Valdība otrdien, 23. aprīlī, grozījumus atbalstījusi un steidzamības kārtībā nodevusi Saeimai. Tie skatīti kopā ar Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par "airBaltic" obligāciju refinansēšanu. Jūlijā beidzas "airBaltic" 200 miljonu eiro obligāciju jeb vienkāršojot – aizdevuma dzēšanas termiņš, un nav zināms vai uzņēmumam pašam ir iespējas to izdarīt. Šonedēļ aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss Latvijas Televīzijai (LTV) arī pauda, ka investoru piesaiste aizvien ir sarežģīta:
"Latviju arvien redz kā ļoti tuvu valsti karam. Starptautiskajiem investoriem tā ir problēma."
Iespējams, tieši tāpēc valdība steigšus lēmusi, ka valsts varētu pati pirkt sava uzņēmuma obligācijas, lai nebūtu jāveic ieguldījumi uzņēmuma pamatkapitālā.
Galvenā atšķirība starp ieguldījumu pamatkapitālā un obligāciju pirkšanu – pērkot obligācijas, uzņēmumam nauda tiek aizdota ar procentu likmi. Un tādā veidā valstij iespējams pat nopelnīt.
Tā to pamatoja arī Saeimas Budžeta komisijā. Komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") gan pauda, ka lielā steiga un "airBaltic" aizdevuma dzēšanas termiņš esot sakritība.
"Tas varbūt ir sakritis. Un "airBaltic" ir kā detonators šim procesam. Bet, ja vērtējam situāciju kovida laikā, tad ļoti žēl, ka mums nebija šāda likuma. Mums būtu vienkāršāk sniegt atbalstu caur šādu aizņemšanos," sacīja Reirs.
Viņš arī uzsvēra, ka šādā veidā valsts iegūs peļņas procentus un Eiropas Komisija to neuztvers kā valsts atbalstu, jo nosacījumi, aizdodot naudu, būtu tādi paši kā jebkuram citam investoram. Arī koalīcijas pārstāvji atbildīgajā komisijā situāciju vērtēja līdzīgi. Par steigu un "airBaltic" gan izteicās izvairīgi.
Saeimas deputāts Atis Švinka ("Progresīvie"): "Šai valdībai, koalīcijai ir ambīcija uzlabot kapitāla tirgus attīstību. Mēs saprotam, ka tā nav tikai akciju emitēšana tirgū. Tas ir krietni vairāk un sarežģītu finanšu instrumentu pielietošana."
LTV: "Bet vai nodokļu maksātājiem nevarētu šķist, ka šis ir vēl viens glābšanas riņķis "airBaltic", kuram neizdodas atrast investorus?"
Švinka: "Nē, man liekas, ka tas nav pareizs vērtējums. Šeit vairāk ir tas, ka valsts piedalās kapitāla tirgos."
Saeimas Budžeta komisijas deputāts Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība): "Šis ir veids, kā reizē gan palīdzēt un parādīt, ka mēs uzticamies mūsu uzņēmumam, gan reizē valstij iespēja adekvāti ieguldīt."
LTV: "Kāpēc šī lielā steiga? Kāpēc tieši tagad? Ir zināms, ka "airBaltic" tuvojas šis termiņš, kad jāpārfinansē 200 miljonu eiro vērtās obligācijas."
Rokpelnis: "Nu, pasaule paliek arvien straujāka. Daudz kas mainās. Šobrīd tā situācija ir tāda. Tā situācija ir tāda, lai mēs paspētu, tā nepieciešamība ir."
Pēdējo reizi valsts atbalstījusi nacionālo aviokompāniju kovida krīzes laikā, piešķirot 250 miljonus eiro. Valsts kontrole atbalstu vērtēja kā pamatotu, bet uzsvēra, ka pēc krīzes 5 līdz 7 gadu laikā valstij būtu jāatgūst finansējums.
Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa vērtējumā – jā, "airBaltic" atbalsts nepieciešams arī tagad, un šis ir labs rīks, kā valstij atbalstīt savu uzņēmumu, aizdodot naudu un gūstot peļņu no procentu maksājumiem. Bet valdība nerunā skaidru valodu, tāpēc arī ir neskaidrības.
"Šī problēma nāk no tā, ka valdība nespēj ilgstošā laikā, man liekas, pietiekoši komunicēt, ko "airBaltic" dara. "airBaltic" nav komerciāla kompānija," sacīja Rungainis.
"Tas ir labs, tehnisks risinājums. Principā tādam ir jābūt valdības ieroču arsenālam. Tagad viņš būs. Tas veicinās tirgus attīstību un tā tālāk." Viņš argumentēja, ka "airBaltic" primārais uzdevums ir nevis gūt peļņu, bet nodrošināt Latvijas sasniedzamību. Un to kā primāru mērķi izvairās pamatot.
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, balsos par grozījumu nodošanu skatīšanai atbildīgajā komisijā. LTV zināms, ka, visticamāk, grozījumus virzīs steidzamības kārtā.
