Šis gads ir bijis īpaši nesaudzīgs augļkopjiem, jo salnas ir iznīcinājušas vairāk nekā pusi no paredzamās ražas.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Bio Berries" valdes priekšsēdētājs Gundars Kārkliņš stāstīja, ka kooperatīvā ir 42 biedri pa visu Latviju, kas audzē upenes. No salnas postījumiem nav bijis pasargāts neviens.
"Upenes neziedēja, bet jau bija ziedu aizmetņi, par ko es cerēju, ka varbūt tie krūmi izturēs, bet diemžēl šis laiks parāda to, ka tie krūmi nav izturējuši – lapas paliek apsalušas, ziedu aizmetņi apbiruši, ziedi neveidojas, līdz ar to manā saimniecībā – 17 hektāros ir bojā gājusi 100% raža. Apzinot biedrus, es faktiski secinu, ka mums raža bojā gājusi vismaz 80% apmērā," sacīja Kārkliņš.
Katrā Latvijas augļkopju saimniecībā zaudējumi ir dažādi, taču visvairāk cietuši ir saldie ķirši, kur atsevišķās saimniecībās šogad ražas nebūs vispār.
Mellenēm zaudējumi mērāmi 80-90% apmērā no visiem augiem, upenēm – aptuveni 70%, ābelēm – 50-60%. No salnas cietušas arī agrās zemenes, plūmes, avenes, un citi augļu koki un krūmi.
Tik ilga un postoša salna Latvijā nav novērota pēdējos 20 vai 30 gadus – norādīja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.
"Tā problēma ir milzīga, šādu situāciju neatceras neviens no pašreizējiem augļkopjiem. Vienīgi 2004. gadā bija kaut kas līdzīgs, bet tā bija tikai viena nakts, un temperatūras bija daudz mazākas," atzina Rudzāte.
Arī bez ražas saimniecības ir jāuztur – tā nezaudējot arī nākamā gada ražu. Saimniecības uzturēšanai vajadzīgs mēslojums, jāapstrādā lauki, jāapkaro slimības, jānovērš sala bojājumi, tāpat arī jāmaksā nodokļi, un jādara citi darbi, kuriem nepieciešami līdzekļi. Ja ražas nav, tad nav arī ieņēmumu, par kuriem var tos veikt.
Kā norādīja saimniecību pārstāvji, vieglāk ir tiem, kuriem ir savi iekrājumi, īpašumi, ko pārdot, tāpat arī lauksaimniekiem, jo viņiem ir arī citi ienākuma avoti, kā graudkopība. Taču ir daudz smagu gadījumu, kur saimniecība nodarbojas tikai ar augļkopību, kad, ja raža zaudēta pilnībā, nav, kur gūt līdzekļus. Turklāt daudzās saimniecībās tas ietekmē arī iespējas samaksāt darbiniekiem.
Tāpēc augļkopji cer, ka valdība sniegs finansiālu atbalstu vismaz par zudušo ražu, lai spētu atgūt zaudējuma apmērus. LLKA aprēķinājusi, ka augļkopju kopējie zaudējumi lēšami teju 10 miljonu eiro apmērā.
"Kopējo kompensācijas apmēru, kas ir nepieciešams, pirmkārt, ir jāapskatās pēc kopējās platības – pēc mūsu aplēsēm tās ir aptuveni 2,5 tūkstoši hektāru. Taču katrā saimniecībā zaudējumu apmērs ir atšķirīgs. Ja mēs pareizinām šo skaitli ar nepieciešamās naudas apjomu, kas nepieciešams viena hektāra sagatavošanai, tad tas ir no diviem līdz pat četriem tūkstošiem vidēji uz vienu hektāru," lēsa LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.
Feldmanis arī sprieda, ka pēc visiem aprēķiniem, kā minimums nepieciešamā summa būtu mērāma miljonos, un tie varētu būt pieci, desmit vai pat 15 miljoni eiro.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits no "Apvienotā saraksta" ir norādījis, ka augļkopjiem šī ir ārkārtas situācija, tāpēc jau tuvākajā laikā Lauku atbalsta dienestam ministrs lūgšot organizēt procesu, kas augļkopjiem ļaus pieteikt apsekošanai savus šī gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus.
KONTEKSTS:
Maija sākumā piedzīvoto salnu dēļ augļu saimniecības secinājušas, ka vietām ir pat 80%–90% ražas zudumi. Tādēļ Latvijas Augļkopju asociācija vērsās pie Zemkopības ministrijas (ZM) pēc atbalsta, lai laukus sakārtotu un kokus apkoptu, jo, atšķirībā no graudkopības, augļkopji nevar platības pārsēt un ražu glābt.
ZM atzina, ka bargās salnas maijā bijušas īpaši nelabvēlīgas augļkopjiem, tāpēc nozares bažas par turpmāko augļu un ogu attīstību, kā arī to ražu, ir pamatotas. Tik ilgstošs un postošs sals Latvijā nav novērots pēdējos 20 gadus.
Līdz ar to augļkopji jau tuvākajā laikā varēs pieteikt apsekošanai sala nodarītos postījumus.
