Vienas bruņumašīnas sakomplektēšanai – 1000 darba stundas
Vienā maiņā rūpnīcas jauda ir 80 bruņutransportieri gadā, bet patlaban rūpnīca izpilda tikai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pasūtījumu, kas ir 30 bruņutransportieri gadā. Kopējais NBS pasūtījums veido vairāk nekā 200 bruņumašīnas, no kurām aptuveni 100 ir jau saražotas, tostarp līdzšinējā ražotnē Cēsīs.
Šogad jaunajā ražotnē plānots saražot 25 "Patria 6x6" bruņutransportierus.
Romanovs skaidroja, ka lielākā daļa "Patria" metāla daļu tiek ražotas Latvijā. Tostarp bruņutransportieru metāla korpusi tiek ražoti Rīgā uzņēmumā "EMJ Metāls", savukārt bruņutransportieru šasijas tiek izgatavotas Jelgavā.
Savukārt citas detaļas, piemēram, dzinēji, riteņi, cits aprīkojums, tiek pirkti tirgū un netiek ražoti īpaši "Patria" vajadzībām. Uzņēmumā bruņutransportieri tiek sagatavoti tam, lai uz tiem varētu uzstādīt ieročus un citu aprīkojumu, bet ar specifiskā aprīkojuma uzstādīšanu nodarbojas NBS, skaidroja Romanovs.
Valmieras ražotnē notiek bruņutransportieru sakomplektēšana.
Romanovs skaidroja, ka tas ir roku darbs un viena bruņutransportiera sakomplektēšanai nepieciešamas 1000 darba stundas.
Tāpat Valmierā tiks veikta arī "Patria" trīs veidu testēšana – peldēšana, braukšana bezceļa apstākļos un normālos ceļa apstākļos.
Nākotnes plāns – "Patria" ražot eksportam
Jautāts, vai lielā uzņēmuma jauda nozīmē, ka bruņutransportieri tiks ražoti arī eksportam, Romanovs sacīja, ka tāds ir nākotnes plāns. Pirmkārt, jebkura NATO valsts var pievienoties "Patria" projektam, kurā patlaban apvienojušās Somija, Latvija, Zviedrija, kā arī Vācija pētniecības sadaļā. Otrkārt, jebkura valsts var veikt noteikta skaita bruņutransportieru pasūtījumu, un tad "Patria" Somijas mātesuzņēmums izlems, kurā no divām rūpnīcām – Somijā vai Latvijā – tās tiks ražotas.
Tāpat Romanovs norādīja, ka Valmieras ražotnē tiks veikta arī "Patria" tehnikas apkope, kā arī būs iespējama citu Latvijā izvietoto NATO valstu tehnikas apkope.
Kopumā ražotnes izveidē ieguldīti aptuveni 10 miljoni eiro, no tiem 5 miljoni eiro ir Valmieras pašvaldības ieguldījums, bet pieci miljoni eiro – "Defence Partnership Latvia" ieguldījums.
Patlaban Valmieras ražotnē strādā 19 mehāniķi un seši administrācijas darbinieki, bet Romanovs sacīja, ka jau tuvākajā laikā darbinieku skaitu iecerēts palielināt līdz 40.
Jautāts, vai ir atrisinātas problēmas ar bruņutransportieru reģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), Romanovs sacīja, ka CSDD tie nav jāreģistrē, tas jādara NBS. CSDD tikai piešķir VIN numuru, un šis jautājums ir atrisināts.
"Pārceļot reģistrācijas atbildību no CSDD uz NBS, netika paredzēta testēšana, šis jautājums tiek risināts. Aizsardzības ministrija ir apsolījusi piedāvāt teritoriju, kurā varēs veikt obligāto 200 kilometru testēšanas manevru," teica Romanovs.
Aizsardzības ministrijai vēl jārisina birokrātiskie šķēršļi, lai Latvijā saražotos militāros transportlīdzekļus varētu reģistrēt dalībai satiksmē. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") sacīja: "Regulējums – pie tā mēs šobrīd darbojamies, konkrēti pie grozījumiem. Tuvākajā laikā tie būs sagatavoti un tad sniegsim iekšā caur Ministru kabinetu un Saeimu."
Kamēr šāds regulējums vēl nav pieņemts, jaunās "Patria" bruņumašīnas tiks testētas militārās infrastruktūras teritorijā, piemēram, poligonos, nevis koplietošanas ceļos.
Vaicāts, vai pērn rudenī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā krimināllieta par iespējamu Valmieras pašvaldības mēģinājumu prettiesiski iegūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā var kādā mērā kavēt ražotnes turpmāko attīstību, Romanovs atbildēja noliedzoši.
Romanovs norādīja, ka sīkākus komentārus nevar sniegt, bet krimināllieta esot pret atsevišķām personām, līdz ar to uzņēmuma telpu nomas līgums ir spēkā un nav apdraudēts.
Tikmēr Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") sacīja: "Viss šis absurds turpinās un es nesaprotu, kāpēc tas viss notiek, bet man prieks, ka esam to pārdzīvojuši un viss šis var sākt darboties, var sākt strādāt."
Somijas un Latvijas valdības uzsver – Eiropai jāpalielina militārās rūpniecības jauda
"Patria" rūpnīcas izveide Valmierā ir lielisks piemērs Somijas un Latvijas ekonomiskajai un militāri rūpnieciskajai sadarbībai.
Ražotnes atklāšanu Valmierā apmeklēja arī Somijas premjerministrs Peteri Orpo. Somijas premjers pirms tam Rīgā, tiekoties ar Latvijas premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), sacīja, ka Eiropas Savienībai un NATO ir jāturpina sniegt visa veida atbalsts Ukrainai, bet pašlaik Ukrainai visvairāk ir nepieciešami ieroči un munīcija, lai spētu noturēt frontes līniju. Tāpēc Eiropas valstīm ir jāpalielina militārās rūpniecības jauda, sacīja Orpo, norādot – lai arī sākotnēji Valmieras ražotne apkalpos Latvijas aizsardzības vajadzības, tai ir spējas apkalpot arī sabiedrotos reģionā un ārpus tā.
"Mums ir skaidri jāpasaka: Krievija ir un arī nākotnē būs visnozīmīgākais un tiešākais drauds Eiropas drošībai. Krievijas sabiedrība un militāri rūpnieciskais komplekss gatavojas ilgstošam karam. Bet Krievija nedrīkst uzvarēt šajā karā. Tāpēc mums ir jāstiprina Eiropas aizsardzības rūpniecība un jāpalielina munīcijas ražošanas apjomi. Un par to mēs runājām arī šodien. Mums ir jāsadarbojas arī Eiropas Savienības kontekstā. Esmu pārliecināts, ka mūsu valstīm ir daudzi kopīgi mērķi, piemēram, Eiropas konkurētspējas un drošības stiprināšana," sacīja Orpo.
Arī Siliņa uzsvēra Latvijas un Somijas, kā arī visa Baltijas reģiona valstu sadarbību militārās rūpniecības jomā un robežu aizsardzības stiprināšanā, jo pieaug Krievijas hibrīddraudi. Siliņa norādīja, ka Valmieras ražotne ir daļa no projekta, kura mērķis ir stiprināt Eiropas drošības un aizsardzības spējas vairāku gadu garumā.
"Mūsu valstis sargā gan Šengenas zonas ārējo robežu, gan NATO ārējo robežu, gan mūsu valstu drošību. Tāpēc mums ir svarīgi stiprināt aizsardzības industriju, kā arī savietojamību un konkurētspēju Eiropas Savienības līmenī. Reģionālajā kontekstā mūsu uzmanības centrā ir cīņa pret Krievijas hidrīdkaradarbību. Un šajā kontekstā mēs turpināsim ciešu sadarbību gan jautājumos par migrācijas instrumentalizācijas izmantošanu, gan arī jautājumos, kas ir saistīti ar Krievijas propagandas un hibrīdās aktivitātes izmantošanu, lai censtos destabilizēt situāciju gan mūsu valstīs, gan Baltijas reģionā kopumā," norādīja Siliņa.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar portālā "Firmas.lv" pieejamo informāciju, "Defence Partnership Latvia" 2022. gadā strādāja ar 519 370 eiro apgrozījumu un 129 392 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2020. gadā, un tā pamatkapitāls ir 203 777 eiro.
"Defence Partnership Latvia" līdzīpašnieki ir SIA "Patria Latvia" (70,03%), kuras vienīgais īpašnieks ir Somijā reģistrētais "Patria ISP", un SIA "Unitruck" (29,97%), kas pieder Normundam Driļevskim.
Transportlīdzeklis "Patria" 6x6 tika izvēlēts kā platforma unikālai daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai starp vairākām Eiropas valstīm, kurā jau piedalās Somija, Latvija, Zviedrija un Vācija. Somija 2024. gada janvārī iegādājās papildu 40 "Patria" 6x6 transportlīdzekļus, tādējādi Somijas kopējais iegādāto transportlīdzekļu skaits sasniedz 131. Zviedrija pievienojās 6x6 pētniecības un izstrādes programmai 2022. gadā.
