Latvija turpinās saprātīgu budžeta politiku, vienlaikus investējot
Kariņš arī pauda, ka Latvija jau ir nospraudusi kursu budžeta deficīta samazināšanai, bet līdztekus taupībai ir nepieciešamas arī investīcijas.
"Latvijas strukturālais deficīts ir pie 0,5% [no iekšzemes kopprodukta]. Mēs vairāk šobrīd aizņemamies, lai stiprinātu mūsu drošību.
Mums tagad ir lielie militārie iepirkumi. Faktiski ir trīs, kas iet paralēli: krasta aizsardzība, nupat paziņotā gaisa aizsardzība un arī raķešu artilērija.
Šīs ir padārgas sistēmas, bet pilnīgi skaidrs, ka bez tām mūsu valsts iedzīvotāji nav tādā drošībā, kā ar tām," sacīja premjers.
Drošība arī ir viens no centrālajiem tematiem Kariņa vizītes laikā Briselē, jo viņš tiekas ar Eiropas Parlamenta prezidenti Robertu Metsolu, Eiropas Tautas partijas vadītāju Manfrēdu Vēberu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Premjers uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai būs nepieciešams arī ilgtermiņā un tādēļ ir svarīgi par to runāt ar Briseles amatpersonām.
"Es braucu sabiedrotajiem atgādināt to, kas tieši Latvijai interesē, un arī ar NATO pārstāvjiem – gan ar ģenerālsekretāru, gan ar militāro virspavēlnieku, runājot tīri praktiski par nepieciešamajiem soļiem, kas mums NATO vēl jāsper, kas stiprinātu Latvijas, Baltijas un praktiski visa austrumu flanga drošību," pavēstīja Kariņš.
Latvijas premjers piebilda – Eiropas Komisija uzrāda, ka Latvijas izaugsme ir viena no spēcīgākajām Eiropas Savienībā (ES), arī reģionā salīdzinājumā ar kaimiņiem.
"Es neesmu satraucies, ka mums tur būtu kādas radikālas maiņas jādara. Viss jau ir vienmēr sarunu process.
Mans mērķis ir turpināt mūsu budžeta fiskālo politiku saprātīgu, bet tomēr ieguldot tur, kur mums ir jāiegulda – šobrīd tas ir mūsu valsts drošībā un aizsardzībā," skaidroja Kariņš.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, ar kuru tikšanās notika pēcpusdienā, Latviju slavēja par tās ieguldījumu aizsardzībā. Šī tikšanās ir daļā no gatavošanās NATO samitam Viļņā, kas notiks jūlijā. Latvijai ir svarīgi, lai sabiedroto spēki Latvijā turpina pieaugt un kopējie NATO aizsardzības plāni tiek līdz galam izstrādāti, pieņemti un īstenoti.
EK iesaka mazināt deficītu un pilnveidot nodokļu politiku
EK pārstāvniecībā Latvijā informēja, ka EK trešdien sniegusi ieteikumus stabilas un nākotnes prasībām atbilstošas ekonomikas izveidei.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") informēja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir sabremzējusi arī Eiropas ekonomikas izaugsmi un šogad ES ekonomika pieaugs par 1%.
Latvijas ekonomikā tiek prognozēts 1,4% pieaugums, kas ir straujākais Baltijas valstīs. Savukārt inflācija Baltijas valstīs saglabāsies augstāka nekā vidēji ES, lai gan kopumā tā pakāpeniski mazinās, skaidroja Dombrovskis.
"Šādā makroekonomiskā kontekstā Eiropas Komisija iesaka Latvijai samazināt valsts budžeta deficītu, īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku, vienlaikus nodrošinot efektīvu ES fondu apguvi un īstenojot reformas konkurētspējas stiprināšanai," sacīja Dombrovskis.
Eiropas Semestra šī gada valstu izvērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomikā nav vērojama makroekonomiskā nesabalansētība, taču ir vērā ņemami izaicinājumi ar valsts konkurētspējas palielināšanu un darba spēka pieejamību.
Latvijai ieteikts pilnveidot nodokļu politiku, lai stiprinātu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomas, kā arī veltīt resursus efektīvai ES fondu apguvei –
šogad Latvijai būtu jāsaņem lielākā daļa no ekonomikas Atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem, norādīja Dombrovskis.
Šogad valstu specifiskajās rekomendācijās uzsvērtas investīciju prioritātes, kuras īstenojamas arī ar ES fondu palīdzību – atbalsts zaļajai un digitālajai transformācijai. Latvijai rekomendēts arī uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat svarīgi operatīvi izmantot ES atbalsta instrumentu enerģētikas krīzē – "RePowerEU", lai mazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem, uzsvēra Dombrovskis.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības laikā koronavīrusa seku pārvarēšanas likums paredzēja atkāpes no fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Tomēr pēc pandēmijas 2023. gadā ir pilnībā atjaunota Fiskālās disciplīnas likuma darbība, bet no 2024. gada ir atcelta vispārējā izņēmuma klauzula un ir spēkā Eiropas fiskālās disciplīnas noteikumi, teikts Finanšu ministrijas mājaslapā pieejamajā Latvijas Stabilitātes programmā 2023.–2026. gadam.
Programmā arī norādīts, ka strukturālais deficīts 2023., 2024. un 2025. gadā Latvijā plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2026. gadā strukturālā deficīta pašreizējais mērķis ir 0% no IKP. Savukārt vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā tiek prognozēts 4% no IKP, 2024. gadā – 2,5% no IKP apmērā, bet 2025. un 2026. gadā attiecīgi 2,2% un 0,7% no IKP.
2022. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4% no IKP.
