Nozare prognozē, ka tas mazinās arī kopējās saimniekošanas izmaksas un ļaus veiklāk attīstīties, lai Latvijas zivju audzētāji vairāk konkurētu arī eksporta tirgos, kur šobrīd nonāk vien neliela daļa no izaudzētā.
ĪSUMĀ:
Atbalsts apdrošināšanai, lai zaudējumi nav jāsedz valsts budžetam
Jauns atbalsts apdrošināšanas polisēm zivju audzētājiem segs tādus riskus kā nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas, ugunsgrēki, pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē vai ražošanas iekārtu traucējumi, kā arī zivju slimības.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) reģistrēti vai atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi var pieteikties daļējai polišu izmaksu segšanai Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā, informēja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vecākais eksperts Kristaps Pilskalns.
"Ir bijuši gadījumi pirms vairākiem gadiem, kad pārmērīga karstuma rezultātā foreļu audzētājiem daļēji aiziet bojā zivju krājums, un tad viņi ir vērsušies pie mums, lai rastu kādas kompensācijas no valsts.
Tāpēc mēs taisām šo pasākumu, lai nākotnē tas vairs nebūtu jāsedz no valsts budžeta, bet viņi to uzņemtos paši un mēs daļēji sedzam tās apdrošināšanas polises.
Tā atbalsta intensitāte ir 60% no apdrošinātajiem riskiem, ko var iekļaut šajā polisē saskaņā ar valdības noteikumiem," skaidroja Kristaps Pilskalns.
Zivju audzētājs: Jaunais atbalsts palīdzēs mazināt kopējās izmaksas
Zivju audzēšanas uzņēmums "W-4" audzē zivis aptuveni 120 hektāru platībā Jaunjelgavas pusē. Sezonā izaudzē līdz 20 tonnām zivju, lielākoties karpas.
Lai arī pieprasījums pēc svaigām zivīm saglabājas augsts, saimniecības pārstāvis Lauris Vāvers stāstīja, ka pēdējos gados nav trūcis izaicinājumu, īpaši pieaugot zivju barības graudu cenām.
Šis ir atkopšanās gads, un zivju audzētājs vērtēja, ka jaunais atbalsts palīdzēs mazināt kopējās izmaksas, jo līdz šim nozarei apdrošināšanas iespējas ir ierobežotas un dārgas.
"Jā, iepriekšējie gadi ir bijuši tādi, ka ienākumu un izdevumu starpība bija augusi un nekas tāds iepriecinošs saimnieciskajā darbībā nebija.
Līdz ar to es domāju, ka šī ir laba iespēja, ka varēs arī apdrošināt. Šis karstais laiks, ja tas būs ilgstošs, var radīt lielas problēmas zivju audzēšanā.
Mēs personīgi neesam saskārušies vēl ar to, un mums ir tikai siltummīlošās zivis, bet ir robeža arī karpām, kam ūdens temperatūra var būt līdz kādiem 23 grādiem. Tad šāda apdrošināšana palīdzētu, ja gadījumā būtu zivju bojāeja, un tāpat arī tādā karstā laikā var izplatīties slimības zivīm," klāstīja Lauris Vāvers.
Uzņēmums savu produkciju realizē tikai vietējā tirgū, un pārsvarā zivis izpērk mājražotāji, kas gatavo kūpinājumus.
Asociācija: Nozare tuvākajos gados attīstīsies un izaudzēto zivju apjoms pieaugs
Arī kopumā nozare Latvijā lielākoties svaigas zivis realizē vietējā tirgū, un tikai aptuveni 10% tiek eksportēti Baltijas valstīs, lēsa Latvijas Zivju audzētāju asociācijas izpilddirektors Mārcis Ziņģis.
Viņš norādīja, ka
patlaban vietējie akvakultūras uzņēmumi realizē vēl zem 1000 tonnu produkcijas gadā, bet, viņaprāt, nozare tuvākajos gados attīstīsies un izaudzēto zivju apjoms pieaugs.
"Ja runājam par dīķsaimniecībām, tad tās gan ir ārkārtīgi lielas investīcijas jaunu dīķu rakšanai, lai būtiski palielinātu izaudzēto karpu apjomu, bet esošas dīķsaimniecības , pateicoties jauniem nosacījumiem un dažādiem atbalstiem, produkcijas apjomu kāpinās uz esošajām platībām. Savukārt, ja runājam par slēgta tipa recirkulācijas sistēmām, tad te varam sagaidīt būtisku pieaugumu, bet tas viss ir atkarīgs no pielietotajām tehnoloģijām un to ekonomiskuma, lai mēs varam konkurēt jau Eiropas tirgū," skaidroja Ziņģis.
Zivju audzētāju asociācija norādīja, ka Latvijā kopumā reģistrēti vairāki simti akvakultūras uzņēmumu, bet ekonomiski aktīvas patlaban ir aptuveni 50 saimniecības.
Jaunajam apdrošināšanas atbalstam no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda pieejami 3 miljoni eiro līdz 2027. gadam.
