ĪSUMĀ:
- Latvijā ir reģistrēti teju 4500 elektroauto. Uzlādes punktu skaits ir optimāls, norāda CSDD speciālists.
- Elektroauto popularitāte veicinājusi jaunu uzlādes punktu izveidi.
- Elektroauto skaits Latvijā - aptuveni 1% no kopējā auto skaita valstī.
- Līdz 2030. gadam Latvijā varētu būt vismaz 60 000 elektroautomašīnu, prognozē "Latvenergo".
- No 2035. gada Eiropas Savienībā drīkstēs pārdot tikai jaunus elektromobiļus un citas bezemisijas automašīnas.
Latvijā šobrīd ir reģistrēti gandrīz 4500 elektroauto. No tiem 4361 ir vieglās mašīnas un 134 ir kravas automašīnas, norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) elektromobilitātes speciālists Aivis Ozoliņš. Ik gadus elektroauto skaits Latvijā aizvien pieaug.
"Pērn Latvijā tika reģistrēti 1767 automobiļi, sasniedzot 81% pieaugumu. Attiecīgi 2021. gadā pieaugums bija 75%. Un šī gada pirmajā ceturksnī ir pieereģistrēti 554 elektroautomobiļi, sasniedzot jau 40% pieaugumu," stāstīja Ozoliņš.
Elektromobilitātes speciālists ir pārliecināts, ka elektroautomobiļu uzlādes punktu pieejamība iet roku rokā ar elektroauto skaita pieauguma dinamiku. CSDD attīstījis uzlādes tīklu "e-mobi" ar 140 stacijām, kas izvietotas visā Latvijas teritorijā tā, lai ik pēc 50 kilometriem būtu iespēja uzlādēt elektromobili.
"Papildus tam kopš 2019. gada darbojas arī "Electrum Drive" uzlādes tīkls ar vairāk nekā 50 publiskām elektroauto uzlādes vietām. Tāpat arī darbojas "Eleport" uzlādes tīkls ar vairāk nekā 10 uzlādes stacijām. Elektroauto uzlādes iespējas nodrošina arī atsevišķi tirdzniecības centri un lielveikali.
Pētot mūsu uzlādes tīklu noslodzi, mēs neesam novērojuši rindas, līdz ar to, mūsuprāt, uzlādes tīkla skaits ir optimāls. Protams, uzlādes punktu skaitam ir jāpalielinās līdz ar elektroauto skaita pieaugumu.
Jau patlaban redzam, ka elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanā iesaistās arī privātais sektors, kur attīstību galvenokārt noteikts pieprasījums un konkurence," norādīja CSDD elektromobilitātes speciālists.
Lai gan pēdējos gados elektroauto skaits ik gadu teju dubultojas, kopumā Latvijā šāda veida transporta līdzekļus vēl aizvien izvēlas neliela daļa autovadītāju, norādīja "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors Ansis Valdovskis.
"Mēs joprojām runājam par skaitu, kas ir pie 1% vai pat zem 1% no kopējā auto skaita Latvijā.
Uz 2030. gadu mēs droši prognozējam, ka būs vismaz 60 tūkstoši elektroautomašīnu, iespējams, pat vairāk. Tas ir aptuveni 10% no kopējā Latvijas auto parka. Ar tendenci, ka šī straujā attīstība tikai un vienīgi progresēs, jo, ja mēs paskatāmies Eiropā pieņemtos lēmumus, tad iekšdedzes automašīnām ir beidzies laiks, kad tās vispār auto industrijā attīsta, jo likumdošana Eiropā paredz, ka līdz 2035. gadam bezizmešu transporta līdzeklis ir vienīgais, kuru varēs kā jaunu ražot un reģistrēt Eiropas Savienībā. Fosilie transporta līdzekļi netiks vairs attīstīti," sacīja Valdovskis.
"Latvenergo" pārstāvis pauda, ka līdz šim Latvijai ar elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanu ir veicies labi un labs atspēriens bija CSDD īstenotais projekts, attīstot valsts uzlādes tīklu.
"Šobrīd jau mēs esam pavisam citā situācijā. Ir arī komersanti, kā, piemēram, mēs, kas savu darbību uzlādes tīkla attīstīšanā sākām kopš 2019. gada un pa šiem gadiem esam uzbūvējuši vairāk nekā 200 pieslēgumu vietas.
Plānojam līdz gada beigām pavisam citā apmērā izbūvēt līdz 500 pieslēgumu vietām, tostarp arī Lietuvas un Igaunijas teritorijā.
Ja mēs skatāmies no lietotāja skatpunkta, kurš plāno iegādāties elektromobili, tad šis uzlādes tīkls ir gana plašs. Ja salīdzinām automašīnu skaitu pret uzlādes vietu skaitu, tad es teiktu, ka situācija ir pozitīva un tīkls nedaudz apsteidz automašīnu skaitu," skaidroja Valdovskis.
Tomēr "Enefit" biznesa attīstības departamenta analītiķis Daniels Treņins uzskata, ka Latvijai vēl ir vieta izaugsmei. Lai gan elektroauto skaita dinamika pēdējos divos gados ir bijusi straujāka nekā jebkad iepriekš, viņaprāt, uzlādes tīkla attīstība pagaidām atpaliek.
"Ir ļoti labi piemēri no citām Eiropas valstīm. Piemēram, Nīderlandē uz vienu uzlādes punktu ir četras mašīnas.
Latvijā, kur ir apmēram 400 uzlādes punkti, uz vienu punktu ir 11 mašīnas. Tas ir teju trīs reizes sliktāks rādītājs nekā Nīderlandē.
Mēs attīstības ziņā esam diezgan atpalikuši, bet tas nozīmē, ka ir kur augt, ir kur izpausties. Arī mēs, "Enefit", plānojam investēt, attīstot uzlādes tīklu un piedāvājot sadarbības modeļus mūsu potenciālajiem partneriem ap pieciem miljoniem eiro šajā tirgū," atklāja Treņins.
Viņa ieskatā, tirgū elektroauto uzlādes tīklu attīsta nedaudz uzņēmumu, bet tie ir lieli un pieredzējuši tirgus dalībnieki.
"Latvijā šajā attīstībā šobrīd piedalās četri uzņēmumi, proti, neskaitot mūs pašus, kuri ir spējīgi šo tirgu diezgan labi apgūt – gan elektroenerģijas uzņēmumi, gan privātie uzņēmumi, kas nodarbojas tikai un vienīgi ar elektroauto uzlādes tīkla attīstību," skaidroja Treņins.
Nākotnē elektroauto uzlādes tīkla attīstība būs cieši saistīta ar pieprasījumu pēc šāda veida transporta līdzekļiem – jo lielāks būs pieprasījums, jo tirgū parādīsies aizvien jauni uzņēmumi, kas vēlēsies attīstīt elektroauto uzlādes tīklu.
KONTEKSTS:
Eiropas politiķi vēlas, lai ap 2050. gadu jeb mazāk nekā pēc 30 gadiem visas automašīnas un mikroautobusi Eiropā neradītu emisijas. Tā kā vidējais automašīnas mūžs ir 15 gadi, lai sasniegtu šo mērķi, jāsāk rīkoties jau 2035. gadā.
Eiropas Savienības (ES) valstu balsojums par lēmumu no 2035. gada aizliegt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu marta sākumā tika atlikts, jo Vācija pieprasīja izņēmumu automašīnām, kuru dzinēji darbināmi ar sintētisko degvielu, kuras ražošanā var izmantot atjaunīgos energoresursus, tādējādi neradot papildu izmešus. ES vēlāk apstiprināja Vācijas un Eiropas Komisijas vienošanos par iekšdedzes dzinējiem, kas darbināmi ar sintētisko degvielu.
Šobrīd aptuveni 12% no Eiropā pārdotajām automašīnām ir elektromobiļi.
