Jautājumos par reģionālo autobusu un pasažieru vilcienu pārvadājumiem Sabiedriskā transporta padome Latvijā ir galvenā lēmējvara. Ar padomes jauno vadītāju, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktori Anniju Novikovu sarunājās Latvijas Radio žurnālists Viktors Demidovs.
Viktors Demidovs: Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētājas krēslu ieņemat jau kopš jūnija nogales. Sakiet, ko apņematies īstenot, kādi ir izaicinājumi, ko saredzat?
Annija Novikova: Mans galvenais uzdevums būs sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanas reforma attiecībā tieši uz maršrutu plānošanu un tā apjoma salāgošanu ar valsts budžeta finansējumu. Kā zināms, šis izaicinājums mums jau ir ilgus gadus – ka budžeta bāzē piešķirtais finansējums nenosedz visas vajadzības, kādas ir iedzīvotājiem. Sabiedriskā transporta padome to redz gadu no gada.
Ir meklēti kompromisi, ir mēģināts samazināt reisu skaitu, ir diezgan būtiski samazināts arī viss maršrutu tīkls, pārskatot katrā reģionā konkrētos maršrutus, bet diemžēl ar to nav pietiekami, jo tā saucamā finansiālā bedre katru gadu ir vai nu 10 vai pat vairāk miljoni eiro.
Mēs visi zinām, ka valsts budžeta līdzekļi nav tik pietiekami un arī nav rezerves. Mūsu elastīgā pieeja, kāda līdz šim ir bijusi, acīmredzot vairs nav ilgtspējīga. Mana doma ir skatīties uz visu maršrutu tīklu kopumā, vairāk virzīties uz komercmaršrutiem un skatīties, cik liela sadaļa paliks dotētajā tīklā – ko var aizvirzīt uz komercsegmentu un ko var veidot kā pakalpojumu "Transports pēc pieprasījuma" ar mazākas ietilpības autobusiem vai pat ar vieglajiem auto.
Tas nozīmē, ka kādos maršrutos varētu būt mazāk reisu?
Jā.
Vai padomā jau ir kādi konkrēti maršruti?
Nē, es nebūšu tik drosmīga, lai teiktu, ko šobrīd slēgt vai mazināt, noteikti nē.
Tas ir kopdarbs visai padomei, un tas ir kopdarbs ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām par katru konkrēto [maršrutu]. Tas, ko es gribēju pateikt – tik ļoti nākt pretī, kā to esam darījuši iepriekšējos gados, mēs vienkārši nevarēsim no finansējuma iespēju viedokļa. Ir drīzāk vieglāk skatīties nevis uz to konkrēto gadījumu, bet uz visu kopā, kā to var pārveidot, lai visiem būtu ērti, un varbūt beigās mēs praktiski arī nebūsim zaudētāji. Taču tas ir tiešām ļoti ietilpīgs darbs. Tas tiek darīts arī šobrīd, tas ir vairāk no gadījumu uz gadījumu, jo tik ļoti apjomīgu darbu uzņemties paralēli visiem pārējiem ikdienas darbiem ir pagrūti gan reģioniem, gan pašām pašvaldībām, gan arī Autotransporta direkcijai.
Ja mēs runājam tieši par komercreisiem, pēdējos mēnešos šis pakalpojums ir sācis attīstīties – parādījušies divi komercreisi uz Liepāju, ir arī reisi uz Salaspili. Bet, lai šis pakalpojuma veids vēl vairāk attīstītos, komersanti jau daudzkārt ir prasījuši, lai valsts viņiem sāktu apmaksāt tēriņus par pasažieriem, kuriem pienākas atlaides, vai arī lai valsts atceļ prasību cilvēkiem ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm un citiem obligāti piemērot atlaides. Tagad komersanti par atsevišķām iedzīvotāju grupām spiesti maksāt no savas kabatas. Iepriekšējais Sabiedriskā transporta padomes vadītājs Dins Merirands Latvijas Radio intervijā teica, ka izmaiņas stāsies spēkā, kad komercreisus uz Liepāju atklās "Lux Express". Tas notika maijā, taču komersantiem tik un tā valsts pieprasa piemērot braukšanas maksas atvieglojumus. Un toreiz Merirands atzina, ka tuvākos pāris mēnešos kārtība nemainīsies. Nu jau ir jūlija otrā puse. Kad mēs varētu sagaidīt kaut kādas izmaiņas?
Vienas izmaiņas ir tās, ka šie grozījumi ir ietverti Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumprojektā, kas vēl ir saskaņošanas procesā – ilgā un garā jau otro gadu saistībā ar Eiropas Savienības tiesas lēmumu "Lux Express" lietā, kur tieši tika skatīts jautājums par to, kāds ir pienākums valstij kompensēt braukšanas maksas atvieglojumu kategoriju – pasažieru pārvadāšanu reģionālos maršrutos. Saistībā ar šo spriedumu mūsu izvēle Latvijā ir kompensēt pārvadātājam šos izdevumus, jo mums jau arī šobrīd gan Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, gan Invaliditātes likums pasaka, ka ir iespēja iedzīvotājiem, kam šie atvieglojumi ir piešķirti, braukt reģionālos maršrutos un arī komercmaršrutos. Nav juridiskas pretrunas, ka tie komercpakalpojumu sniedzēji, kas brauc ar atļaujām [un] kuri nesaņem dotāciju, viņi var pieprasīt kompensāciju. Ja viņiem, piemēram, tie [ir] 10 pasažieru mēnesī un viņiem tas nekādus lielus zaudējumus nerada, viņi var nevērsties pie valsts pēc kompensācijas. Bet šobrīd, pat negrozot likumu, viņiem šīs tiesības ir.
Vai komersanti pie valsts vēršas?
Nē, viņi nav vēl nav vērsušies. Tieši tāpēc Meriranda kungs iepriekš, tagad jau esot Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāja amatā, ir izskaidrojis abiem komercpārvadātājiem, ka viņi var vērsties pēc šīs kompensācijas, un galvenais, kas ir panākts, – abiem šiem pārvadātājiem [ir] arī nokomunicēta informācija, lai viņi paskaidro to iedzīvotājiem.
Un ko tad valsts taisās mainīt?
Valsts plāno likumā pateikt nepārprotami šo normu, jo šobrīd tas izriet, izsecinot no vairāku tiesību normu kopuma. Nu, teiksim, ja viņš vērstos tiesā, viņš arī vinnētu šajā strīdā. To mēs esam analizējuši un secinājuši, ka pieeja ir skaidra un pareiza, bet labāk tomēr to ir nostiprināt likumā, lai nevienam nerastos šaubas, jo arī jūs jau šo jautājumu uzdevāt tieši tāpēc, ka likumā tieši tādiem vārdiem tas nav pateikts. Tāpēc mēs vēlamies šo skaidrību.
Viens no jautājumiem, kas iedzīvotājiem varētu būt aktuāls, ir, kad autobusi sāks satiksmi no Rīgas lidostas uz Pierīgas pilsētām, piemēram, Jūrmalu vai Jelgavu. Vai tādu apsverat vispār atklāt? Citādi tagad cilvēkiem, piemēram, no Jūrmalas, kas ielido Rīgas lidostā, vispirms ir jābrauc uz Rīgu, jāpārsēžas un tad jābrauc uz Jūrmalu.
Šobrīd tādu konkrētu plānu no valsts puses nav. Tas tomēr lielākoties paliek uz komerciāliem principiem, ja vien tas nav "Rīgas satiksmes" autobuss vai taksometrs, ko cilvēks izvēlas izmantot. Ir pietiekami daudz iespēju, lai valstij nebūtu nepieciešams arī tur vēl iejaukties. Tas ir viens no veidiem, kā valsts budžets var tikt novirzīts citām vajadzībām uz mazāk blīvi apdzīvotām teritorijām, kur cilvēkiem tas ir vairāk nepieciešams un kur nav tik daudz izvēļu.
Tātad tāds pieprasījums no jūsu skatpunkta nav manāms?
Nē. Mēs tiešām esam arī skatījušies kopā ar Rīgas plānošanas reģionu, kāda ir iespēja ar taksometru nodrošinājumu, vai pietiek, jo arī lidosta pati ir aplēsusi, cik no katra ielidojošā reisa, kādās diennakts stundās, cik pasažieriem ir vajadzīgs sabiedriskais transports vai taksometrs. Un šobrīd kopumā nav tā, ka ir piedāvājuma trūkums.
Pēdējā gada laikā esmu novērojis, ka Latvijā sāk attīstīties dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. Regulārāki elektrovilcieni ir viena lieta, bet otra ir starptautiskie pārvadājumi uz Viļņu, un šoruden plānots atklāt arī vilcienu satiksmi uz Tartu. Uz Viļņu jau kursē lietuviešu vilcieni, bet starp Rīgu un Tartu ir gaidāmi igauņu vilcieni. Kāpēc starptautiskos pārvadājumus neveic mūsu vilcieni? Vai ir kaut kādi sarežģījumi?
Šobrīd ir tā, ka "Pasažieru vilciens" pilda valsts pasūtījumu, un tikai tagad lēnām mēs saņemam visu pasūtīto jauno elektrovilcienu apjomu. Tagad varam palielināt reisu skaitu Latvijā atbilstoši tam, cik mums ir pieejams ritošais sastāvs, bet visa problēma ir tieši tajā, cik ir ritošā sastāva vienību, jo
ar sliežu ceļiem viss būtu kārtībā, tīkls mums ir sakārtots, bet tieši vilcieni – lai to skaits ir pietiekams un lai pietiek arī mašīnistu – ir lieta, ko mēs pagaidām ļoti daudz un plaši atļauties nevaram.
Ja mums būtu vairāk ritošā sastāva, varētu konkurēt ar Igaunijas un Lietuvas tirgu. Tāda iecere tiešām ir to nākotnē darīt, bet šobrīd, kamēr neviena pārvadātāja rīcībā nav tik ļoti daudz ritošā sastāva... Un arī lieku [sastāvu] turēt – tās arī ir milzu izmaksas.
Pagājušā gada pavasarī ministrijā teica, ka infrastruktūras ziņā dīzeļvilciens no Rīgas uz Bolderāju varēs sākt kursēt jau šogad, bet jau toreiz ministrija uz to skatījās diezgan piesardzīgi. Kad vilciens uz Bolderāju sāks kursēt?
Šeit arī man diemžēl nav labas atbildes, jo "Latvijas dzelzceļš" vēl nav pabeidzis visu peronu rekonstrukciju, lai tie atbilstu augstumam, kas vajadzīgs jaunajiem vilcieniem. Šie darbi joprojām notiek. Man tā arī neizdevās no "Latvijas dzelzceļa" dabūt atbildi, kad viņi varētu to [peronu modernizāciju] pabeigt. Bet Bolderājas līnijā ir plānota gan elektrificētā līnija, gan arī jaunie bateriju elektrovilcieni, bet bateriju elektrovilcieni būs tikai 2026. gadā. Iepirkums ir procesā, un gaidām. Bet par Bolderāju – tiklīdz būs gatavi peroni, varēsim arī uzsākt pārvadājumus.
Tad, kad pēdējo reizi runāju ar "Latvijas dzelzceļa" pārstāvjiem, viņi teica, ka darbus pabeigs līdz šī gada beigām. Saruna ar viņiem bija pirms kāda mēneša, varbūt mazāk. Kad jūs pēdējo reizi esat runājusi ar viņiem?
Pagājušajā nedēļā.
Tad sanāk, ka termiņš varētu tikt nomainīts.
Es ceru, ka ne. Varbūt, ka viņi nevienam negrib dot liekas cerības, jo iepriekš solītais neizpildījās. Tad varbūt viņi vairāk negrib saduļķot ūdeni.
