentus par valdības noguldījumiem centrālajā bankā un vēl 13 miljonus eiro nodokļos.
Līdzīgi finanšu rezultāti gaidāmi arī daudzām citām centrālajām bankām, jo tie pamatā saistīti ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad nepieciešama izlēmīga rīcība strauja cenu pieauguma bremzēšanai.
Paredzams, ka, mainoties monetārās politikas nostājai un procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas vidējā termiņā atgriezīsies pie peļņas gūšanas.
Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi vairāk nekā 750 miljonus eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 miljonus eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku pamatuzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.
Latvijas Banka starp būtiskākajiem paveiktajiem darbiem 2023. gadā minēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrāciju Latvijas Bankā, sekmējot vairāku jomu straujāku attīstību un panākot sinerģiju funkciju līmenī. Tā, piemēram, Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanas metodoloģijas pārmaiņu rezultātā ir nopelnīti 6 miljoni eiro un attiecīgi palielināts fonda apjoms. Papildus tam kopējais darbinieku skaits četru gadu laikā kopš Saeimas atbalsta FKTK integrācijai Latvijas Bankā samazināts par 18%, ne tikai nesamazinot veicamo darbu un funkciju apjomu, bet atsevišķās jomās, piemēram, datu pārvaldībā, to pat būtiski palielinot.
"Latvijas Bankai 2023. gads bijis ražīgs un rezultatīvs. Latvijas Bankas komanda kļuva vēl jaudīgāka un stiprāka, jo mums pievienojās FKTK kolēģi. Drošs un attīstīts finanšu sektors, labāka finanšu pakalpojumu pieejamība un godprātīgam klientam draudzīgs banku sektors ir darbības virziens, kur daudz darīts un kurā strādāsim arī turpmāk. Rezultatīvs gads bijis, arī veicot centrālās bankas nozīmīgāko uzdevumu – īstenojot izlēmīgu monetāro politiku un ar tās palīdzību savaldot inflāciju Latvijā un eirozonā. Inflācijas pūķis ir nospiests pie zemes, un jau drīz varēs uzsākt pakāpenisku procentu likmju samazināšanu. Ielikti pamati, lai 2024. gadā varētu sākties jauns ekonomikas izaugsmes cikls," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Centrālajā bankā atzīmēja, ka pērn īstenota virkne pasākumu, lai nodrošinātu godprātīgam klientam draudzīgu finanšu nozari,
tostarp vienkāršojot regulējumu, uzdodot bankām novērst pārmērīgas prasības un pilnveidojot pamatkonta risinājumu. Veicināta arī kapitāla tirgus attīstība, gan īstenojot "10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai", gan rīkojot Kapitāla tirgus forumu un vienuviet pulcējot šīs jomas līderus un politikas lēmējus.
Latvijas Bankā atzīmēja, ka kopš pavasara Ministru prezidentes vadītajā Finanšu sektora attīstības padomē Latvijas Banka kopā ar citām institūcijām risināja ar aktīvāku kreditēšanu saistītus jautājumus un panāca vienkāršāku hipotekāro kredītu pārkreditēšanu, veica finansējuma pieejamības analīzi, nodrošināja komercbanku piemēroto procentu likmju publicēšanu un samazināja normatīvos šķēršļus kreditēšanai. Notiek darbs, lai pārkreditēšanu atvieglotu arī uzņēmumiem.
Ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus un stiprinot finanšu nozares gatavību krīzes situācijām, īpaša vērība pievērsta drošības jautājumiem. Izstrādāts kritisko finanšu pakalpojumu regulējums un sadarbībā ar komercbankām nodrošināta to bankomātu tīkla saglabāšana reģionos. Lai stiprinātu skaidrās naudas pieejamību, Latvijas Banka ir arī sagatavojusi un Finanšu ministrijā iesniegusi attiecīgu likuma grozījumu projektu u.c.
